Vai tiešām mūsdienu skolu sistēma puišiem neder? Vai skolās meitenēm "nogalina" vēlmi mācīties eksaktos priekšmetus? Vai puišiem un meitenēm ir dažādas vajadzības mācoties? Vai skolotājiem ir atšķirīga attieksme pret zēniem un meitenēm? Kāpēc zēni biežāk atstāj izglītības iestādi un dara kaut ko citu? Vai no meitenēm vairāk tiek sagaidīts, ka viņas būs teicamnieces? Vai skolās aizvien audzinām stereotipus? Par šiem un citiem jautājumiem podkāstā "Visas labas" diskutē trīs žurnālistes – Alina Lastovska, Olga Dragiļeva un Anastasija Tetarenko-Supe, kurām šajā epizodē pievienojas privātās pamatskolas DOMDARIS direktore Dace Jaundāldere-Dātava.
"Tas krasākais piemērs no mūsu laikiem ir mājturība, kur čaļi taisa krēslus un meitenes ada zeķes," runājot par atšķirībām starp zēnu un meiteņu mācīšanos skolā, atminas Alina. Viņai piebalso arī Anastasija: "Absolūti traumatiska pieredze. Man tik ļoti riebās viss, kas saistīts ar mājturību." Viņa arī atminas, ka skolas laikā meitenes no zēniem tika atdalītas ne tikai mājturības stundās, bet arī sportā – zēni visu stundu spēlēja basketbolu, bet meitenes "cēla apli virs galvas un tēloja sauli". Alina piebilst, ka vēl savā skolas laikā bija novērojusi – vairāk tika pieņemts, ka zēni skolā var ārdīties, bet bija nepieņemami, piemēram, ja kāda meitene nebija izpildījusi mājasdarbu. Savukārt Olga atceras, kā skolotājas apsprieda viņas rokrakstu, norādot, ka meitenes tā nedrīkst rakstīt.
Vai šobrīd skolās situācija ir citāda? Privātās pamatskolas DOMDARIS direktore atzīst: "Kaut kādas lietas atkārtojas, tāpēc ka vidējais skolotāju vecums skolā ir tāds, kāds tas ir, un kaut kāda pieredze, kas ir bijusi, tiek nesta līdzi." Viņa gan norāda, ka ir lietas, kas mainās: "Mājturībā arvien vairāk skolas izvēlas laist kopā puišus un meitenes, lai viņi kopā gatavo ēst, kopā zāģē, slīpē, un tas ir ļoti pozitīvi. Tā ir pozitīva pieredze, un arvien vairāk arī ir OK, ka puiši gatavo. Tas arī ir mainījies. Man liekas, ka daudzas lietas, ko meitenes un puiši dara, ir mainījušās un netiek vairs tā dalīts."
UNICEF dati rāda – lai arī meitenes un zēni uzsāk skolas gaitas vienādi, sākoties vidusskolas posmam, daļa zēnu "atkrīt" un izglītībā paliek vairāk meiteņu. Savukārt UNESCO analīzē redzams – lai arī visā pasaulē tieši meitenēm ir grūtāk piekļūt izglītībai, zēniem ir lielāks risks palikt uz otru gadu, nespēt progresēt un pabeigt skolu, kā arī nemācīties skolas laikā. Runājot tieši par situāciju Latvijā, Dace atzīst: "Statistikas dati rāda, ka Latvijā puišiem ir lielāks risks pārtraukt mācības, mazāk arī iestājas augstskolā. Ja skatām profesionālo izglītību, diezgan daudzi puiši to izvēlas tāpēc, ka tur ir praktiska darbošanās, kas nav tikai sēdēšana solā un lasīšana."
"Visas labas" ir podkāsts, kur žurnālistes pievēršas plašam tematu lokam – kā bērni ietekmē sievietes dzīvi, zināšanas un mīti par sievietes reproduktīvo veselību, mentālo veselību, "labās meitenes" sindromu, kāpēc arvien ir dzīvi aizspriedumi par feminismu – un daudzām citām tēmām.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Visas labas" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!