SEB Life and Pension Baltic SE
Pensiju 2. līmeņa ABC jeb mīti un patiesības, kas jāzina ikvienam

Sagatavoja DBS sadarbībā ar "SEB Life and Pension Baltic SE"

Foto: Publicitātes foto
Pastāv dažādi mīti par pensiju sistēmu un pensijas uzkrājuma veidošanu. Daudzi jaunāka gadagājuma cilvēki uzskata, ka pensija ir kaut kas tāls un arī sarežģīts, par ko šobrīd nav jēgas lieki lauzīt galvu. Taču patiesībā jēgpilnu lēmumu pieņemšanai jaunībā ir būtiska nozīme tajā, kāda vecumdienās izskatīsies mūsu pensija. Turklāt šīs lietas var sakārtot visnotaļ ātri, un tad kādu laiku par to vairs nebūs jāsatraucas.
Pensiju 2. līmenis ir, iespējams, lielākais uzkrājums mūsu dzīvē. Visiem, kas strādā un maksā nodokļus, ik mēnesi 6% no bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām automātiski tiek novirzīti pensiju 2. līmeņa uzkrājumā. Latvijā ir vairākas pensiju 2. līmeņa plānu kategorijas, un, pat ja nekad dzīvē neesam izvēlējušies savu ieguldījumu plānu, tāpat esam kādā no tiem automātiski novirzīti.
Foto:  Kinga Howard/"Unsplash"
Mīts: jaunībā par pensiju nav jādomā
Tieši jaunībā pieņemtie lēmumi atstās vislielāko iespaidu uz pensiju. Ikviens, kurš strādā, maksā nodokļus un ir dzimis pēc 1971. gada 1. jūlija, jau ir investors. Tas ir neizbēgami, jo pensiju 2. līmenis ir obligāts visiem, kas dzimuši pēc šī datuma. Agrāk likumiskā regulējuma dēļ visi jaunie dalībnieki tika novirzīti uz zema riska plāniem, un daudzi klienti, kas nav interesējušies par savu pensijas uzkrājumu, joprojām tajos ir iekļauti, lai gan viņu gadījumā šie plāni nav efektīvākie.

Pēdējos gados regulējums ir pamainīts – akciju īpatsvara ierobežojums ir atcelts, un tas nozīmē, ka daudzi šobrīd var izvēlēties daudz piemērotāku ieguldījumu plānu, kas ļaus uzkrāt vairāk. Jaunībā, kad līdz pensijas vecumam ir vēl vairāki gadu desmiti, ļoti vēlams izvēlēties plānu, kas akcijās iegulda vairāk. Jā, šādiem plāniem ir augstāks riska līmenis, taču arī potenciālais ienesīgums ir daudz augstāks nekā plāniem, kas akcijās neiegulda.
Piemērs: ja šobrīd pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir vien 1700 eiro, tad 30 gadu laikā, ik mēnesi uzkrājumā novirzot 92 eiro ar ienesīgumu 6% gadā, var sakrāt vairāk nekā 100 000 eiro. Savukārt 40 gadu laikā – pat vairāk nekā 200 000 eiro. (Piebilde: aprēķinā nav ņemta vērā inflācija un algas pieaugums. Ienesīgums nav garantēts.)
Jānis Rozenfelds, “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs
Kad izvēlēts piemērotākais plāns, ikdienā nav lielas nepieciešamības sekot līdzi pensiju 2. līmeņa uzkrājumam, taču reizi pāris gados ir vērts pārliecināties, ka joprojām esat vecumam atbilstošajā plānā.

“Izvēloties neatbilstošu plānu, īpaši jaunībā, kad varam runāt par gariem laika periodiem uzkrājuma veidošanai, tiek laista garām iespēja uzkrāt vairāk. Salikto procentu efekts, kad procenti pelna procentus, būs labi redzams jau pēc kādiem desmit gadiem,” stāsta Jānis Rozenfelds, “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs.
Mīts: svarīgākais ieguldījumu plāna izvēles kritērijs ir komisijas maksas
Komisijas maksas tik tiešām ir vērā ņemams pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāna izvēles kritērijs, taču būtiski ir izvērtēt plānu kopumā: vai tas atbilst vecumam, kāds ir tā ienesīgums ilgtermiņā, cik lielas ir komisijas maksas un citus aspektus. Kā rāda Latvijas Bankas dati, pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu komisijas maksas Latvijā samazinās. Tas, protams, ir pozitīvi, jo zemākas komisijas maksas, jo lielāka daļa iemaksu nonāk uzkrājumā. Komisijas maksa tiek ieturēta kā procenti no kopējā uzkrājuma gadā, attiecīgi vairākumam dalībnieku tie ir vien daži eiro mēnesī. Uz to varam raudzīties perspektīvā – plāna rezultāti iepretim samaksātajai komisijas maksai. Pie normāliem tirgus apstākļiem ilgtermiņā samaksātā komisijas maksa, visticamāk, ne tuvu nebūs tik liela kā uzkrājuma pieaugums no ieguldījumu atdeves jeb, vienkāršoti sakot, peļņa.
Ja runājam konkrēti par SEB plānu komisijām, tad jāsaka, ka arī mūsu plānu komisijas maksas ir starp zemākajām tirgū, turklāt mūsu pensiju 2. līmeņa plānu pārvaldīšanas komisijas maksas regulāri samazinām. Saviem pensiju 2. līmeņa klientiem kopš SEB pensiju 2. līmeņa plānu ieviešanas esam guvuši tīro peļņu vairāk nekā 350 miljonu eiro apmērā.*
— Jānis Rozenfelds, “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs
*Dati par neto peļņu 2024. gada 31. maijā.
Pārvaldīšanas komisijas maksas apmērs ir atkarīgs no attiecīgā plāna pārvaldīšanas pieejas – aktīva vai pasīva pārvaldīšanas pieeja. Pensiju pārvaldīšanas komisijas maksai ir jābūt atbilstošai pārvaldnieka ieguldītajam darbam. Aktīvā pārvaldīšanas metode paredz, ka pārvaldnieks aktīvi seko līdzi tirgus tendencēm un veic izmaiņas ieguldījumu stratēģijā labāka rezultāta sasniegšanai. Savukārt, ja izvēlēta pasīvā pārvaldīšanas metode, pārvaldnieks sadala ieguldījumus plašā uzņēmumu klāstā, aktīvi nemainot sākotnēji izvēlēto ieguldījumu stratēģiju. Pasīvajā pārvaldē nepieciešama mazāka speciālistu iesaiste, tādēļ komisijas maksa ir zemāka.
Mīts: finanšu tirgos naudu var tikai pazaudēt
Ja aplūkojam finanšu tirgu rezultātus, ilgtermiņā redzama izaugsme. Jā, pa vidu ir bijuši dažādi kritumi, taču, vērtējot gadu desmitu griezumā, grafikas līnijas tiecas augšup. Daudzi no mums pensijai krāj un krās vēl vairākas desmitgades. Kāds – pat teju 50 gadu. Tātad svarīgs ir ilgtermiņa skatījums. Ja jākrāj 10, 20 vai pat 50 gadu, nav vērts satraukties par īslaicīgām svārstībām.

Turklāt pensiju 2. līmenī ir iestrādāts ļoti labs riska ierobežošanas mehānisms – regulāras iemaksas. Katru mēnesi 6% no jūsu algas aiziet uzkrājumam gan tad, kad finanšu tirgos ir kāpums, gan tad, kad tajos ir kritums, tādējādi tiek izlīdzināta šo svārstību ietekme uz uzkrājumu. Iemaksas uzkrājumā brīžos, kad finanšu tirgos ir kritums, savā ziņā var salīdzināt ar iepirkšanos veikalā, kad tajā ir atlaides, – lēti iegādātu aktīvu vērtība ilgtermiņā, ļoti iespējams, pieaugs.
Jau pats sistēmas uzbūves princips ar regulārām ikmēneša iemaksām ir ideāls riska ierobežošanas rīks. Ja cilvēks piedalījies pensiju 2. līmenī jau vairāk nekā desmit gadus, jau ir krietna rezerve ar peļņu iekrājusies un nav iemesla satraukties vai baidīties no finanšu tirgus svārstībām.
— Jānis Rozenfelds, “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs
Zemāk aplūkojams attēls ar pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem, kas akcijās iegulda līdz 100% aktīvu. Labi redzams, ka, par spīti pamatīgajiem kritumiem 2020. un 2022. gadā, plāni tāpat strādājuši ar pozitīvu rezultātu. Dažiem, tostarp SEB indeksu plānam, ienesīgums ir pat vairāk nekā plus 10%.
Grafikā attēlots piecu gada ienesīgums (ienesīgums gadā) kategorijā "Akcijas: līdz 100%" pieciem ienesīgākajiem plāniem.
Avots: www.manapensija.lv. Periods: 25.03.2019. – 25.03.2024.
Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nākotnē.
Ienesīgums ir jāvērtē ilgtermiņā.
Mīts: mans pensiju 2. līmeņa uzkrājums nav mantojams
Jau vairākus gadus ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespējams izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrājumu gadījumā, ja tā veidotājs nomirst vēl pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Ir trīs izvēles iespējas: pievienot uzkrājumu vienas izvēlētas personas pensiju 2. līmenim, atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārībā vai pievienot uzkrāto kapitālu valsts budžetam. Savu izvēli saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru gan līdz šim ir norādījuši vien nedaudz vairāk kā trešdaļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku – 34%.

Ir svarīgi rūpīgi izvērtēt, kura no trim iespējām ir piemērotākā tieši jūsu dzīves situācijā. Turklāt jāatceras, ka gadījumā, ja izvēle netiek norādīta, uzkrātais kapitāls tiek pievienots valsts budžetam.

Izvēli iespējams veikt elektroniski – portālā “latvija.lv” vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, kā arī klātienē VSAA filiālēs.
Pensiju 2. līmeņa dalībniekam jāveic viena no izvēlēm:
  • 1
    pievienot vienas izvēlētas personas pensiju 2. līmeņa uzkrājumam;
  • 2
    atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā;
  • 3
    pievienot uzkrāto kapitālu valsts budžetam.
Jūsu uzkrājums pensiju 2. līmenī ir jums piederoša nauda, un iespēja šo uzkrājumu atstāt mantojumā ir vēl viens būtisks iemesls, kādēļ ir vērts interesēties par sakrāto.
Copyright © 2023 AS DELFI. All rights reserved.