Kā liecina pēdējā starptautiskā piecpadsmitgadīgo skolēnu kompetenču pārbaudes testa “PISA 2022” rezultāti, Igaunijā ir labākā izglītības sistēma Eiropā, jo Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts skolēnu rezultāti atpaliek tikai no dažām izglītības rezultātos spēcīgākajām Āzijas valstīm. Kamēr Latvija cer kādreiz iekļūt pirmajā desmitniekā, Igaunija bija labākā jau iepriekšējā testā 2018. gadā. Iepriekš vadībā ilgu laiku bija Somija. Igauņi no savas ziemeļu kaimiņienes aizņēmušies daudzas metodes izglītības sistēmas uzlabošanā un, kā rāda rezultāti, tagad somus ir pārspējuši. Kā paši igauņi vērtē šo sasniegumu, ko tas viņiem nozīmē un kādi ir galvenie panākumu stūrakmeņi, portāls “Delfi” centās noskaidrot, viesojoties kaimiņvalstī.

Jāpiemin, ka uz šo labo sasniegumu fona Igaunijas skolotāji gatavojas streikam 22. janvārī, jo arī viņus neapmierina atalgojums un darba noslodze, kas ir aktuāla problēma daudzās valstīs, tostarp Latvijā.

Kā igauņiem izdevies sasniegt šādus rezultātus? “Delfi” aptaujātajām skolām, skolotāju arodbiedrībai un izglītības un zinātnes ministrei ir vairāki varianti, kā atbildēt uz šo jautājumu. Intervijā ar portālu “Delfi” Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Kristīna Kallasa saka, ka igauņi ar PISA rezultātiem ir ļoti apmierināti, jo tie nesalīdzina vienu skolu vai skolotāju ar otru, bet mēra, cik izglītības sistēma ir elastīga, cik kopumā labi pielāgojas izmaiņām. “Skolēnu sasniegumi ir tikai sistēmas rezultāti. Tā ir pārliecinoša atgriezeniskā saite mums, ka sistēma strādā,” uzskata Kallasa.

Viņa uzskaita sešus galvenos iemeslus, ko varētu saukt par Igaunijas rezultātu panākumu atslēgām:

“Pirmā lieta ir ļoti līdzīga visām topa pirmo vietu valstīm – tas ir princips, kas nosaka: mērķē augstu, strādā smagi (angliski – “aim high, work hard”). Tā ir sabiedrības attieksme – izvirzīt sev ambiciozus mērķus. Lai tos sasniegtu, jāstrādā vairāk. Izglītība ir smags darbs. Tā nav lieta, kas vienkārši notiek pati no sevis, ir jāstrādā. Tas nozīmē, ka jāstrādā skolotājiem un jāstrādā skolēniem. (..) Mēs no skolēniem pieprasām diezgan daudz, un tāpēc viņiem ir jāstrādā daudz,” saka Kallasa.

"Tā ir bērna attieksme pret matemātiku. Igaunijā lielākajai daļai bērnu bija domāšanas veida izaugsme, viņi tic, ka, smagi strādājot, var sasniegt rezultātus arī matemātikā. Tā nav ģenētiska lieta. Protams, tas arī ir skolotāju darba rezultāts – tā, kāda ir skolotāja pieeja skolēnam,” uzsver ministre.

Vai pašas skolas piekrīt ministres vērtējumam? Galvenokārt – jā. Tallinas 21. vidusskolas direktors Mēliss Konds uzskata, ka Igaunijai izdodas saglabāt augstas pozīcijas PISA reitingā, jo kopējais iedzīvotāju skaits valstī nav liels, līdz ar to arī skolēnu apjoms, kas piedalās testā, ir proporcionāli mazāks nekā citās valstīs.

Tallinas 21. vidusskolā ir gandrīz 1400 skolēni. Skola ir dibināta 1903. gadā un šobrīd tiek vērtēta kā viena no labākajām galvaspilsētas centra vidusskolām. Kad portāls “Delfi” viesojās šajā skolā, bērni bija tikko atgriezušies no ziemas brīvlaika un skolā notika ikgadējā kultūras nedēļa, kas katru gadu ir veltīta citai valstij. Šogad tā ir Spānija. Bija redzams, ka šim pasākumam skola ļoti rūpīgi gatavojas – veido modes skati, kurai speciāli šuj tērpus, dekorē skolu ar gleznām, bija izveidota pat slavenās Antonio Gaudi projektētās “Sagrada Familia” baznīcas reprodukcija. Skolas gaiteņu sienas saglabājušas gleznojumus no iepriekšējo gadu kultūras nedēļām – pretī raugās gan norvēģu troļļi, gan grieķu dievi. Skolai ir četri stāvi un liels iekšpagalms.

Jāpiemin, ka ārpus obligātajiem vidusskolas priekšmetiem skolēni var izvēlēties vēl citus kursus, piemēram, kaligrāfiju, robotiku, programmēšanu, filozofiju, medijus un sabiedriskās attiecības, amerikāņu literatūru un vēl daudz ko citu. Izvēles klāsts ir ļoti plašs. Izvēlēties mācību virzienu var jau no pamatskolas klasēm – mūziku un digitālās tehnoloģijas, angļu valodu un zinātni, uzņēmējdarbību un robotiku. Direktors Konds skaidro, ka virziena izvēle neliedz papildus izvēlēties arī priekšmetus no citiem blokiem.

Savukārt Tallinas Zinātņu vidusskola ir nedaudz mazāka – tajā mācās nepilns 1000 skolēnu. Arī šī skola atrodas pašā galvaspilsētas centrā. Tai ir sena vēsture un daudz tradīciju. Janvārī skolas galvenā ēka svin 140 gadu jubileju. Izrādot skolas iekštelpas, 12. klases skolēns Johans Kristians parādīja vēsturisko zvanu, kuru skandina vidusskolēnu pēdējā zvana ceremonijā. Tāpat viņš izstāstīja, ka mazākajās klasēs bērniem ir uniformas, bet vecākajiem vienkārši jāģērbjas klasiskāk. Jauniešu tik iecienītie sportiskie džemperi ar kapuci nav vēlami.

Runājot par ikdienas mācībām, viņš sacīja, ka mācību diena 12. klases skolēniem visbiežāk beidzas ap pulksten 15. Šajā skolā var izvēlēties vidusskolā padziļināti mācīties inženierzinātnes, programmēšanu, medicīnu. Direktores vietnieks un fizikas skolotājs Daniels Kāsiks sarunā ar “Delfi” stāsta, ka skolēni sacenšas savā starpā, kuram būs labākie rezultāti, – vide ir konkurējoša. Mācību procesā tiek iekļauti praktiskie darbi, ko katra skola cenšas īstenot atkarībā no savām iespējām. Kāsiks uzsver, ka skola ir ieguldījusi līdzekļus, lai skolēni varētu veikt dažādus praktiskos uzdevumus, piemēram, fizikas eksperimentus.

Lai arī šajā starptautiskajā testā Igaunijai ir ļoti labi rezultāti, valstī nebūt viss nav perfekti. Arī Igaunijā skolotāju vidējais vecums ir virs 50 gadiem, darba apjoms ir liels un atalgojums – nepietiekošs. Vaicāti par skolotāja amata prestižu, vairums skolotāju nosaka – nav pārāk slikts, bet varētu būt labāks. Skolotāji Igaunijā nav streikojuši apmēram 10 gadus, bet tagad ir apņēmības pilni to darīt.

Izglītības darbinieku arodbiedrības (EHL) vadītājs Rēmo Voltri sarunā ar “Delfi” ir pārliecināts, ka streiks notiks. Viņam piebalso arī arodbiedrības Komunikācijas nodaļas vadītājs Janno Isats. Abi uzsver, ka streiks nenotiks tikai tādā gadījumā, ja valdība atradīs budžetā izglītībai trūkstošos 10 miljonus eiro.

Isats skaidro, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav lielākās koalīcijas partijas paspārnē, tāpēc ar finansējuma iegūšanu ir grūtāk: "Ir daudz lietu tikai runu līmenī, tu pasaki, kāda ir situācija, viņi (ministrija – red.) atbild, ka padomās, bet mums nav naudas."

“Daudzi jaunie cilvēki saka, ka viņi neizvēlēsies šo ceļu, jo kļūšanā par skolotāju viņi neredz nekādu labumu. Tagad tas ir ļoti sarežģīti,” komunikāciju ar nozares ministriju raksturo Isats. Šobrīd arodbiedrībā ir 25% skolotāju, tomēr viņi ir pārliecināti, ka biedru skaits pēc streika pieaugs.

Komentējot briestošo streiku, ministre Kallasa norāda, ka nauda ir tikai simbols, bet reālā problēma ir citur. “Skolotāju streika Igaunijā sarunas ir par atalgojumu, bet patiesībā galvenā problēma, ko skolotāji vēlas, lai mēs atrisinām, ir darba pārslodze. Viņi vēlas, lai būtu konkrēti noteikumi par minimālo stundu skaitu un pārējo, kas ir papildus. Tas šobrīd nav konkrēti atrunāts, tāpēc skolotāju darba stundas velkas garumā. Izvēloties šo profesiju, viņi izdeg ļoti ātri. Tas ir galvenais pārrunu fokuss šobrīd,” klāsta ministre.

Uz jautājumu, kā to plāno risināt, viņa atbild, ka ministrija šobrīd strādā pie skolotāju karjeras sistēmas pilnveidošanas, lai būtu skaidri līmeņi, paveicamie uzdevumi un samaksa par tiem. Tāpat izstrādes procesā ir plāns par skolotāju asistenta pozīcijas izveidošanu. Arodbiedrība atbalsta šo ideju, tomēr skeptiski raugās uz īstenošanu un to, cik finanšu līdzekļu ir paredzēts.

Vaicāta, vai skolotāju pārslodzi neietekmē viņiem dotā brīvība visu izlemt pašiem, kas uzliek lielāku slodzi, gatavojot sev mācību materiālus, Kallasa saka, ka tas ir nedaudz saistīts. “Tas ir saistīts ar faktu, ka skolotājiem ir tiesības pašiem izveidot savus mācību materiālus, un tas prasa papildu laiku. Nevar vienkārši paņemt mācību grāmatu un strādāt. Mūsdienās vajag strādāt ar ikkatru no 25 bērniem klasē. Jāpārliecinās, ka katrs no viņiem attīstās. Nevar ignorēt, izmest no klases, ielikt sliktas atzīmes un pateikt, ka viņš nemācās un es neko nevaru izdarīt. Skolotāji vairs tā nevar. Ir ukraiņu bēgļu bērni, bērni ar īpašām vajadzībām,” viņa uzsver iekļaujošās izglītības nozīmi, ar ko arī ir jārēķinās. “Tas ir noteikumos skolotājam: pārliecināties, lai katrs bērns apgūst programmu. Skolotāju darba prasību regulējums veido šo darba pārslodzi.”

Voltri vērš uzmanību uz problēmu nākotnē, ja situācija netiks risināta šobrīd.