Cilvēks mežā
Man medības nav svina nesaturēšana
Stāsta pavārs un mednieks Rūdolfs Šteinbergs
Saruna: Oskars Hofmanis
Video: Zigurds Eicēns
Foto: Rūdolfa Šteinberga privātais arhīvs
Mūsdienās vārdiem "mednieks" un "medības" nereti ir teju vai sprāgstvielas efekts. Vai medības ir humānas, vai mūsdienās, kad ir pārtikas (arī gaļas) pārražošana, medībām ir jānotiek? Vai meža dzīvnieku ir par daudz? Šādus un daudzus citus jautājumus "uzspridzina" medību tēma. Bet ko pašiem medniekiem nozīmē medības? To sarunā atklāj pavārs un mednieks Rūdolfs Šteinbergs.
Rūdolfs Šteinbergs ir mednieks un pavārs, kas medībās gājis teju visu savu līdz šim nodzīvoto dzīvi, taču neuzskata tās par veidu, kā ar meža gaļu aizpildīt saldētavu. Gan Rūdolfa tēvs, gan vectēvs bijuši mednieki, un zēns, kā pats smejas, jau četru gadu vecumā tēvam nomedītās pīles nesis klāt. Tā arī sākušās viņa medību gaitas.

“
Man medības nav šaudīšanās un svina nesaturēšana. Ja man gribas šaut, es aizbraucu uz šautuvi, izšauju pa šķīvīšiem 200 reizes – esmu gan svinu izkūpinājis, gan šaušanas prasmes uzlabojis.
Rūdolfs savā profesijā daudz ticies ar vegāniem, taču vienmēr atradis kopēju valodu. Galvenais nav uzspiest savu pārliecību, kā pārliecinājies pieredzes bagātais pavārs, bet mēģināt sadzirdēt, saprast vienam otru.
“
Cilvēks ir maitēdājs, kas ēd to, ko viņam sagādājis kāds cits, savukārt mednieks pats sev sagādā ēdamo. Ar medībām tiek regulēta dzīvnieku populācija, lai nav mežu postījumu par daudz, lai lauksaimniekiem savvaļas dzīvnieki nedara pāri, briežveidīgie – brieži, aļņi, stirnas, tiek medīti, lai nenopostītu meža jaunaudzes.
"Nav tā, ka mēs, mednieki, nākam un klapējam visu, kas kustās. Mednieki caur dažādām kontrolējošām institūcijām tiek braši audzināti. Nokārtot mednieku kursus, saņemt ieroča glabāšanas atļauju, iemācīties un ievērot visus noteikumus nav nemaz tik vienkārši. Mēdz teikt – Latvijā romantiskākā grāmata nav Kāmasūtra, bet ieroču aprites likums," stāsta Rūdolfs.

Viņš ir pavārs ar bagātu pieredzi meža gaļas gatavošanā. Alnis, briedis, stirna, mežacūka, zaķis, bebrs – šo dzīvnieku gaļu viņš gatavojis gan savām, gan darba vajadzībām, kā arī veidojis sarežģītas receptes konkursiem.

Šoreiz Rūdolfs pagatavoja brieža gaļas fileju ar čimičuri mērci. Kā – skaties visu sarunu ar pavāru un mednieku Rūdolfu Šteinbergu.
Projekts sadarbībā ar:
SATURS
Oskars Hofmanis, Elīna Kursīte
REDAKTORS
Kristīne Melne
Dizains
Ralfs Eglītis
FOTO
Matīss Markovskis
Projektu vadība
Žanete Kļaviņa
Mediju komunikācijas ekspertS
Lauma Simanoviča
IZSTRĀDE
Ervīns Malnačs