Ne tikai gludai ādai, bet arī locītavu veselībai
JAUNĀKAIS kolagēns
Lielākajai daļai sabiedrības kolagēns, visticamāk, saistās ar pretgrumbu krēmiem – daudz tiek reklamēta tā pozitīvā ietekme jauneklīgas, elastīgas un veselīgas ādas saglabāšanā. Tomēr tā nozīme cilvēka ķermenī ir krietni daudzpusīgāka. Kas ir svarīgākais, ko vajadzētu zināt par kolagēnu, kādi ir tā tipi un kādas funkcijas organismā tas pilda – par to plašāk šajā rakstā.
Uzskats, ka kolagēna vienīgā būtiskā funkcija ir ādas vingruma saglabāšana, ir mīts.
Kolagēns ir vitāli nepieciešams arī locītavu un saišu funkciju nodrošināšanai un kaulu blīvuma, skrimšļu un muskuļu masas uzturēšanai. Kolagēnu organismā var salīdzināt ar līmi – tas ne tikai stiprina ķermeni, bet arī palīdz mums kustēties, jo savieno dažādus organisma audus un nodrošina to elastību.
Par līderi cīņā pret locītavu nolietošanos un osteoartrītu strauji izvirzās II tipa locītavu kolagēns. Šī tipa kolagēns palīdz ne tikai uzturēt mūsu skrimšļus, bet arī mazināt sāpes un iekaisumu locītavās. Turklāt, lietots kompleksā ar citām aktīvajām vielām, tas ir vēl efektīvāks, un tagad šo novitāti piedāvā Latvijas ražotājs "Lotos Pharma" ar produktu "MAGNEFlex".
Kopš II tipa kolagēna atklāšanas 1969. gadā kopumā ir identificēti 28 kolagēna tipi. Tos visus apzīmē ar romiešu cipariem, un tikai daļa no tiem ir tieši saistīta ar ādu.
Reklāma
Kas ir kolagēns?
Kolagēnu mūsu organismā izdala dažādas šūnas, bet visbiežāk – saistaudu.
Kolagēns ir organisma proteīns jeb olbaltumviela, kas jau atrodas mūsu organismā un piešķir struktūru visiem audiem, kas atrodas kaulos, saitēs, skrimšļos, muskuļos u. c. Tas veido aptuveni trešdaļu no visām ķermeņa olbaltumvielām. Organisms pats aktīvi ražo kolagēnu līdz aptuveni 20–25 gadu vecumam, taču pēc tam šis process palēninās.
"Kolagēns ir kā šķiedras – tādi kā diedziņi, kas savienojas ar citām struktūrām un izveido saistaudus. Mūsu organisms pats izstrādā kolagēnu, taču, gadiem ejot uz priekšu un organismam pakāpeniski novecojot, kolagēna daudzums samazinās, tālab tiek uzskatīts, ka jau no 25 gadu vecuma tas jāuzņem papildus," stāsta traumatologs, ortopēds Andrejs Peredistijs.
Mūsu organismā lielākoties ir atrodams I, II, III, un IV tipa kolagēns. Katram no kolagēna veidiem ir atšķirīga struktūra un funkcijas. Lielākajā daļā tipu molekulas ir savienotas, veidojot garas, plānas fibrillas, kas darbojas kā atbalsta struktūras šūnām.
"Kolagēns ir kā šķiedras – tādi kā diedziņi, kas savienojas ar citām struktūrām un izveido saistaudus. Mūsu organisms pats izstrādā kolagēnu, taču, gadiem ejot uz priekšu un organismam pakāpeniski novecojot, kolagēna daudzums samazinās, tālab tiek uzskatīts, ka jau no 25 gadu vecuma tas jāuzņem papildus," stāsta traumatologs, ortopēds Andrejs Peredistijs.
Mūsu organismā lielākoties ir atrodams I, II, III, un IV tipa kolagēns. Katram no kolagēna veidiem ir atšķirīga struktūra un funkcijas. Lielākajā daļā tipu molekulas ir savienotas, veidojot garas, plānas fibrillas, kas darbojas kā atbalsta struktūras šūnām.
Kādas ir kolagēna funkcijas?
Kolagēns ir ķermeņa ādas, muskuļu, kaulu, cīpslu, saišu un citu saistaudu galvenais būvmateriāls. Tas ir atrodams arī iekšējos orgānos, asinsvados un zarnu gļotādās.
Apmēram 90% no visa kolagēna mūsu organismā veido I tips – tas atrodas ādā, kaulos, saitēs, locītavās. Tā pamatfunkcijas ir nodrošināt ādas elastību, stingrību un aizkavēt pāragru novecošanos. Savukārt II tipa kolagēns pamatā sastopams skrimšļos, un tas strādā kā locītavu, skrimšļu un saišu atbalsts. III tipa kolagēns atrodams muskuļos un gandrīz visos asinsrades orgānos.
Cilvēkam novecojot, organisma spējas pašam saražot kolagēnu diemžēl sarūk, tostarp sievietēm pēc menopauzes ievērojami samazinās kolagēna sintēze. Negatīvu ietekmi atstāj arī neveselīgs dzīvesveids, mazkustīgums un smēķēšana.
Kolagēna deficītu organismā visvairāk izjūt āda un locītavas – ja līmenis ir pazemināts, saites un cīpslas var kļūt stīvākas, var parādīties locītavu un muskuļu sāpes, ādas elastības zudums, kaulu problēmas un pasliktināties zobu veselība.
Cilvēkam novecojot, organisma spējas pašam saražot kolagēnu diemžēl sarūk, tostarp sievietēm pēc menopauzes ievērojami samazinās kolagēna sintēze. Negatīvu ietekmi atstāj arī neveselīgs dzīvesveids, mazkustīgums un smēķēšana.
Kolagēna deficītu organismā visvairāk izjūt āda un locītavas – ja līmenis ir pazemināts, saites un cīpslas var kļūt stīvākas, var parādīties locītavu un muskuļu sāpes, ādas elastības zudums, kaulu problēmas un pasliktināties zobu veselība.
“
Cilvēki joprojām nav atklājuši, kā cīnīties ar dabisko novecošanās procesu ķermenī. Tiek pat veidotas dažādas pretnovecošanās klīnikas, taču fizioloģiju mainīt ir diezgan grūti. Lielā mērā daudz kas atkarīgs arī no tā, kādi cilvēkam ir gēni, – ne velti viens noveco ātrāk, otrs lēnāk.
Kur atrodams kolagēns?
Kolagēna daudzumu var palielināt, uzņemot to papildus, taču atkarībā no mērķa – tvirtas ādas uzturēšanai vai locītavu veselībai – atšķirsies kolagēna sastāvs.
Lai nodrošinātu ķermeni ar nepieciešamo kolagēnu, būtiski ievērot pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Tas ir galvenais priekšnoteikums, lai organisms pats spētu to ražot. Lai palīdzētu ķermenim to sintezēt, ir jāuzņem dabiski pārtikas produkti, kas bagāti ar C vitamīnu, varu, kā arī glicīnu, prolīnu un citām aminoskābēm.
Prolīns atrodams, piemēram, olu baltumos, kāpostos, piena produktos (sierā), sojā un kviešu dīgļos. Savukārt glicīns – cūkas un vistas ādā un piena produktos. Kolagēna izstrādi veicina arī vērtīgās taukskābes Omega–3, 6 un 9, kas atrodamas, piemēram, zivīs, riekstos, linsēklās, olīveļļā un avokado. Kolagēna ražošanā būtiski ir arī antocianīdini, kurus satur upenes, mellenes, ķirši un avenes. Vēl viens svarīgs elements ir A vitamīns, kas sastopams dzīvnieku izcelsmes produktos un produktos, kuru sastāvā ir beta karotīns.
Prolīns atrodams, piemēram, olu baltumos, kāpostos, piena produktos (sierā), sojā un kviešu dīgļos. Savukārt glicīns – cūkas un vistas ādā un piena produktos. Kolagēna izstrādi veicina arī vērtīgās taukskābes Omega–3, 6 un 9, kas atrodamas, piemēram, zivīs, riekstos, linsēklās, olīveļļā un avokado. Kolagēna ražošanā būtiski ir arī antocianīdini, kurus satur upenes, mellenes, ķirši un avenes. Vēl viens svarīgs elements ir A vitamīns, kas sastopams dzīvnieku izcelsmes produktos un produktos, kuru sastāvā ir beta karotīns.
Locītavu veselību ietekmējošie faktori
II tipa natīvais kolagēns – locītavu un skrimšļu pamats
II tipa kolagēns ir viens no primārajiem ķermeņa saistaudiem, kas nodrošina elastību un atbalstu kaulu locītavām. Par "locītavu kolagēna" samazināšanos organismā vēsta vairākas pazīmes:
- kustīguma mazināšanās locītavubojājuma vai stīvuma dēļ;
- locītavu sāpes vai osteoartrīts nodiluša skrimšļa dēļ;
- stingrākas, mazāk elastīgas cīpslas un saites;
- muskuļu samazināšanās, vājināšanās un muskuļu sāpes u. c.
Nedenaturēts II tipa kolagēns
Traumatologs, ortopēds Peredistijs uzsver – lai locītavas uzturētu veselas, ikdienā obligāti ir jāvingro. Tiesa, "locītavu kolagēnu" var uzņemt arī papildus, taču ir dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā. II tipa kolagēnam ir pieejami divi veidi: hidrolizēts (vecāks) un nedenaturēts (jaunākas paaudzes) kolagēns.
Atšķirīgais iegūšanas veids nosaka arī hidrolizēta un nedenaturēta kolagēna atšķirības darbības mehānismā.
- Hidrolizēts kolagēna produkts tiek ražots, hidrolīzes procesā sašķeļot kolagēnu peptīdos, kas ļauj ķermenim to vieglāk absorbēt un izmantot. Lai arī hidrolizēts kolagēns organismā viegli uzsūcas, tā ķīmiskā struktūra ir dalīta un vairs nav līdzīga kolagēna dabiskajai struktūrai organismā.
- Nedenaturēts II tipa kolagēns ir minimāli apstrādāts zemā temperatūrā, lai saglabātu tā peptīdus lielākoties neskartus. Dabiskajam kolagēnam ir trīskāršās spirāles struktūra, un, lai saglabātu to neskartu, nedenaturētu (ūdenī nešķīstošu) vai šķīstošu, dabisko II tipa kolagēnu var iegūt tikai no skrimšļiem (kā izejvielu galvenokārt izmanto cāļu krūšu kaula skrimsli), izmantojot zemas temperatūras procesus.
Atšķirīgais iegūšanas veids nosaka arī hidrolizēta un nedenaturēta kolagēna atšķirības darbības mehānismā.
- Hidrolizētais kolagēns tiek lietots lielākoties kolagēna krājumu papildināšanai organismā, tas var uzlabot ādas veselību un izskatu.
- Galvenais nedenaturētā kolagēna ieguvums ir locītavu iekaisuma un sāpju mazināšana – jo īpaši osteoartrīta un reimatoīdā artrīta kontekstā, šim kolagēnam ietekmējot imūno sistēmu. Tas arī uztur un palīdz veidot skrimsli. Dabiskais kolagēns netiek sagremots visā kuņģa-zarnu traktā, spēj saglabāt trīskāršās spirāles struktūru un secīgi uzlabot locītavu veselību, izmantojot specifisku imūnu mehānismu – perorālo toleranci. Tas ir aktīvs stāvoklis, kad uzņemtās pārtikas olbaltumvielas neizraisa imunoloģisku reakciju.
- Hidrolizētā kolagēna ieteicamā diennakts deva ir no 6–10 g, savukārt natīvā kolagēna deva – 40mg.
Reklāma
Secinājums – lai arī kolagēns savu popularitāti ieguva, pateicoties spējām uzlabot ādu, matus un nagus, jaunākās paaudzes kolagēns palīdz ne tikai ārējam, redzamajam skaistumam, bet arī kustīgumam, labai ķermeņa funkcionēšanai, vispārējai veselībai un dzīves kvalitātei.
UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU
Projekts sadarbībā ar:
SATURS
"Delfi Brand Studio"
projekta vadība
Ēriks Radželis
DIZAINS
Māris Rītiņš
foto
"Shutterstock", "Magneflex" publicitātes materiāli
REDAKTORS
Līga Švāne
MEDIJU KOMUNIKĀCIJAS EKSPERTS
Elīna Gārbena
