"Nāku no ģimenes, kurā ir daudz skolotāju. Mans tēvs bija latviešu valodas skolotājs, vecmammas mācīja latviešu valodu un mūziku, savukārt vectēvs ilgus gadus bija manas skolas direktors un mācīja fiziku gan Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā, gan Jēkabpils Valsts ģimnāzijā. Skolā man ir dziļas saknes. Lai gan man vienmēr ir bijis svarīgi būt sabiedriski aktīvam un iesaistīties, biju palaidis garām domu, ka pats vēlos kļūt par skolotāju. Taču, kad Neretas vidusskolas direktore mani janvārī, pirms "Mācītspēks" atlases sākuma, uzrunāja, es bez minstināšanās pieņēmu lēmumu, un te nu es esmu Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā!" stāsta angļu valodas skolotājs Jānis Sarmis Bajinskis.
"Šajā skolā pats esmu 12 gadus mācījies, tā ir vide, kuru labi pazīstu," uzsver jaunais pedagogs. Jānis māca arī 10. klasi, kuru pats ievadījis skolā kā 12. klases skolēns. "Pirmajās stundās man jautāja – skolotāj, vai tas bijāt jūs, kas man roku 1. septembrī turēja? Un es atbildu – jā, tieši tā arī bija! Līdz ar to, ir sajūta, ka nupat vien pabeidzu skolu un nu jau esmu atpakaļ." Viņš norāda, ka, pirmo reizi ienākot skolā kā skolotājs, jutās savādi, jo kolēģi ir tie paši, kas savulaik mācījuši viņu. "Tā ir sirreāla sajūta! Tas, iespējams, bija grūtākais – pārvarēt robežu starp es kā skolēns un es kā skolotājs Neretas vidusskolā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!