Maijai kopš sākumskolas ļoti patika vēsture. Piektajā klasē projekta darbu ar interesi rakstīja par Ādolfu Hitleru un 2. pasaules karu. Interese viņai bija jāapmierina pašai. Skola esot “turējusi badā”. “Mazpilsētas skolas klasē ir salikti kopā visi – skolēni ar labākām un skolēni sliktākām sekmēm. Skolēni ar motivāciju mācīties un skolēni vispār bez motivācijas mācīties. Mums bija 30 bērni klasē. Tu saproti: ja esi motivēts, ja gribi dzirdēt, ko klasē stāsta, tev traucē tas pārējais līmenis, kas tur ir,” viņa stāsta. Pamatskolas laikā viņa startēja vēstures olimpiādēs. Tajās neizpalika arī panākumi. Pirmais pamudinājums mācīties ģimnāzijā nāca no pamatskolas vēstures skolotājas, kura teica, ka bijusi kādā seminārā Siguldā un tur vidusskolā esot vēstures klase. Varbūt meiteni tas interesējot. Interesēja. Mācības jaunajā skolā bija “svaiga gaisa malks”. “Visi bijām ar līdzīgām interesēm, diskutējām par visādām lietām. Ģimnāzijā viens otru motivē mācīties labāk. Tas ir pavisam citādi. Man tas pavēra (manu) potenciālu. Skolotājai nebija jācīnās ar bastotājiem, kurus neinteresē mācības,” viņa stāsta.

Pamatskolas posmā Maija mājās daudz lasīja. Uz to paļāvās arī skolotāja, kas viņu sūtīja uz vēstures olimpiādēm. Pats skolēns ir viens no vairākiem faktoriem, kas ietekmē mācību sasniegumus. Bez tā sniegumu ietekmē arī skola, skolotājs un apstākļi bērna ģimenē. Limbažu vidusskola šobrīd Draudzīgā aicinājuma fonda reitingā, kas rindo skolas pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, pilsētu skolu kategorijā ierindojas 91. vietā, kamēr SVĢ ģimnāziju kategorijā ieņem piekto vietu. Skolu reitings rāda konkrētās mācību iestādes audzēkņu kopējo mācību sniegumu.

Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja direktore Irina Paura portālam “Delfi” norāda, ka viņas vadītajā skolā jau kopš 1. klases īsteno pamatizglītības programmu ar padziļinātu matemātikas apguvi. “Turklāt programmā ir palielināts stundu skaits dabaszinātņu priekšmetos un datorikā. Piemēram, visiem 6. klases skolēniem ir mācību priekšmets “Robotika”, kurā bērni konstruē un programmē “lego” robotus,” viņa turpina. 1. klasē Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs uzņem bērnus, pamatojoties uz Daugavpils pašvaldības kārtību. Šajā skolā mācīties gribētāju ir vairāk nekā skolā vietu, izriet no direktores paustā.

Lai iestātos skolā, sākot no 10. klases, jāiztur pārbaudījums. Tādējādi katru gadu licejs atver divas 10. klases, kurās aptuveni 90% uzņemto skolēnu ir pašas skolas līdzšinējie audzēkņi. Līdz ar to secināms, ka neviļus tiem skolēniem, kam izdodas mācību gaitas jau 1. klasē sākt šajā skolā, ir lielāka iespēja izglītības iegūšanu mācību sasniegumiem bagātajā skolā arī turpināt.

Jēkabpils 3. vidusskola Latvijas skolu reitingā darbā ar talantīgajiem skolēniem lielo skolu kategorijā ierindojas pēdējā, 23. vietā. Neskatoties uz pozīciju reitingā, skolas direktore Ligita Ašnevica stāsta, ka viņas vadītās skolas kontekstā “izcils” sasniegums ir vispār būt iekļautam šajā skalā. Direktore pauž, ka skolas pozīcija reitingā zināmā mērā atkarīga arī no vietas, kur skola atrodas. Proti, kā stāsta Ašnevica, senāk mikrorajonu Jēkabpilī, kurā skola atrodas, mākslīgi veidoja. Tam līdzi izveidojies arī stereotips, ka prestižāk un labāk ir mācīties skolā pilsētas centrā. Lai sāktu mācības skolas 1. klasē, nepieciešams vien vecāku iesniegums. Tādi paši nosacījumi ir arī, lai mācītos vidusskolā. Vajadzīga vien apliecība par iegūtu pamatizglītību. “Kā mēs varam neņemt vidusskolā? Katram bērnam ir tiesības uz vidusskolu. Nav pienākuma (tajā mācīties), bet ir tiesības. Ir, protams, bērni, kas cenšas un kas arī pabeidz vidusskolu, bet viņu nebūs šajā izcilības reitingā,” raugās skolas direktore.

Kas ir izšķirošais skolēna mācību sniegumā? Viņasprāt, vide, kas nereti pāri nodara arī tiem skolēniem, kuriem ir interese un atzīmju ziņā labi panākumi mācībās. “Visu laiku akcentē, ka mums jāstrādā uz to, lai skolēns pabeigtu 9. klasi. Skolotājs visus savus spēkus koncentrē, lai visi skolēni iegūtu zināšanas kaut minimālā līmenī. Lai dabūtu 9. klases atestātu. Bet, ja klasē ir ap 20 skolēnu, skolotājam mazāk laika atliek darbam ar šiem talantīgajiem. Arī talantīgais ir īpašais bērns, ne tikai tas, kuram ir grūtības. Un par šiem talantīgajiem, īpašajiem – par tiem atliek mazāk laika domāt,” rezumē direktore.

Agnija (vārds mainīts) pirms pieciem gadiem pēc iegūtas pamatskolas izglītības Jelgavas 4. vidusskolā “pārcēlās” uz Jelgavas Valsts ģimnāziju. Viņai pamatskolā bija daudz neattaisnotu kavējumu, taču ar visu necenšanos atzīmju ziņā meitene bija klases augšgalā. Viņai patika matemātika. “Matemātikas skolotāja, ņemot vērā, ka man padodas matemātika, teica, ka man varbūt jāiet uz citu skolu, jo šeit es tālu netikšu.” Par to, ka ir tāda ģimnāzija, Agnija pirmo reizi uzzināja 9. klasē. Vecāki viņas mācību gaitas sevišķi neuzraudzīja. Iestāties ģimnāzijā izdevās.

Jelgavas 4. vidusskola šobrīd Draudzīgā Aicinājuma fonda reitingā pilsētu skolu vidusskolu kategorijā ierindojas 73. vietā, kamēr Jelgavas Valsts ģimnāzija ģimnāziju kategorijā ieņem devīto vietu.

Kā atminas Agnija, līdz ar skolas maiņu mainījās arī viņas izpratne par mācīšanos. “Pārejot uz ģimnāziju, tu ej ritmā, ka visi mācās. Skolotājs arī tevi mudina mācīties. Nav tā, ka ķeksīša pēc izstāsta,” atminas jauniete. Ja līdz vidusskolas posmam Agnija pie tāfeles gāja tikai tad, kad zināja atbildi, tad ģimnāzijā bija pavisam citādi – pie tāfeles risināt uzdevumus devās tad, kad atbildi nezināja.

Šie piemēri apstiprina, ka skolēna sniegumus ietekmē vēl arī citi faktori: audzēkņa motivācija, vide, skolas atrašanās vieta, skolotājs. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns atkārto, ka skolēna rezultātu lielā mērā nosaka arī viņa ģimene un sociālekonomiskie apstākļi. “Tas nozīmē – apstākļi, kādi ir ģimenē, ģimenes labbūtība, ģimenes komforts, psiholoģiskais klimats, resursi mājās, kā viņš var pamācīties, vai viņam ir sava istaba, vai viņam neviens netraucē, vai viņam palīdz vecāki, vai palīdz ar lasīšanu, vai palīdz ar matemātiku, vai par viņu rūpējas,” skaidro Kalvāns.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ir teju vai zīmols, ja raugāmies, cik regulāri šī skola ģimnāziju kategorijā ir reitingu augšgalā. Turklāt arī vairāki “Delfi” avoti šo skolu min kā atspērienu tālākam prestižam izglītības posmam. Taču, kā izriet no skolas direktora Māra Braslas skaidrotā, šajā ģimnāzijā nav sapulcējušies tikai rīdzinieki. “Ģimnāzijā mācās skolēni no ļoti dažādām skolām. 681 skolēns deklarēts Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, 360 skolēni – citās pašvaldībās,” viņš paskaidro. Tomēr izcilākie mācībspēki, kā atzīst Kalvāns, gan sakoncentrēti tieši Rīgas un Pierīgas apkaimē. Ja pieņem, ka Latvijā ir aptuveni 500 fizikas skolotāju, tad izcili ir vien neliela daļa no viņiem – 20 vai 30. “Tam ir dažādi parametri – gan viņu temperaments, gan pieredze, viņu pašu sociālekonomiskais stāvoklis. Viņu personība, ieinteresētība, subjektīvie faktori. Pat ja (visi skolotāji) strādā līdzīgās skolās, viņiem maksā vienlīdz labi, mēs nepanāksim, ka tādi līderi būs puse no visiem,” turpina Kalvāns. Savukārt profesijas līderi, izcilie skolotāji arī vēlas strādāt ar jauniešiem, kas vairāk ir mācību procesa partneri, ne apmācāmie. Tas viss veicina to, ka izcilie mācībspēki zināmā mērā koncentrējas Rīgas un Pierīgas apkaimē, izriet no Kalvāna stāstītā. Secīgi šie mācībspēki arī skolas padara vilinošākas jauniešiem un viņu ģimenēm, kas vēlas redzēt augstus mācību sasniegumus.

Mācības Rīgas labākajās skolās ir ekskluzīva iespēja. Piemēram, RTU Inženierzinātņu vidusskolā, kas skolu reitingos arī ir pašā augšgalā, rēķina, ka uz vienu vietu skolā pretendē desmit jaunieši. Kā norāda skolas direktore Liene Fjodorova, iestāšanās ceļi ir trīs. Pirmais – godalgas atklātajā inženierzinātņu olimpiādē. Otrais – iestājpārbaudījumā iegūts augsts rezultāts. Trešais – divas godalgotas vietas valsts trešā posma olimpiādēs šādos mācību priekšmetos – fizika, ķīmija, bioloģija, informātika un programmēšana. Pretendentu skaits uz vietu skolā arī rāda – kāds no faktoriem, kas veido skolēna sniegumu, vai to apvienojums radīja atšķirīgas iespējas skolā arī iestāties.

Kamēr skolai un mācībspēkiem ir visai sasietas rokas attiecībā uz bērna sociālekonomiskajiem apstākļiem ģimenē, valstij nav sasietas rokas attiecībā uz skolu vidi un skolotājiem. “Šodien mēs nevaram runāt par to, ka izglītības pakalpojumu caurstrāvotu vienlīdzīgums pieejamībā un kvalitātē,” pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Nevienlīdzība savukārt sakņojas arī finansējumā. Kā izriet no viņas teiktā, bagātākas pašvaldības atļaujas vairāk, piemēram, digitālās mācību platformas. Tās mācību procesu bērniem var padarīt saistošāku. Tāpat ir ar pašas skolas infrastruktūru – jo tā modernāka, jo vairāk var motivēt skolēnus un piesaistīt darbam skolā trūkstošos skolotājus.

Visbeidzot – par skolotājiem. “Delfi” jau daudzkārt rakstījuši, ka skolotāju trūkums skolās ir tik ļoti jūtams, ka šajā profesijā ar atplestām rokām tiek gaidīts teju katrs, kas izrāda mazāko interesi tajā būt. Skolotāju nepietiekamība skolēnus noliek arī dažādās starta pozīcijās pirms nākamā izglītības posma. “Vienam ir mācību priekšmeta skolotājs, citam nav. Vai tas rada vienlīdzīgas iespējas? Tā ir tā nevienlīdzība, ka kādam nav fizikas, matemātikas, ģeogrāfijas skolotāja, bet viņiem tālāk jāpretendē uz valsts ģimnāziju. Un tur jau nevienu neinteresē, ka nebija skolotāja. Vai nevienlīdzība caur atbalsta personāla trūkumu,” skaidro Vanaga. Vai viss pēkšņi vērstos par labu, ja piešķirtais finansējums būtu lielāks? “Es teiktu, ka tas tomēr uzlabotu. Mazinātu problēmas,” atbild Vanaga.