Pāvels Pestovs, Rīgas 72. vidusskolas direktors
Pāreja uz mācībām latviešu valodā ir ārkārtīgi nozīmīgs izglītības mērķis, ja gribam vienotu sabiedrību, nevis vārdos, bet realitātē. Tajā pašā laikā, īstenojot šo pāreju nekvalitatīvi, riskējam, ka liela daļa bērnu nebūs apguvusi nepieciešamās zināšanas un prasmes ne vien latviešu valodā, bet arī pārējos mācību priekšmetos. Tas var nozīmīgi ietekmēt valsts ekonomisko attīstību un palielināt sociālo spriedzi sabiedrībā.
2022. gada 29. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Pāreja tiek īstenota trīs gadu laikā.
No 2023. gada 1. septembra mācību process tikai latviešu valodā tiek īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai latviešu valodā uzsāks 2., 5. un 8. klases skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra pievienosies arī 3., 6. un 9. klase.
Skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu, jau no 2019. gada 1. septembra 1.–6. klases skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā, bet vidusskolas posmā 2019./2020. mācību gadā sākas pakāpeniska pāreja, lai latviešu valodā bērni apgūtu visus mācību priekšmetus.
Rīgas 72. vidusskolā, kas īsteno pāreju uz mācībām latviešu valodā, mācās vairāk par 1200 skolēniem un strādā vairāk par 100 skolotājiem, šī ir viena no daudzām skolām, kas šogad uzsāka pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.
No 2023. gada 1. septembra mācību process tikai latviešu valodā tiek īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai latviešu valodā uzsāks 2., 5. un 8. klases skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra pievienosies arī 3., 6. un 9. klase.
Skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu, jau no 2019. gada 1. septembra 1.–6. klases skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā, bet vidusskolas posmā 2019./2020. mācību gadā sākas pakāpeniska pāreja, lai latviešu valodā bērni apgūtu visus mācību priekšmetus.
Rīgas 72. vidusskolā, kas īsteno pāreju uz mācībām latviešu valodā, mācās vairāk par 1200 skolēniem un strādā vairāk par 100 skolotājiem, šī ir viena no daudzām skolām, kas šogad uzsāka pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.
Lai saprastu, ko tad īstenībā nozīmē pāreja uz mācībām latviešu valodā, raksturošu vienu 1. klasi mūsu skolā. Klasē ir 30 bērni, daļa no viņiem iepriekš ir mācījusies pirmsskolas izglītības iestādē latviešu valodā, daļa mazākumtautības valodā, daļa ir no bilingvālas ģimenes, daži bērni no Ukrainas, vēl daži bērni, kuriem latviešu valoda ir dzimtā.
Domāju, ka nevajag papildu skaidrojumus, lai saprastu, ka mācību process šajā klasē ir vairāk nekā izaicinošs un sarežģīts. Skolotājam vienlaikus jāstrādā gan ar bērniem, kuri prot runāt latviešu valodā, citi arī lasīt, gan ar tādiem, kuri prot pāris vārdu un vēl nepazīst latviešu alfabēta burtus, turklāt kādiem no šiem bērniem vecāku attieksme mājās pret latviešu valodas apguvi ir vienaldzīga vai negatīva.
Likumsakarīgi, ka daļa no mūsu skolas skolotājiem pagājušā mācību gada beigās pieņēma lēmumu pārtraukt darba attiecības, izvērtējot savas latviešu valodas prasmes un turpmāko darba slodzi, īstenojot pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Šī situācija diemžēl nav unikāla. Izglītības kvalitātes valsts dienests informē, ka laikā no 2023. gada septembra saņemta Valsts valodas centra informācija par nepietiekamām valsts valodas zināšanām 50 pedagogiem no 22 skolām.
Kā esam gatavojušies pārejai uz mācībām latviešu valodā?
Pirmos soļus veicām jau vienu mācību gadu pirms 2023. gada septembra, licencējot pamatizglītības programmu latviešu valodā un piedāvājot vecākiem brīvprātīgi izvēlēties starp abām programmām 1. klasē. Konsultējāmies par šo praksi ar Rīgas 34. vidusskolu un Rīgas Valsts klasisko ģimnāziju.
Vecākiem uzreiz bija trīs jautājumi. 1. Vai necietīs mācību priekšmetu apguves kvalitāte? 2. Kāds atbalsts tiks nodrošināts no skolas puses, ja bērns tomēr nevarēs sekmīgi mācīties latviešu valodā? 3. Vai tiks nodrošināta mazākumtautības valodas apguve?
Sarunā ar vecākiem reālistiski iezīmējām situāciju, ka mācību satura apguve būs lēnāka, ar to ir jārēķinās. Citu skolu pieredze liecina, ka pāreja vidēji notiek sešu gadu laikā. Protams, sekmīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā primāri nodrošina profesionāls skolotāja ikdienas darbs un skolas atbalsta sistēmas, piemēram, nevis tulkojot mācību stundu laikā, bet skaidrojot vārdu ar vienkāršākiem vārdiem, demonstrējot reālo objektu vai attēlu.
Neskatoties uz lielo ieguldīto darbu, kā galveno problēmu esam identificējuši bērnu nepietiekamo lasītprasmi latviešu valodā.
Tāpēc no savas puses bijām izstrādājuši programmu adaptācijas nedēļai augustā, piedāvājām pēc izvēles apmeklēt fakultatīvus kursus mazākumtautību valodas apguvei, vismaz daļēji izdevās piesaistīt pedagogu palīgus šajās klasēs, un skolotāji apguva metodiskos paņēmienus, īstenojot mācību stundas latviešu valodā, strādājot ar bērniem ar atšķirīgām valodas prasmēm.
No 150 skolēniem aptuveni puse vecāku izvēlējās mācības latviešu valodā. Šī pieredze mums deva papildu idejas, kam pievērst uzmanību, – bērnu labjutībai, audzināšanas jautājumiem un vecāku lomai.
Kā pāreja uz mācībām latviešu valodā notiek skolotājiem un skolēniem?
Šogad situācija ir krietni citāda, jo pāreja notiek uzreiz 1., 4. un 7. klašu grupās un visi bērni šajās klašu grupās mācās latviešu valodā, nevis tikai tie, kuru vecāki ir aktīvāki un apzināti ir pieņēmuši šo lēmumu.
Šogad ir nodrošināts lielāks atbalsts no valsts un pašvaldības puses, piešķirot papildu finansējumu pedagogu palīgiem, pagarinātās dienas grupai un mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvei.
Ar Eiropas Sociālā fonda projektu finansējumu esam turpinājuši mūsu pieredzi ar adaptācijas nedēļu 1. klasei augustā un rudens brīvlaika nometni bērniem, kuriem ir lielāki izaicinājumi mācību procesā.
Šogad mūsu skola sadarbojas ar Jaunciema pamatskolu Britu padomes pārstāvniecības Latvijā un Izglītības un zinātnes ministrijas pilotprojektā “Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai mācībām latviešu valodā”. Pilotprojektā abu skolu skolotāji mācās, vēro un analizē viens otra stundas.
Neskatoties uz lielo ieguldīto darbu, kā galveno problēmu esam identificējuši bērnu nepietiekamo lasītprasmi latviešu valodā. Šobrīd plānojam vairākus lasītprasmes attīstības pasākumus: 1) ikdienas lasīšanas aktivitātes, 2) lasīšanas stūrīši, kuros grāmatas ir pieejamas ārpus skolas bibliotēkas telpām.
Ir būtiska atšķirība, vai skolēns prot latviešu valodu, lai iepirktos veikalā, vai tiktāl, lai skaidrotu bioloģijas un matemātikas mācību saturu.
Kā vecāki var praktiski atbalstīt savus bērnus? Pirmkārt, veidot pozitīvu attieksmi par latviešu valodu un mācībām latviešu valodā. Otrkārt, stiprināt latviešu valodas prasmes bērniem. Piemēram, ieviešot tradīciju vienu dienu nedēļā mājās sarunāties latviešu valodā, lasīt grāmatas latviešu valodā, apmeklēt teātra izrādi, kinoteātri, animācijas filmu vai pulciņu latviešu valodā.
Ko skola vēl papildus var darīt? Jāattīsta skolas iekšējā analīzes un novērošanas sistēma, lai pēc iespējas ātrāk identificētu skolēnus, kuriem ir grūtības latviešu valodas apguvē vai mācību priekšmetu apguvē, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu. Ir būtiska atšķirība, vai skolēns prot latviešu valodu, lai iepirktos veikalā, vai tiktāl, lai skaidrotu bioloģijas un matemātikas mācību saturu.
Mācību stundas īstenošana latviešu valodā ir tikai pirmais solis. Dažreiz skolotājs aplami domā, ka ar to pilnīgi pietiek pārejai uz mācībām latviešu valodā. Ir mērķtiecīgi jāveido vārdu krājums, jāmāca lasītprasmes stratēģijas, jāpiedāvā atbalsta struktūras valodas lietojumam visos mācību priekšmetos, ne tikai latviešu valodas stundās.
Jāatceras, ka bieži vien skolā nav vides, no kuras skolēns latviešu valodu varētu vienkārši “uzsūkt”, skolēni joprojām savstarpēji sarunājas dzimtajā valodā. Nereti skolotāji par primāro atbalsta mehānismu izvēlas tulkošanu, taču šī prakse ir neefektīva, jo pieradina skolēnus mazāk iedziļināties mācību procesā latviešu valodā un sagaidīt papildu skaidrojumu savā dzimtajā valodā.
Kā pašvaldība un valsts var papildus atbalstīt pāreju uz vienotu skolu?
Kvalitatīvai pārejai uz mācībām latviešu valodā vidēji būs nepieciešami seši gadi, tāpēc svarīgi, lai valsts un pašvaldība plānotu finansējumu ilgtermiņā. Tas ļaus arī turpmāk piesaistīt pedagogu palīgus, nodrošināt pagarināto dienas grupu un interešu izglītības nodarbības, skolēniem vairāk pieredzēt kultūras notikumus. Jāmeklē iespēja ar papildu stipendijām stimulēt skolotājus ar dzimto latviešu valodu ienākt mazākumtautību skolās.
Neskatoties uz daudzveidīgiem risinājumiem, liela problēma ir pozitīvi noskaņoto vecāku kritiskā masa un vide, kurā runā latviešu valodā. Joprojām ir aktuāla skolēnu un pedagogu “noslāņošanās” skolās pēc to dzimtās valodas. Viens no veidiem ir skolu savstarpējas partnerības un skolēnu, pedagogu apmaiņas, tomēr efektīvākais veids ir skolu restrukturizācija un apvienošana.
Ir jāpilnveido gan skolotāju sagatavošana, gan strādājošo skolotāju prasmes strādāt ar skolēniem, kuriem ir atšķirīgs latviešu valodas līmenis.
Šis process prasa politisko drosmi, jo īstermiņā neapmierinātas būs abas puses, bet ilgtermiņā tas ir vienīgais ilgtspējīgais risinājums vienotai skolai un vienotai sabiedrībai.
Tā kā daudzi vecāki no mazākumtautību ģimenēm izvēlas skolu ar latviešu mācību valodu, ir jāņem vērā, ka arī šajās skolās (kurās tradicionāli skolotāji ir strādājuši vidē, kur skolēniem ir līdzīgas latviešu valodas prasmes) parādās izaicinājumi, tāpēc ir jāpilnveido gan skolotāju sagatavošana, gan strādājošo skolotāju prasmes strādāt ar skolēniem, kuriem ir atšķirīgs latviešu valodas līmenis.
Aicinu uz šo nozīmīgo izglītības mērķi skatīties kā uz kopēju, mūsu visu mērķi, ne tikai to skolu problēmu, kuras īsteno pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Tā kā daudzi vecāki no mazākumtautību ģimenēm izvēlas skolu ar latviešu mācību valodu, ir jāņem vērā, ka arī šajās skolās (kurās tradicionāli skolotāji ir strādājuši vidē, kur skolēniem ir līdzīgas latviešu valodas prasmes) parādās izaicinājumi, tāpēc ir jāpilnveido gan skolotāju sagatavošana, gan strādājošo skolotāju prasmes strādāt ar skolēniem, kuriem ir atšķirīgs latviešu valodas līmenis.
Aicinu uz šo nozīmīgo izglītības mērķi skatīties kā uz kopēju, mūsu visu mērķi, ne tikai to skolu problēmu, kuras īsteno pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Projekts sadarbībā ar:
Projekta “Kas notiek izglītībā” publikāciju sēriju “Reformu vaig?” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Delfi”. #SIF_MAF2023
Projekta vecākā redaktore
Vita Dreijere-Smane
Projekta redaktore
Dita Vinovska
Raidījumu producents
Aigars Lazdiņš
Versiju redaktore
Marta Sondare
Dizains
Inga Čujevska
Žurnālisti
Laine Fedotova, Žanete Hāka, Lelde Lūse, Aija Rutka, Viesturs Radovics, Sarmīte Gaidule, Ingrīda Drazdovska, Baiba Cimoška
Raidījumu vadītāji
Monika Diāna Cālīte, Andris Auzāns, Alina Lastovska
IT izstrāde
Krišjānis Bušs