"Jau trīs nedēļas svīstu treniņos, bet vienīgais, kas zūd, ir motivācija, nevis vidukļa centimetri," – dažiem visai pazīstams scenārijs, kad uzmācas šaubas par to, vai apņemšanās izkustēties vainagosies slaidākā figūrā. Vairumā gadījumu aizmirstam, ka bez rūpīga treniņu grafika nepieciešams arī izvērtēt, ko liekam savā šķīvī. Kāpēc fiziskās aktivitātes vienas pašas muskuļus neaudzēs, ja neplānosim arī ēdienreizes?

"Ja tev brokastīs ir brokastu pārslas ar jogurtu – tās nav brokastis, tas ir deserts," saka LEMON GYM uztura un fitnesa trenere Madara Meiere. Viņa savā praksē, konsultējot cilvēkus gan par treniņa programmas izstrādi, gan uztura sakārtošanu, novērojusi, ka bieži vien pilnvērtīgās uzturvielas tieši nesasniedz nepieciešamo, nevis pārsniedz, kas tieši tāpat kavē rezultātu sasniegšanu. Sports un uzturs iet roku rokā, un tas jāiegaumē ne tikai reizēs, kad vēlamies atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, bet arī tad, kad mūsu mērķis ir būt fiziski lieliskā formā visa mūža garumā. Vispirms gan jāsāk ar pozitīvo ieradumu nostiprināšanu!

Solījumu āķis, ka mēneša laikā pazaudēsi X kilogramus un centimetrus no ķermeņa aprisēm, ir tas, uz kā uzķeras daudzi, kas meklē ātru risinājumu. Taču uztura speciālisti un fitnesa treneri norāda – regulārām fiziskajām aktivitātēm un sabalansētam uzturam ir jākļūst par ikdienu visa mūža garumā, nevis tikai tad, kad jānodzēš liekie cipari no svariem.

Pirmais solis, ar ko iesaka sākt Madara, ir meklēt atbildi nevis uz jautājumu "Kā to paveikšu?", bet – "Kāpēc es to gribu darīt?". Tas ir dialogs ar treneri vai pašam ar sevi, lai atrastu iekšējo motivāciju un iemeslu, kas liks celties un kustēties, kā arī padomāt par to, ko ēd. Atrodot atbildi uz savu iekšējo "kāpēc", nonāksi līdz atbildei, kas būs īstā motivācija un iekšējais dzinulis. Šādā veidā ieradums nostiprināsies.

Nākamais solis virzībā uz ieradumu nostiprināšanu, ko Madara kā trenere liek izdarīt saviem klientiem, ir izveidot sarakstu ar zaļajiem (labajiem) un sarkanajiem (ieradumi, kas nekalpo ķermenim) ieradumiem. Turklāt dienu vai nedēļu noteikti sākt ar labajiem ieradumiem un pateicībām. Piemēram, paslavēt sevi par to, ka dienā izdzer vajadzīgo daudzumu ūdens un katru rītu izstaipies, iekustinot ķermeni. "Un tas nav nekas tāds, ko dara tikai manifestētāji. Tas ir jādara visiem – pirms tu neesi pateicīgs par to, kas tev ir un ko tu dari, nekas cits arī nemainīsies."

Sevi vajag slavēt par labajiem ieradumiem, tajā pašā laikā jāfiksē, kas ir tie ieradumi, kas nekalpo tavam ķermenim. Nepilnvērtīgs miegs, našķēšanās vēlā vakarā u. tml. Izvērtē tos un apzinies, kā vari uzlabot un pa vienam vien sarkanos ieradumus pārvērst par zaļajiem. Kā pastāsta Madara, nevajag uzreiz apgriezt ikdienu kājām gaisā, bet labos ieradumus ieviest, augstākais, divus vienlaikus, katru ieviešot un uzlabojot divas nedēļas. Pēc teorijas, ar šādu laiku vajadzētu pietikt, lai ieradums ienāktu ikdienā. Kad tas izdevies, var likt klāt nākamo ieradumu.

Lai nostiprinātu veselīgu dzīvesveidu, ir jāizvirza salīdzinoši mazi mērķi. Viens no iemesliem, kāpēc ieradumus neizdodas nostiprināt, ir cilvēka tiekšanās pēc ātriem un viegliem rezultātiem, taču ilgtermiņā tas diemžēl nedarbojas. Panākumu atslēga – virzīties uz lielo mērķi soli pa solim, garajā ceļā vienu pēc otra sasniedzot mazos mērķus.

Ar ko sākt brīdī, kad līdztekus fiziskajām aktivitātēm vēlamies sakārtot arī uzturu? Izvērtēt visu, ko katru dienu apēdam. Kā jau Latvijas klimatiskajos apstākļos ierasts, vasarā ēdam daudz svaigu dārzeņu, augļu un ogu, taču rudens, ziemas un pavasara mēnešos ikdienas ēdienkarte kļūst vienmuļāka, paši mazkustīgāki, kas noved pie sliktas pašsajūtas. Madara iesaka raudzīties uz uzturu tieši sezonāli, pastiprināti domājot par tā dažādību laikā, kad no krūma nenoplūkt saujām svaigu ogu vai tirgū nesmaržo pēc vietējiem tomātiem.

Praktiski tas nozīmē izvērtēt, piemēram, trīs dienas visu, visu, ko apēd un izdzer. Sākot no rīta kafijas, beidzot ar pusdienām un pat tiem trim biezpiena sieriņiem, kas nemanot iespraucas starp kārtīgām maltītēm. Sabalansēts uzturs balstās uz četriem "lielajiem vaļiem" – olbaltumvielām, ogļhidrātiem, labajiem taukiem un šķiedrvielām. Cukuram, taukainiem "fast food" un pusfabrikātiem dienas, nedēļas vai mēneša griezumā ir vieta ēdienkartē, taču uzturā tiem nevajadzētu pārsniegt 20%. 80% uztura jābalstās uz pilnvērtīgām un sabalansētām maltītēm.