Savs gabaliņš Latvijas. Kā Rozentālu ģimene atgriezās dzimtajā Alsungā

sadarbībā ar kuldīgas novads

Savs gabaliņš Latvijas.
Kā Rozentālu ģimene atgriezās dzimtajā Alsungā

Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Foto: Privātais arhīvs, publicitātes foto

"Šeit ir mūsu gabaliņš Latvijas," par dzīvesvietu Alsungā saka Kintija Rozentāle. Viņa ar vīru Jāni un trim bērniem pirms gada atgriezās dzimtajā pusē. Iemainot Kurzemes lielāko pilsētu pret mazpilsētu, neko daudz nezaudēsi, tikai iegūsi, atzīst ģimene.

Kintija un Jānis sadejojās vienā tautas deju kolektīvā Alsungā. Pieaugušo dzīves sākums abus aizveda uz Liepāju, kur nodzīvoti vismaz 12 gadi un dzimuši trīs mazie Rozentāli – Gustavs, Melānija un pastarītis Krišjānis. Dzīve Liepājā ritējusi savu gaitu, bērniem skola, draugi un pulciņi, Jānis pats savām rokām izremontējis māju... Līdz radusies iespēja atgriezties Alsungā, lai uzceltu paši savu māju.

Uz lapiņas plusu dzīvei Alsungā izrādījās vairāk

Kad Rozentāli mantojumā saņēmuši zemi Alsungā, Kintija un Jānis sēdušies pie lapiņas, lai vilktu plusus un mīnusus. Lai gan iepriekš dzīvojuši mājā Liepājā, sapratuši, ka drīz tur kļūs par šauru, jo bērni aug lielāki. Plusiņu sarakstam pievienojās arī fakts, ka nekur tālu no Alsungas Kintija un Jānis nebija – tāpat teju katru nedēļas nogali turp devušies ciemos, jo Alsungā dzīvo Kintijas vecāki. Jāņa medību kolektīvs ir Alsungā. Vecākā dēla ģitāras pasniedzējs, pie kura nodarbības apmeklētas vēl Liepājā, arī no Alsungas. Bet turpat novadā, Kuldīgā, dzīvo Jāņa vecāki.

“

Kādā pasākumā dēla ģitāras pasniedzējs pateica, ka mēs esam suiti, kas dzīvo Liepājā, bet mūsu bērni ir liepājnieki ar saknēm Alsungā.

Jānis Rozentāls, trīs bērnu tētis no Alsungas

"Brīdī, kad pieņēmām lēmumu, tikko bija piedzimis Krišjānis, un es pēc tam uzsāku saimniecisko darbību. Sapratu, ka varu strādāt no jebkuras vietas," atceras Kintija. Ugunsdzēsējs Jānis ir jau 16 gadus, Liepājas VUGD bija vada komandiera vietnieks, paralēli strādājot arī santehniķa darbu. Kad tikko pārcēlušies, uz darbu Liepājā Jānis brauca no Alsungas. Un tad radusies iespēja strādāt Alsungā – vairs nebija ceļā jāpavada stunda turp un stunda atpakaļ. Bet Kintija pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma nu savieno savu aizraušanos – dāvanu gatavošanu un dekorēšanu – ar darbu Kuldīgas novada sociālajā dienestā. "Šobrīd ir šādi, ko tālāk? Gan jau laiks rādīs," stāsta Kintija.

“

Nav jābaidās sapņot lielus un dižus sapņus. Ja kaut ko ļoti vēlas, tad tā ir tikai darīšanas vaina. Skaidri apzinos, ka nevienas pārmaiņas nenāk no komforta zonas un sanāks kādu brīdi kaut ko pieciest. Bet tikai tā var augt. Kopā mēs ar vīru esam viena komanda, un viņš ir mans stiprais plecs. Ar tādu komandas biedru mani nebaida nevienas pārmaiņas dzīvē. Spēks ir stiprās ģimenēs, un šādu pašlaik veidojam arī mēs!

Kintija Rozentāle, trīs bērnu mamma no Alsungas

Kintija ar vīru Jāni un trīs bērniem

Tālāk jau praktiskās lietas sakārtot bijis pavisam viegli, jo dzīvei mazā ciematiņā ir savas priekšrocības. Vecāko dēlu uzņēma skolā, meitu sagatavošanas klasē, bet jaunākajam puikam rudenī sācies dārziņš, negaidot garās rindās. To, ka ikdienas menedžments, it īpaši ģimenei ar maziem bērniem, šeit ir vieglāks, Rozentāli izjuta uzreiz. Mūzikas, mākslas skolas un citas ārpusstundu nodarbības atrodas vienā ēkā. Nav vairs jāsatraucas, kā atvases izvadās. "Pavadītais laiks ceļā ir pilnīgi cits, ja salīdzina, kāds tas ir pilsētā," stāsta Kintija.

Pie lielākajiem ieguvumiem Rozentāli min arī to, ka pulciņi bērniem lielākoties ir bez vecāku līdzmaksājuma. "Kuldīgas puse ir draudzīga ģimenēm ar bērniem. Esam daudzbērnu ģimene, mums ir atlaides, Kuldīgas novads nodrošina pusdienas bērniem par brīvu. Ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, braukšanas atvieglojumi sabiedriskajā transportā," stāsta Kintija. Ģimeni patīkami pārsteidzis arī tas, ka skolā par nelielu samaksu pieejamas arī brokastis un launags. Alsungā turklāt ir iespēja pilnvērtīgi aizpildīt brīvo laiku, tostarp ar fiziskajām aktivitātēm, kā arī svētkos vienmēr var apmeklēt kādu pasākumu.

Bērni apgūst lauku darbus un suitu ieražas

"Vēl, kāpēc vispār pārcēlāmies uz laukiem, – gribējām bērniem iemācīt, ko nozīmē darīt lauku darbus. Parādīt, kā aug kartupeļi, kā aug siltumnīcā gurķi un tomāti. Ko vispār vari, kad tu pats iesēj sēkliņu, pats viņu izaudzē un aprušini," atminas Kintija. To arī ar uzviju šopavasar darījuši. Bērniem palīdzot, sastādītas zemenes un iekopts dārziņš. "Iestādījām arī mūsu pirmos kartupeļus." Atvases apguvušas arī ravēšanas, augu laistīšanas un pat kolorado vaboļu lasīšanas prasmes, bet nupat, rudens sākumā, novākta kartupeļu raža. Tētis Jānis priecājas, ka bērni palīdz arī mājas celtniecības darbos. Brīvais laiks nu vairs tik daudz nepaiet, paslēpjot skatu aiz "ekrāniem".

“

Šī ir brīnišķīga iespēja būt tuvāk dabai, dzīvot tajā, izjūti sevi kā tās sastāvdaļu.

Kintija Rozentāle, trīs bērnu mamma no Alsungas

Bērniem dzīve mazpilsētā nākusi tikai par labu. Var pagūt vairāk un atgriezties pie suitu saknēm arī ar ārpusskolas nodarbību palīdzību. Piemēram, meita Melānija jau apmeklē "Mazos suitiņus", kur apgūst varenās suitu dziesmas, dūdu un kokles spēli un citas lietas, kas saistītas ar suitu kultūrvēsturisko mantojumu. Suitiņu nometnēs bērni apgūst senos arodus un kopā ar suitu saimniecēm mācās cept sklandraušus.

Bet vai suiti nav šerpi un lepni? "Sevī neizjūtu ne to šerpumu, ne to iedomīgumu. Manuprāt, visam pāri vienmēr ir cilvēcība. Kā tu pret mani, tā es pret tevi," stāsta Kintija. Jānis norāda, ka Alsungā stipri jūt kopienas sajūtu un piederību, kas arī nav mazsvarīgi, un sarunas laikā spriež, ka vienmēr ir jutušies kā savējie, pat ja daudzus gadus pastāvīgā mājvieta bijusi Liepāja. Turklāt Liepājas draugiem tagad ir labs iemesls paviesoties Alsungā un piedzīvot visu, ko parāda Rozentāli.

Arī ciematā kultūras dzīve kūsā

Kultūras pasākumi joprojām ir ierasta ģimenes lieta. Cik vien iespējams, Rozentāli ne tikai apmeklē koncertus, kuros uzstājas pašu bērni, bet raugās pēc visa, kas Alsungā vai Kuldīgas novadā notiek. Septembra beigās tie ir Svētā Miķeļa svētki, kas ir dižākie suitu godi. Tāpat suitiem svarīgs ir Burdona festivāls pavasarī, kuru nedrīkst laist garām.

Rozentāli novērojuši, ka pēdējo gadu laikā Alsungā pieaug ienācēju skaits – pāri un ģimenes, kas uz šejieni pārceļas. Tādi, kuriem te ir saknes, un tādi, kuriem vienkārši mazais ciemats iepaticies. Bet tas esot labi, jo top jauni uzņēmumi un tiek atvērtas vietas, kuras vietējie iemīļo.

“

Mums ir tējnīca, kur notiek koncerti, radošās darbnīciņas, atbrauc Žigis pastāstīt par saviem piedzīvojumiem. Ir, kur aiziet atpūsties.

Kintija Rozentāle, trīs bērnu mamma no Alsungas

Mazpilsētai pavisam noteikti ir savs šarms. Viss ir kompakti, cits citu pazīst, esi savējais momentā. Tiek pārmantotas tradīcijas, bērni manto savu vecāku skolotājus un kolektīvus. Kintija to sauc par episku sajūtu – redzēt savus bērnus dziedam un dejojam uz tās pašas skatuves. "Un tieši tās pašas dejas!" piebalso Jānis.

Kuldīgas novads ir lieliska vieta, kur dzīvot, strādāt un piepildīt sapņus. Novadā deklarētie iedzīvotāji var izmantot priekšrocības, ko piedāvā pašvaldība – sākot no dzimšanas brīža līdz pat sirmam vecumam – gan nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, gan daudzveidīgu atbalstu jaunajiem vecākiem, brīvpusdienas skolēniem un atbalstu citām iedzīvotāju grupām. Tādēļ, lai saņemtu pilnu atbalsta programmu, aicinām ģimenes par mājvietu izvēlēties kādu no Kuldīga novada pilsētām vai pagastiem.
Vairāk info šeit. Visu par dzīvi Alusngā lasi te.