Diezgan izplatīts ir arī mīts, ka investēšana ir domāta tikai ļoti turīgiem cilvēkiem, kuriem ir plašas zināšanas par finansēm. Patiesībā ikviens no mums var būt investors – galvenais ir būt pacietīgam, zinātkāram un gatavam mācīties. Būtiski arī, lai ir brīvi līdzekļi, kas nav nepieciešami ikdienas vajadzībām.

"Ir divas pieejas – neapzinātais pārpalikums, kad mēneša beigās veidojas neliels finanšu uzkrājums, un apzināta uzkrājumu veidošana investīcijām. Pirmajā gadījumā var domāt, ko ar pāri palikušajiem līdzekļiem darīt – noguldīt drošības spilvenā vai kaut kur investēt. Savukārt otrā gadījumā mēneša budžets ir rūpīgi plānots un investīcijas ir viena no sadaļām, kurai tiek atvēlēti līdzekļi," stāsta Kostins.

Investēšanā būtisks ir komforts – ieguldītāja labsajūta. Jāizvērtē, kādu risku privātpersona ir gatava pieļaut. Ir tikai likumsakarīgi, ka profesionālis, kurš ikdienā nodarbojas ar investīcijām, spēj pieņemt augstāku risku un pielāgoties neparedzētām situācijām, neizjūtot tik lielu diskomfortu. Piemēram, ir lieli nekustamo īpašumu investori, kas projektos investē vairākus miljonus eiro. Risks šajā gadījumā ir augsts, taču viņi ar to ir mierā, jo izprot nozares specifiku.

Lai iesācējs justos komfortabli, viņam, pirmkārt, ir jāizvērtē, kā investīcijas ietekmēs viņa kopējo budžetu. Jāpārliecinās, lai naudas zaudējuma gadījumā netiktu ietekmēts viņa personīgais finansiālais stāvoklis. Vienkārši runājot – lai nepaliktu bešā.

Nākamais solis ir atrast sev piemērotāko investīciju veidu. Tie ir dažādi, piemēram, akcijas, obligācijas, EFT fondi, indeksi, kriptovalūtas tirgi u. c. Dažiem investīciju veidiem ir liels "ieiešanas slieksnis", un arī riski ir samērā augsti. Salīdzinoši zems "ieiešanas slieksnis" ir publiski kotētām akcijām, kuras iespējams iegādāties ar brokeru vai banku platformu starpniecību. "Iesācēji, kuriem svarīga ir drošība, var arī ieguldīt naudu valsts parādzīmēs un obligācijās – tām ir zems risks, turklāt ieguldīt var, sākot no dažiem eiro," piebilst Kostins.

Izvēloties investīciju veidu, jāizvērtē ne tikai iespējamie riski, bet arī tas, cik daudz laika vispār esi gatavs veltīt finanšu darījumiem. Ir gan pasīvā, gan arī aktīvā ieguldīšanas forma, un tās savstarpēji atšķiras ar ieguldītāja veikto darbību intensitāti un finanšu instrumentu pārskatīšanas biežumu.

Zināšanas un tirgus izpēte ir pamats, uz kura balstīt finanšu lēmumus. Finanšu tirgi ir nebeidzami, un ir interesanti paskatīties, kā tie laika gaitā ir mainījušies. Pirms sākt investēt, nenāks par ļaunu izpētīt, kā vēsturiski ir veidojušās biržu cenas – cik pirms desmit gadiem maksāja, piemēram, "Microsoft" un "McDonald's" akcijas, kā tirgi reaģēja 2008. gadā, kad pasaulē iestājās finanšu krīze.

"Ja neinteresē akciju tirgi, var izskatīt nekustamo īpašumu investīcijas. Tām ir arī salīdzinoši zems risks. Droši var teikt – katrs latvietis ir nekustamo īpašumu eksperts savā teritorijā. Mēs zinām, par kādu summu esam iegādājušies savu mitekli un cik par dzīvokli samaksājis kaimiņš. Tās jau ir vērtīgas zināšanas, kas var palīdzēt pieņemt izšķirošus lēmumus," stāsta finanšu jomas pārstāvis.

Saprotam sava maciņa iespējas, apzināmies savus mērķus un visu esam izpētījuši. Tālāk seko jautājums – kur investēsim savus līdzekļus? Ja izvēlamies nekustamo īpašumu tirgu, paši parasti pērkam un arī pārdodam. Savukārt, ja vēlamies startēt finanšu tirgos, jāizvērtē, ar kuras platformas vai bankas starpniecību tas tiks darīts.

"Pakalpojumu sniedzējam jābūt licencētai iestādei. Jāizpēta, kāda ir likumdošana, kādas garantijas tā sniedz attiecībā uz licenču turētājiem. Jābūt vērīgam un piesardzīgam, lai nekļūtu par krāpniecības shēmu vai blēžu upuri. Citādi var gadīties, ka izdarīji visu pareizi – investēji pareizi, izvēlējies pareizo finanšu instrumentu –, bet naudas kā nav, tā nav," piebilst "Altero" pārstāvis.