Jau otro gadu mēs izsekojam katra mūsu pamatskolu absolventa turpmākās izglītības gaitas. Pretēji vispārējam pieņēmumam nav vērojama būtiska pamatskolu absolventu migrācija uz Rīgu – mācības Rīgas vidusskolās vai ģimnāzijās šogad uzsāka 7% jeb 47 no devīto klašu absolventiem.

Profesionālās vidējās izglītības kvalitāte ir valsts, bet vispārējās vidējās izglītības kvalitāte – pašvaldības atbildība, un mēs izjūtam un uzņemamies rūpes par katru vidusskolēnu. Šogad tika atklāta jauna, mūsdienīga Ogres Valsts ģimnāzijas ēka, kurā mācīsies tikai 10. – 12. klašu skolēni jeb līdz pat 672 skolēniem 24 klasēs.

Jaunā skolas ēka – Latvijas Arhitektu savienības Gada balvas arhitektūrā pusfināliste – iedvesmo. Skolai pievienojušies jauni pedagogi, vēlmi mācīties Ogres Valsts ģimnāzijas četros programmas novirzienos izteicis nepieredzēti liels devīto klašu absolventu skaits. Lauvas tiesu jaunās skolas izveides izdevumu segusi Ogres novada pašvaldība, veicot bezprecidenta ieguldījumu vidējās izglītības iestādes infrastruktūrā. Jaunā skola būs vienīgā vispārējās vidējās izglītības iestāde Ogres valstspilsētā – Ogres 1. vidusskola un Jaunogres pamatskola jau 2024./25. mācību gadā būs pamatskolas.

Vai esam paveikuši ko unikālu? Latvijas kontekstā noteikti, bet Baltijā ne – Igaunija jau atkal un sen mums ir priekšā. 2023. gadā darbu uzsāka “Pelgulinna Riigigümnaasium” – jau 26. kopš 2012. gada Igaunijā jaunuzceltā valsts ģimnāzija, kurā mācās tikai 10. – 12. klašu skolēni. Arī šī ģimnāzija ir arhitektūras pērle – lielākā koka konstrukciju ēka Igaunijā un brīnišķīga vide vidusskolēnu izaugsmei.

Ja Ogres veikums galvenokārt balstās pašvaldības ieguldījumā, tad Igaunijas valsts ģimnāziju celtniecību finansē valsts. Gan Ogres, gan Igaunijas gadījumā jaunu ģimnāziju celtniecība radīja priekšnosacījumus citu vidusskolu pārveidei par pamatskolām. Kāpēc Ogres novads šādi rīkojās un kādas mācības no tā izgūstamas mums visiem?

Vidusskola, kurā ir četras un vairāk paralēlās klases sniedz daudz iespēju gan skolēniem, gan pedagogiem. No pedagogu skatupunkta paralēlās klases nozīmē efektīvāku darbu – iespēju sagatavot vienu nodarbības pamatu vairākām paralēlām klasēm, iespēja nodrošināt pilnu slodzi, mācot tikai vienu vidusskolas kursu, iespēja iedziļināties un kļūt ekspertam gan mācību saturā, gan vecumposma īpatnībās. Šādā gadījumā arī mācību materiālu sagatavošana ir vieglāka – katrs sagatavotais elektroniskais vai fiziskais mācību materiāls izmantojams vairāk reižu.

No skolēnu redzespunkta četras un vairāk paralēlās klases nozīmē plašāku izglītības programmu piedāvājumu, iespēju izvēlēties un apgūt vairākus specializētos kursus, iespēja atrast līdzīgi domājošus vienaudžus, sadarboties un sacensties savā starpā.

Ogres Valsts ģimnāzijā 2023./24. mācību gadā ir deviņas desmitās klases, turpmāk būs astoņas. Šāds paralēlo klašu skaits ļauj nodrošināt četrus programmas novirzienus – Dabaszinātnes, Inženierzinātnes un tehnoloģija, Cilvēks un sabiedrība un Kultūra un mākslas. Vidusskolēniem ir pieejami visi vispārējās vidējās izglītības standartā paredzētie padziļinātie kursi un tādi specializētie kursi kā “Ievads inženierzinātnēs”, “Projekta vadības pamati”, “Uzņēmējdarbības pamati” un citi. Paralēlklašu skaits sniedz būtiskas mēroga priekšrocības, un izglītības iestāde ir tikai ceļa sākumā to izmantošanā.

Sākotnēji tika iecerēts, ka Ogres Valsts ģimnāzija līdzīgi citām Valsts ģimnāzijām Latvijā jaunajās telpās uzņems skolēnus no 7. līdz 12. klasei. Šāda rīcība sašķeltu pilsētu un novadu divās daļās – jaunā skola ilgtermiņā piesaistītu akadēmiski talantīgākos bērnus no citām pilsētas un novada skolām. Mums būtu viena skola tiem, “kuri var”, un pārējās tiem “kuri var mazāk”. Šāda ir sociālā realitāte daudzās Latvijas pilsētās.

Ogres novada pašvaldība lēma iet citu ceļu – mēs zinām, ka visi mūsu vidusskolēni var, ja vien grib. Tādēļ Ogres Valsts ģimnāziju iespēju robežās veidojam par iekļaujošu, ne izslēdzošu skolu.

Pēdējos divus gadus esam mēģinājuši iespējami precīzi nodefinēt minimālos uzņemšanas kritērijus katram programmas novirzienam. Piemēram, minimālās prasības uzņemšanai programmas novirzienā “Dabaszinātnes” ir sešas balles apliecībā par pamatizglītību matemātikā, fizikā, ķīmijā un datorikā. Minimālās prasības noteiktas tā, lai motivēts izglītības iestādē uzņemtais jaunietis ar tam nepieciešamo atbalstu gūtu panākumus gan vidējās izglītības posmā, gan augstākajā izglītībā.

Vienlaikus, liela vidusskola ļauj organizēt izglītības iestādes darbu tā, lai vidusskolēni ar līdzīgām interesēm un spējām tiktu grupēti vienkopus. Daudzas paralēlklases ļauj veidot, piemēram, skolēnu grupas padziļinātai vai intensīvakai matemātikas apguvei.

Vai pietiekami lielas un kvalitatīvas vidusskolas valsts mērogā vēl ir sasniedzams mērķis? Manā ieskatā tas iespējams tikai valsts investīciju programmas ietvarā. Pašvaldībām nav politiski racionālu argumentu atteikties no samērā nelielām vispārējās vidējās izglītības iestādēm.

Vēl mazāka motivācija ir gadījumos, kad optimālais risinājums ir divām pašvaldībām kopēja vispārējās vidējās izglītības iestāde. Visbeidzot, kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības iestādes izveidei nepieciešamie finanšu ieguldījumi pašvaldībām šobrīd ir nesasniedzams mērķis. Igauņi var, Ogre var, varbūt varam mēs visi?