Skolotāja profesijā nereti grūtākais ir darbs ar pieaugušajiem
Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments
Reizēm jaunajam skolotājam pirmā klases vecāku sapulce ir arī pēdējā, jo tieši pieaugušo, tas ir – vecāku, nevis bērnu attieksme pret pedagogu jaunos speciālistus nereti iedzen strupceļā. Lai jaunie pedagogi spētu pilnvērtīgi strādāt gan ar bērniem, gan pieaugušajiem, svarīgs ir gan psiholoģiskais, gan metodiskais atbalsts. 3. novembrī Jēkabpilī notikušajā Latvijas Universitātes (LU) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajā diskusijā ar novadu pašvaldību un izglītības pārvalžu vadītājiem atbalsta personāla iesaiste mācību procesā bija viens no aktuālajiem tematiem.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) dekāne profesore Linda Daniela Jēkabpils Valsts ģimnāzijā tikās ar Jēkabpils, Līvānu, Aizkraukles, Madonas, Varakļānu, Preiļu, Daugavpils, Augšdaugavas, Krāslavas, Rēzeknes pašvaldību pārstāvjiem.

"Šobrīd izglītībā svarīgs jautājums ir par kvalitatīvi jaunu pedagogu un skolu direktoru sagatavošanu, kas spētu meistarīgi nodrošināt labu skolu pārvaldību un autonomiju, izvēloties labākos risinājumus vietējai situācijai. Skolotāji ir pārmaiņu vēstneši. Viņi māca cilvēkus, kuri nākotnē strādās profesijās, kas vēl neeksistē. Tāpēc mūsu galvenais pienākums ir bērniem iemācīt domāt un orientēties informācijā, kas ļaus viņiem mācīties visa mūža garumā. Priecājos, ka Jēkabpils skolēni starp savām iecerēm izglītībā visbiežāk minēja inženierzinātnes un medicīnu, kas ir ļoti aktuālas profesijas ne vien Latvijā, bet arī globālā mērogā," sacīja izglītības un zinātnes ministre A. Čakša.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!