Somi cer uzrāpties atpakaļ tronī. ‘Delfi’ reportāža no savulaik labākās izglītības sistēmas pasaulē

HDV ir 1999. gadā dibināta skola, kas pērn pārcēlās uz jaunām mājām – ēku Helsinku Universitātes kompleksā. Šajā vidusskolā skolēni padziļināti apgūst eksaktos priekšmetus. Skolā gan mācās arī mūziku un mākslu. Šie mācību priekšmeti ne tikai atslābina un nomierina skolēnus, bet arī “veido dizainu”, piemēram, arhitekta karjerai. Kad skolā viesojas “Delfi”, pēc pusdienu pārtraukuma daļa vidusskolēnu mūzikas stundā gatavojas janvārī gaidāmajam koncertam. Topošie zinātnieki mācās grupas “Coldplay” dziesmu “The scientist”. Jaunieši to spēlē gan uz ģitāras, gan klavierēm.

Auditorijas centrā iepretim krēslos sēdošajiem skolēniem un aiz viņiem esošajiem podestiem ir melnos džinsos un džemperī tērpies mūzikas skolotājs Valteri Kiviniemi (Valtteri Kiviniemi). Viņš sēž pie tikpat melna flīģeļa. Ar labo roku rāda, kā spēlēt do mažora trīsskani. Viņa roku kustības filmē uz klavierēm novietotā kamera, kas savienota ar klases centrā esošo ekrānu. Studenti redz, kā kustas pianista roka. Pēc pāris skolotāja paraugdemonstrējumiem skolēni dalās divās daļās – vieni sēžas pie klavierēm un vingrina pirkstus, otri – klēpī iesēdina ģitāru un trinkšķina iepriekš apgūtos akordus. Katrs mācās savā nodabā un tempā. Lai arī mācāmo dziesmu vēl saklausīt nevar, skolotājs teic: “Pagaidām izklausās diezgan haotiski, bet ar laiku skaņa izlīdzināsies.”

Jaunajai skolas ēkai ir pieci stāvi. Katrā vismaz pieci mācību priekšmetu kabineti. Vairums kabinetu ir pielāgoti skolēniem ar dzirdes traucējumiem. Proti, tajos ir nepieciešamās dzirdes ierīces. Katrā stāvā ir placis, kur skolēniem atpūsties vai mācīties brīvajos brīžos, un arī mantu skapīši.

Trešajā stāvā mācās dabaszinātņu mācību priekšmetus. Nule beigusies bioloģijas nodarbība. Ar skolēniem strādāja divi skolotāji – Soili Pellinena (Soili Pellinen) un Konsta Uimonens (Konsta Uimonen). Abi ir zinātnieki. Piemēram, Konsta studējis neirozinātni. Pedagoģiju mācījies klāt. Visiem skolotājiem Somijā ir maģistra grāds. To prasa likums.

Aiz klases telpas ir skolotāju laboratorija. Gar sienām esošajās stikla vitrīnās mazos trauciņos novietoti ķīmiskie šķidrumi. Noprotams, ka skolotāja gatavojas nākamajai mācību stundai – uz vienas no virsmām ir paplāte ar koniskās kolbās sapildītu tirkīzzilu šķidrumu. Skolēnu auditorijās ir pakarināti viņiem paredzētie baltie halāti un aizsargbrilles, desmitiem mikroskopu un cita mācībām nepieciešama atribūtika.

HDV mācās aptuveni 1000 skolēnu. Tā ir liela skola, teic direktore Kaisa Tika (Kaisa Tikka). Šajā izglītības iestādē uzņem aptuveni trešo daļu no tiem, kas te iecerējuši mācīties. Kāds skolēns uz šo skolu brauc no Porvo (Porvoo), ciema Somijas dienvidu krastā. Skolēns ceļā turp un atpakaļ dienā pavada aptuveni 45 minūtes. Cits skolas dēļ uz Helsinkiem pārcēlās no Inari. Tas ir ciems Lapzemē, vairāk nekā 1000 kilometru attālumā no galvaspilsētas.

HDV izceļas ar to, ka ir ar dabaszinātņu novirzienu. Skolēniem, kas šeit mācās, parasti sevišķi interesē dabaszinātnes, un viņi redz to būtisku lomu savā nākotnē. Citādi – skola kā skola, izriet no direktores teiktā. Kvalitātes rangā skolas Somijā ir līdzvērtīgas. Tā ir galvenā atbilde uz jautājumu: “Kā Somija ieguva pasaulslavenu izglītības sistēmu?” Šobrīd gan tas mainās, stāsta Izglītības arodbiedrības (OAJ) izglītības politikas vadītājs Jāko Salo (Jaakko Salo). Skolu vienlīdzība izšķīst demogrāfisku iemeslu dēļ. Somijas sabiedrība noveco, un gaidāms iedzīvotāju skaita samazinājums. Pirms dekādes gadā dzima aptuveni 60 000 mazuļu, šobrīd – aptuveni 42 000, norāda Salo. Bērnu skaita samazinājums sevišķi jūtams Somijas laukos. “Būs ļoti dārgi nodrošināt izglītību tur. Ir dārgi uzturēt skolu, kurā mācās daži skolēni,” viņš nosaka.

Demogrāfiskie dati “sit” arī par citu izsenu Somijas izglītības kvalitātes stūrakmeni – pašvaldību, skolu un skolotāju autonomiju. Iedzīvotāju skaita sarukšana pašvaldībās nozīmē, ka vietvarai ir mazāk naudas, jo nav, kas tai maksā nodokļus. Kad jāsavelk jostas, skolas ātri var kļūt par vietu, kurai finansējumu samazina, raizējas Salo. Tieši tāpēc arodbiedrība vēlas panākt, lai tiesību aktos iestrādātu skaidrākas minimālās izglītības prasības. Šobrīd šie tiesību akti nosaka, kas jāmācās. Skolotāji – kā mācīt.

Vienlīdzīgo izglītību lauž arī arvien pieaugošā nevienlīdzība sociālekonomiskajā situācijā. “Neskatoties uz to, ka Somija uzskatāma par turīgu valsti, nabadzība, kas skar bērnus, lēnām, bet ievērojami kopš 90. gadiem pieaug,” stāsta Salo. Turklāt notikušas arī pārmaiņas pašos somos. Izglītības nozīme mazinās. Kādreiz vecāki bērniem mācīja, ka tieši izglītība noteiks cilvēka dzīves gājumu, bet tagad šī pārliecība lēnām grūst, portālam “Delfi” norāda gan arodbiedrības pārstāvis, gan Somijas Nacionālās izglītības aģentūras pārstāve Petra Paskalena (Petra Packalen).

Pamatskolas skolotājs Esa Tereve (Esa Terävä) “skolotājos” stājāstrīs reizes un šajā amatā ir nu jau desmit gadus. Lai iestātos universitātē un mācītos par skolotāju, jānokārto iestājeksāmeni. Pirmā kārta – tests. Ar to Esa veiksmīgi tika galā trīs reizes. Nākamā kārta – intervija. Tikai pēc trešās reizes viņš šajā kārtā rādīja žūriju apmierinošu sniegumu.

Viņš strādā Merilahti pamatskolā, ir 6. klases audzinātājs. Skolā notiek rakstīšanas stunda. Bērni raksta noveli. Uz ekrāna klases priekšā ir rakstīšanas padomi. Kamēr bērni raksta, skolotājs staigā apkārt un ik pa laikam palasa kāda skolēna uzrakstīto. Esa staigā “birkenstokos”, iešļūcamajās čībās. Teju visi “Delfi” sastaptie skolotāji pa skolu slīd tādās. Galvenokārt, lai ar ziemas zābakiem nebojātu skolu grīdu, bet, kā teic viena skolotāja, tas ir arī ērtības labad.

Merilahti pamatskola atrodas Vuosāri (Vuosaari) apkaimē Helsinku austrumos. To mēdz saukt arī par imigrantu rajonu. Skolā aptuveni 60% bērnu somu valoda nav pirmā valoda. Kā stāsta viens no trim Merilahti pamatskolas direktoriem Kimmo Pāvola (Kimmo Paavola),līdz 2017. gadam šajā apkaimē bija astoņas skolas. Tad lēma samazināt skolu skaitu līdz četrām. “Tagad skolas ir lielākas. Mūsu skolā ir aptuveni 800 skolēnu. (..) Pirms skolu apvienošanas vienā skolā bija, piemēram, 230 skolēni,” teic direktors.

Prasība pēc maģistra grāda ir viens no stūrakmeņiem, kas stutē skolotāja prestižu. Skolotāja izglītība vietējiem ir tikpat cienījama kā jurista vai medicīnas darbinieka. Skolotāju vidējā alga arī atbilst izglītības prasībām. Vidēji skolotājs mēnesī pelna trīs tūkstošus eiro, norāda Salo, taču bilst, ka salīdzināt skolotāju algas starp valstīm labāk nevajag. Algas jālūko konkrētās valsts dzīves dārdzības kontekstā. Kā stāsta Helsinku Universitātes fizikas un ķīmijas izglītības profesors Jari Lavonens (Jari Lavonen), pedagogu izglītības prestižam ir arī kultūrvēsturiskas saknes. To viņš spriež pēc tā, ka, piemēram, Norvēģijā arī skolotājiem ir prasība pēc maģistra grāda, tomēr uz skolotāja profesiju tik daudz pretendentu kā Somijā necierē.

15. februārī pēc pusdienlaika Merilahti pamatskolas pirmajā stāvā notiek mācību stunda bērniem ar īpašām vajadzībām vai mācīšanās grūtībām. 24 skolēnus pieskata trīs pieaugušie. Skolotāja bērniem izdala darba lapas. Kamēr bērni raksta atbildi, visi pieaugušie uzmana kārtību un atbalsta tos, kas prasa palīdzību. Piemēram, kāds klases aizmugurē sēdošs skolēns, pildot darba lapu, skaļi sāk bubināt, taču viņu nomierina viens no pieaugušajiem.

Kā stāsta skolotājs Esa Tereve, arvien vairāk bērnu ir grūtības ar lasīšanu. No vienas puses, pie vainas tehnoloģijas. Saņemtie stimuli no krāsainajiem ekrāniem nav līdzvērtīgi izjūtām, kas rodas, lasot grāmatas. Taču, no otras puses, kā atgādina arodbiedrības pārstāvis Salo, arī tie skolēni, kas tehnoloģijas neizmanto, ir zem vidējā rādītāja mācību sniegumos. Līdz ar to zelta vidusceļš tik tiešām ir kaut kur pa vidu.

Pieaugošais bērnu skaits ar mācību grūtībām nozīmē, ka viņiem mācību procesā nepieciešams lielāks pieaugušo atbalsts. Šī ir viena no iespējamām atbildēm, kāpēc Somijas izglītības kvalitāte krītas. Uz citu Eiropas valstu, tostarp Latvijas, fona Somija par skolotāju trūkumu sūkstīties nevar, taču arī Somijā sāk trūkt skolotāju, kas strādā ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības.

Somijas Nacionālās izglītības aģentūras vecākā padomniece izglītības jautājumos Petra Paskalena, uzklausot jautājumu “Kāpēc Somijas izglītības kvalitāte krītas?”, viegli iesmejas. “Ja es zinātu atbildi, es būtu ļoti slavena Somijā,” viņa atbild. “Šī ir ļoti aktuāla diskusija Somijā. Katram ir ļoti stingra pārliecība par to, kas ir iemesls. Šī ir ļoti kompleksa problēma. Būtiskākais ir saprast, ka nedrīkst meklēt iemelsu tikai skolā. Domāju, ka daudzi izglītības kvalitātes krišanās cēloņi meklējami sabiedrībā, ģimenē un tajā, kas notiek jauniešu dzīvē. Ja raudzīsimies tikai skolā, nekad neatrisināsim šo problēmu,” turpina Paskalena.

Arī politiķu aprindās raizes par mācību kvalitāti pieaug. Janvārī Somijas parlamentā sāks strādāt īpaša šim jautājumam veltīta darba grupa. Tādas bijušas arī iepriekšējās valdībās, taču šī ir īpaša ar to, ka tajā ir katras valdībā esošās politiskās partijas pārstāvji. Kā norāda Salo, pēc pusotra gada darba grupai jānāk klajā ar priekšlikumiem turpmākai rīcībai.

Raizes par jaunākajiem PISA var sajust arī skolās. Tas noprotams pēc tā, ka vairāki skolu pārstāvji rezultātus piemin, pat vēl neizvaicāti par tiem. Merilahti pamatskolā, satraucoties par lasīšanas prasmju zušanu, ieviesta lasīšanas nedēļa. Proti, reizi nedēļā skola atvēl laiku lasīšanai. Skolēni paši izvēlas grāmatas. Tas ir skolas jauninājums. Vai tas nesīs kādus uzlabojumus, vērtēs nākamgad.