Viens no galvenajiem un asi diskutabliem jautājumiem vecāku un skolēnu vidū ir izmaiņas, kuras būtiski ierobežo skolēnu tiesības uzlabot savu vērtējumu. Kas tad īsti šobrīd notiek skolās ar vērtējumu labošanu, kādas prasības būs obligātas, sākot no 2024. gada 1. septembra, un kādus ieguvums vai problēmas tas radīs?

Novembra vidū Valsts izglītības satura centrs (VISC) aizsāka informatīvu kampaņu par izglītības mācību saturu un vērtēšanas principiem. Maza atkāpe tiem, kuri nav iedziļinājušies šajā jautājumā: VISC sava projekta “Skola 2030” ietvaros mainīja mācību saturu, eksāmenu saturu, pieeju, kā ir jāmācās, un daudz ko citu. Sabiedrībā ir daudz un dažādi viedokļi par šīm izmaiņām, bet šoreiz par vienu citu VISC jaunradi.

Viens no pēdējiem VISC soļiem, lai jaunais mācību saturs “pareizi” strādātu, ir jaunas vērtēšanas sistēmas ieviešana. Tā paredz, ka vērtējums ir skolēna zināšanu atspoguļojums konkrētajā brīdī. Tas var būt: informatīvs – tāds, kas neietekmē gala atzīmi, un summatīvs – tāds, kas galā ietekmē skolēna likteni.

VISC pozīcija ir tāda, ka vecākam nav jāuztraucas, ja vērtējums ir slikts, arī bērnam nevajag uztraukties, galvenais ir sekot līdzi, saņemt atgriezenisko saikni un nākamajā reizē mēģināt labāk sagatavoties.

Viens no novembra vidū aizsāktās kampaņas mērķiem ir “lauzt sabiedrībā iesīkstējušos stereotipus saistībā ar vērtēšanu un panākt, lai mācīšanās mērķi ir skaidri visiem iesaistītajiem”. Vai ar informatīvu kampaņu ir pareizi kaut ko “lauzt”? Droši vien, ka ne, jo jebkāda “laušana” parasti izraisa pretreakciju.

Diemžēl kampaņa izraisa plašas diskusijas, neizpratni un “pretošanos šādai laušanai”, nevis iesaisti kampaņas labā mērķa īstenošanā. Piemēram, 5. decembra ieraksts “Skola 2030” “Facebook” lapā: “Vecāka jautājums: Kāds ir pamatojums tam, ka atzīmes vairs nevar labot? Atbilde: Bērnam mācīšanās, kļūdīšanās un uzlabojumu iespējas ir nodrošinātas mācību procesā – šis princips jāievieš līdz ar pilnveidoto vērtēšanas pieeju.”

Atbilde ir garāka, un ar tās pilno versiju var iepazīties “Skola 2030” “Facebook” lapā, bet pirmšķietami liekas, ka atzīmes labot nevar. Diez vai kāds sāks iedziļināties, pētīt Ministru kabineta noteikumus, likumus vai “rakt” vēl dziļāk, lai saprastu to, ka, pirmkārt, atzīmes labot drīkst un, otrkārt, “Facebook” lapā pieejamā informācija, atbildot uz šo jautājumu, nav pilnīga.

Aptaujājot dažādu skolu skolēnus, vecākus un skolotājus, sapratu, ka skolās šobrīd arī nav vienprātības par to, ko darīt ar atzīmju labošanu.

Dažās skolās ļauj labot tikai vienu atzīmi gadā, citās skolās ļauj labot divas atzīmes semestrī. Vēl bija gadījums, kur skola ļauj labot atzīmi tikai tad, ja noslēguma vērtējums izšķiras vienas balles robežās. Proti, vienotas pieejas pašlaik nav, un nav skaidrs, kāpēc VISC nemēģina šo situāciju risināt. Iespējams, kampaņa varētu palīdzēt, taču, spriežot pēc publikācijām sociālajos tīklos, informācija netiek līdz galam izskaidrota.

Tāpēc īsumā ar uzskatāmiem piemēriem izskaidrošu, kāds ir regulējums saistībā ar atzīmju labošanu. Šis skaidrojums attiecas uz tām skolām, kuras jau šobrīd īsteno jauno vērtēšanas pieeju, un uz visām skolām, sākot no 2024. gada 1. septembra. Skaidrojums nav subjektīvs un ir balstīts uz “Skola 2030” galvenā eksperta vērtēšanas jautājumos Pāvela Pestova sniegto informāciju.

Vērtējumu labošanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 416, kas nosaka, ka skolēnam ir tiesības labot atzīmi trīs gadījumos.

Pirmkārt, skolēnam ir tiesības labot “nv”, ja pedagogam nav bijis iespējas objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem. Piemēram, skolēns nebija apmeklējis skolu pārbaudes darba dienā, skolēns slimoja pirms pārbaudes darba vai slimoja pārbaudes darba laikā, kā arī citos gadījumos, kad nav bijis iespējas objektīvi novērtēt skolēna sniegumu.

Otrkārt, skolēnam gada beigās ir tiesības lūgt kombinēto darbu, ja noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās. Piemēram, gala vidējais vērtējums ir 7,45, bet skolēns vēlas 8, tad pedagogs sagatavo kombinēto darbu, kura ietvaros skolēns var uzrādīt savas zināšanas.

Treškārt, skolēnam gada beigās ir tiesības lūgt kombinēto darbu, ja viņam vienkārši ir vēlēšanās uzlabot savu vērtējumu. Piemēram, matemātikā skolēnam gada garumā nav veicies – ieguvis vairākus 5 un dažus 7, tāpēc gala atzīme ir tikai 6. Taču skolēns uzskata, ka viņa zināšanas ir augstākas par 6.

Tad skolēnam ir tiesības lūgt kombinēto darbu par visu mācību gada saturu, un pedagoga pienākums ir šādu darbu sagatavot. Ja skolēns kombinētajā darbā uzrāda, ka viņa zināšanas ir vērtējamas ar 9, VISC ieteiktais rīcības scenārijs ir šāds: sākotnējais gala vērtējums 6 veido 30% no gala atzīmes un 9 veido 70% no gala atzīmes. Tādējādi skolēna gala vērtējums matemātikā iepriekš minētajā piemērā būs 8. Taču VISC ieteikto procentuālo ietekmi skolas var koriģēt.

Būtiska piebilde par otro un trešo gadījumu – jāatceras, ka tiesību izmantošana uzlabot vērtējumu nekāda veidā nevar pasliktināt jau esošo situāciju. Proti, ja šobrīd skolēnam ir atzīme 6 un viņš lūdz kombinēto darbu, jo uzskata, ka zināšanas ir uz 9, bet kombinēto darbu uzraksta uz 4, tad viņam paliek 6 un kombinētā darba vērtējums to negatīvi nevar ietekmēt.

No vienas puses, var piekrist VISC, ka vērtējumu labošana tikai mācību gada beigās tik tiešām parāda skolēna patiesās zināšanas un šādā veidā skolēnam ir daudz grūtāk vienkārši iemācīties, kā izpildīt uzdevumu tehniski uz 4, tāpēc tiešām tiek pārbaudīta skolēna izpratne.

Taču, no otras puses, var dzirdēt ļoti daudz pretargumentu par šo jautājumu, minēšu tikai dažus: kā var atcerēties maijā to, kas bija mācīts septembrī; kā maijā var uzlabot piecas un vairāk gala atzīmes dažādos mācību priekšmetos; ko darīt, ja vērtējums vienkārši nav taisnīgs un ir nepamatots vai uzdevums bija sagatavots neatbilstoši; ko darīt, ja vērtējuma dēļ skolēns jau tagad nevar saņemt stipendiju, vai tiešām ir jāgaida gada beigas.

Atbilstoši statistikas datiem par centralizētajiem eksāmeniem 2022./2023. mācību gadā 12. klašu skolēni kopā iesniedza 525 apelācijas un vērtējums ir mainīts 187 gadījumos, proti, 36%.

Atsevišķos gadījumos statistika ir pavisam dramatiska – latviešu valodas optimālā līmeņa eksāmenā ir apmierināta 51 no 79 apelācijām (65%), bet, piemēram, angļu valodas augstākā līmeņa eksāmenā ir apmierinātas 40 no 56 apelācijām (71%).

Vai skolēnam šādā situācijā, kad darbs ir neatbilstoši novērtēts vai pārbaudījumā bija nekorekti jautājumi, ir jāgaida gada beigas, lai uzlabotu vērtējumu? Mana atbilde būtu, protams, ka ne, jo tā ir pedagoga vai skolas kā iestādes kļūda, kurai ir jāparedz atsevišķs risinājums.

Dažu skolu vērtēšanas nolikumi paredz, ka sākumā atzīmes pamatojums jāpārrunā ar skolotāju, tad var iesniegt sūdzību skolas atbildīgajai personai. Cik objektīvi kolēģis izskatīs sūdzību par savu kolēģi, rīta kafijas biedru? Pēc novērojumiem, kolēģis būs kolēģa pusē ar dažiem retiem izņēmumiem. Vai skolēnam ir citas opcijas?

Ko darīt, ja nepamatota vērtējuma dēļ, piemēram, 11. klases skolēns Babītes vidusskolā, Mārupes Valsts ģimnāzijā vai kādā skolā Ropažu novadā nesaņem mēneša stipendiju? Tas nozīmē, ka vērtējums var liegt skolēnam saņemt “ar savām zināšanām godīgi nopelnītos” 100 eiro. Vērsties ar sūdzību skolā? Vai varbūt ir iespēja vērsties arī tiesā?

Šos jautājums es atstāšu atklātus, lai vēl vienu reizi ar uzskatāmiem piemēriem parādītu, kādas sekas un cik daudz jautājumu var izraisīt izmaiņas vērtēšanas procesā, ierobežojot skolēnu iespējas uzlabot savu vērtējumu.

Tāpēc aicinājums VISC būtu – nevis teorētiski skaidrot, kā uztvert vērtējumu un cik būtiska ir atgriezeniskā saikne, bet praktiski un konkrēti izskaidrot, ko darīt, ja rodas viena vai cita situācija mācību procesā.