SEB Life and Pension Baltic SE
Izmaiņas pensiju 2. līmenī. Ko iedzīvotājiem svarīgi zināt?

Sagatavoja DBS sadarbībā ar "SEB Life and Pension Baltic SE"

Foto: Publicitātes foto
Šobrīd vairāk nekā 60% pensiju 2. līmeņa dalībnieku ir vecumam neatbilstošā plānā, tādēļ zaudē iespēju ilgtermiņā ievērojami palielināt savu uzkrājumu vecumdienām. Labā ziņa – 1. jūlijā stāsies spēkā būtiskas izmaiņas, kas pozitīvi ietekmēs pensiju 2. līmeņa uzkrājumu.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz šim bija vienīgā, kas redzēja, kurā ieguldījumu plānā katrs iedzīvotājs veido savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, un iedzīvotāji tika mudināti paši veikt apzinātu izvēli par savu uzkrājumu vecumdienām. Pensiju plānu pārvaldniekiem nebija pieejama informācija par to, kas ir viņu klienti, taču 1. jūlijā tas mainīsies. Pensiju pārvaldniekiem beidzot būs iespēja konsultēt klientus – uzrunāt katru personīgi un aicināt izvēlēties vecumam atbilstošāko un izdevīgāko pensiju 2. līmeņa plānu.

Pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldnieki turpmāk informēs savus klientus par to, vai viņi ir izvēlējušies vecumam un citām vajadzībām atbilstošāko ieguldījumu plānu. Līdz šim gadījumos, kad klients nebija savam vecumam atbilstošā plānā, kas ilgtermiņā ļautu palielināt uzkrājumu, neviens uz to nevarēja norādīt. Katra paša ziņā bija sekot līdzi tam, kādā pensiju plānā viņš ir “ierotēts”, un nomainīt uz sev piemērotāko.
Visiem, kas strādā un maksā nodokļus, ik mēnesi 6% no bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām automātiski tiek novirzīti pensiju 2. līmeņa uzkrājumā. Latvijā ir vairākas pensiju 2. līmeņa plānu kategorijas, un tās būtiski atšķiras pēc tā, cik lielu daļu no naudas plāna pārvaldnieki var ieguldīt akcijās. Ja ilgstoši atrodamies sev nepiemērotā plānā, uzkrājam daudz mazāk, nekā varētu. Dalībnieka vecums palīdz noteikt piemērotāko riska līmeni jeb to, cik lielu daļu uzkrājuma var ieguldīt akcijās. Jo tālāk pensijas gadi, jo lielāku daļu uzkrājuma ieteicams ieguldīt.
Foto: Christin Hume/Unsplash
Palīdzēs izvēlēties piemērotāko plānu
Kristīne Lomanovska, “SEB Life and Pension Baltic SE” valdes locekle
Izvēloties pensiju plānu, ir svarīgi ņemt vērā gadu skaitu, kas atlicis līdz pensijai. Ja līdz tai ir vēl vairāki gadu desmiti, ieteicams izvēlēties plānu, kurā lielākā daļa tiek ieguldīta akcijās. Šiem plāniem ir augsts riska līmenis, bet vienlaikus tiem ir arī augstāks ienesīguma potenciāls. Tuvojoties pensijas gadiem, risks pakāpeniski jāmazina, pārejot uz plāniem, kas akcijās iegulda mazāk un kuru mērķis ir uzkrājuma saglabāšana, ne palielināšana.

Diemžēl ne visi zina un ir informēti par pensiju 2. līmeņa plānu kategorijām un to atbilstību vecumam. Jaunie grozījumi pensiju plānu pārvaldniekiem ļaus iegūt nepieciešamo informāciju, lai personīgi sazinātos ar klientiem un palīdzētu viņiem izdarīt pareizāko izvēli.

“Lielākā daļa iedzīvotāju paši tik labi nepārzina, kādā pensiju 2. līmeņa plānā viņi ir. Galvenā problēma – ja cilvēkam šī informācija netiek aktualizēta, viņš nemaz nenojauš, ka zaudē iespēju uzkrāt vairāk. Pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājs turpmāk varēs redzēt, kas ir viņa klienti un kādus plānus viņi ir izvēlējušies. Tā kā līdz šim tas nebija iespējams, pilnvērtīga komunikācija ar klientiem izpalika,” stāsta Kristīne Lomanovska, “SEB Life and Pension Baltic SE” valdes locekle.

Vēl nesenā pagātnē visus jauniešus automātiski “ierotēja” konservatīvajos plānos, taču daudzi paši to nemaz nezina.
Ja cilvēks visu mūžu pavadījis konservatīvajā plānā, būtībā viņš nevar nopelnīt, jo konservatīvais plāns ir paredzēts naudas saglabāšanai, nevis, piemēram, inflācijas pārsniegšanai.
— Kristīne Lomanovska, “SEB Life and Pension Baltic SE” valdes locekle
Pensijas uzkrājums – redzams internetbankā
Visu informāciju par savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var iegūt portālā latvija.lv. Tur var apskatīt gan to, cik daudz jau uzkrāts, gan provizorisko pensijas apmēru, gan arī iegūt informāciju par to, kādā ieguldījumu plānā uzkrājums tiek veidots. Līdz ar jaunajiem grozījumiem tuvāko mēnešu laikā pensiju pārvaldnieki, kuri to vēlēsies, arī klientu internetbankā varēs sniegt informāciju par pensiju 2. līmenī uzkrāto summu. Tādējādi pensijas uzkrājums kļūs “redzamāks” un tuvāks ikvienam no mums.

Šādas izmaiņas SEB iniciēja jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, apzinoties, ka tās ir ārkārtīgi svarīgas, lai celtu kopējo uzticības līmeni pensiju sistēmai. Redzot savu uzkrājumu, stiprinās pārliecība, ka tā ir pašam krājējam piederoša nauda, iespējams, pat lielākais uzkrājums dzīvē, un par to ir vērts parūpēties un interesēties.
Ļoti nozīmīgi ir abi grozījumi – gan tas, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām būs pienākums konsultēt plānu dalībniekus, gan arī redzamība. Lielākā daļa neseko līdzi savam pensijas uzkrājumam, bet, ja šī informācija, būs labāk pamanāma, ieejot internetbankā, to ievēros un varbūt radīsies vēlme painteresēties vairāk.
— Kristīne Lomanovska, “SEB Life and Pension Baltic SE” valdes locekle
Foto: Priscilla Du Preez/"Unsplash"
Nosacījumi pensiju 2. līmenī – izdevīgāki nekā jebkad
Pensiju 2. līmenis tāds, kāds tas būs no 1. jūlija, kopumā ir labākais, kāds Latvijā līdz šim ir bijis. Aizvadīto gadu laikā notikušas vairākas pozitīvas pārmaiņas, pie kurām “SEB” strādājusi kopā ar citu finanšu institūciju kolēģiem. Gadu laikā panākts, ka:

• pensijas kapitālu var atstāt mantojumā;

• finanšu institūcijas var veidot pensiju plānus, kas lielāko daļu uzkrājuma iegulda akcijās;

• jaunie pensiju 2. līmeņa dalībnieki tiek automātiski pievienoti plāniem, kas lielāku daļu iegulda akcijās (tātad – vecumam piemērotākos plānos).
Līdz ar izmaiņām vide, kurā pārvaldniekiem ļauts strādāt, ir ļoti labvēlīga visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem. Pensiju 2. līmenis kļuvis dalībniekiem saprotamāks un tuvāks, tādējādi stiprinot uzticību pensiju sistēmai kopumā.
Komisijas maksa – vai galvenais sava plāna izvēles kritērijs?
Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu kontekstā bieži tiek piesauktas komisijas maksas. Lai gan komisijas maksas ir vērā ņemams ieguldījumu plāna izvēles kritērijs, būtiski ir izvērtēt plānu kopumā – vai tas atbilst vecumam, kāds ir tā ienesīgums ilgtermiņā– un citus aspektus.

Kādēļ komisijas maksai ilgtermiņā nav nemaz tik liela nozīme? Jo komisijas maksa tiek ieturēta kā procenti no kopējā uzkrājuma gadā, attiecīgi vairākumam dalībnieku tie ir daži eiro mēnesī. Pie normāliem tirgus apstākļiem ilgtermiņā samaksātā komisijas maksa, visticamāk, ne tuvu nebūs tik liela kā uzkrājuma pieaugums no ieguldījumu atdeves jeb peļņa. Tātad vecumam atbilstošā plāna izvēlei ir krietni “lielāks svars”.

Lomanovska te piesauc Lietuvas piemēru, kas skaidri apliecina – lai gan tur pensijas plānu komisijas maksas ir augstākas nekā Latvijā, klienti nopelna vairāk, jo izvēlas vecumam atbilstošus plānus.
Lietuvas pieredze rāda, ka pat ar augstākām komisijas maksām ilgtermiņā iespējams nopelnīt vairāk, ja tiek izvēlēts piemērots pensiju ieguldījuma plāns. Komisijas maksas Latvijā uz Baltijas reģiona fona kopumā šobrīd ir zemākās. Līdz ar jaunajiem grozījumiem svarīgākais uzdevums ir sasniegt visus plānu dalībniekus un viņus informēt. Mans aicinājums ir cilvēkiem būt atsaucīgiem un ieinteresētiem, jo pensija nav kaut kas tāls un nesasniedzams – tā ir reāla, katram pašam piederoša nauda, no kuras atkarīga labklājība vecumdienās.
— Kristīne Lomanovska, “SEB Life and Pension Baltic SE” valdes locekle
Vairāk par to, kā pensiju 2. līmeņa uzkrājums var kļūt par dzīves lielāko uzkrājumu, var uzzināt šajā rakstā. Savukārt šajā rakstā atrodami mīti un patiesības par pensiju 2. līmeni, kas jāzina ikvienam.
Copyright © 2023 AS DELFI. All rights reserved.