"Sava budžeta neplānošana ir viena no biežākajām finanšu pamatkļūdām. Otra kļūda, ko pieļauj ļoti daudzi cilvēki, – savu izdevumu neapzināšanās, kas ietver arī impulsīvu pirkumu veikšanu," stāsta finanšu salīdzināšanas platformas "Altero" līdzdibinātājs Artūrs Kostins.

Budžeta plānošanā ir svarīgi atrast līdzsvaru starp ienākumiem un izdevumiem. Vispirms ir jāapskata un jāapkopo savi ienākumi. Nākamais solis – jāsaprot, kādi ir šī brīža izdevumi un uzņemtās saistības. Budžeta plānā tiek iekļauti gan fiksētie izdevumi, gan dzīvošanas un ikdienas izdevumi, izdevumi neparedzētiem gadījumiem, investīcijas, uzkrājumi un arī apdrošināšana, par kuru cilvēki bieži vien aizmirst.

"Kad tēriņi ir "uzlikti uz papīra", varam sākt domāt, no kā iespējams atteikties un kur varam ieekonomēt. Vispirms ir jānodrošina visas pamatvajadzības jeb pirmās nepieciešamības vajadzības, tikai pēc tam seko luksusa lietas. Mērķis primāri ir radīt stabilitāti. Ja ienākumi pārsniedz izdevumus, viss kopumā ir kārtībā, jo mēs varam sākt veidot uzkrājumus. Diemžēl mēdz būt situācijas, kad ienākumi ir zemāki par izdevumiem. Tad jāatgriežas sākumpozīcijā un atkal jāpārskata savas saistības," stāsta finanšu jomas pārzinātājs.

Kā norāda Kostins, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir kredīti. Plānojot savu budžetu, arī tos vēlams pārskatīt, jo pastāv varbūtība, ka iespējams veikt pārkreditāciju, kas ļaus ietaupīt.

"Iemesli, kāpēc cilvēki ņem kredītus, mēdz būt ļoti dažādi. Mēdz arī būt situācijas, kad kredīti ir ņemti neapdomīgi, neizvērtējot visus iespējamos piedāvājumus. Es silti iesaku nebūt slinkiem un pārskatīt kredītlīgumu, apdomāt, vai to ir iespējams pārkreditēt uz lētākām saistībām. Finansēm nav emociju – augstāka vai zemāka procentu likme neietekmē naudas kvalitāti, tā nav garšīgāka vai labāka. Tad kāpēc pārmaksāt par aizdevumu?" ar vērtīgu atziņu dalās Kostins.

Būtisks palīgs budžeta plānošanā ir mērķu izvirzīšana. Sākumā tie var būt pavisam vienkārši, piemēram, mēneša ietvaros tikt galā ar visiem rēķiniem un nosegt visas saistības. Pēc tam jau var ķerties klāt uzkrājumu veidošanai kādiem lielākiem mērķiem, piemēram, ceļojumam, izglītībai vai kam citam. Mērķi var būt vairāki, taču svarīgi, lai tie ir sasniedzami un samērīgi ar ienākumiem.

Tāpat arī nedrīkst aizmirst par drošības spilvena veidošanu. Finanšu jomas eksperti mēdz teikt, ka šim spilvenam ir jābūt 3–6 mēnešu izdevumu apmērā. Šie iekrājumi var glābt situācijās, kad ir negaidīti izdevumi vai notiek kāda krīze, piemēram, tiek zaudēts darbs, automašīnai nepieciešams remonts utt.

Ne tikai uzkrājumi, bet arī investīcijas ir daļa no budžeta plānošanas. "Domāju, ka katram latvietim ir nozare, kurā viņš strādā vai vienkārši labi orientējas. Nav obligāti jābūt lielajam investoram vai akciju brokerim, bet nozarē, kuru pārzini, mierīgi iespējams atrast uzņēmumus, kuros investēt. Ja nav pieredzes, ir bailes un negribas uzņemties risku, var sākt ar zemāka riska investīcijām, piemēram, pasaules "top" uzņēmumu akcijām, akciju indeksiem vai valsts parādzīmēm," tā "Altero" līdzdibinātājs.