Atbilde – tepat jau viņi ir, tikai būtiski mazākā skaitā. Un viņi ir citādi, salīdzinot ar talantiem pirms 20 gadiem. Uzskatu, ka Latvijas attīstībai ir nepieciešams katrs jaunietis kā darba devējs vai darba ņēmējs un mums augstākajā izglītībā ir jāstrādā ar visiem tiem, kas saskata augstākās izglītības vērtību savas karjeras veidošanā.

Jau vairāk nekā 18 gadus strādāju augstākajā izglītībā – Banku augstskolā –, kā arī daudzus gadus veicu pētījumus par personāla vadīšanas praksi Latvijā, vadu lekcijas studentiem un skolēniem par nākotnes darbu un nepieciešamajām prasmēm. Jau daudzus gadus novēroju, kā mainās Latvijas jauniešu intereses un uzvedība gan skolā, gan augstskolā.

Projekts “Skola 2030” bija iecerēts ar vislabākajiem nodomiem, un tas ir vajadzīgs, lai veicinātu mūsu izglītības konkurētspēju. To uzskatu gan kā viena no satura izstrādātājām, gan kā Latvijas pilsone. Latvijas izglītībai sen ir nepieciešams kvalitatīvs izrāviens.

Taču labie nodomi pagaidām atdūrušies pret realitāti. Proti, zems pedagogu atalgojums, pedagogu trūkums, materiālu trūkums, neīstenota skolu tīkla reforma, nevienlīdzīgas iespējas reģionos. Tas arī lielā mērā liedzis šim projektam parādīt rezultātu. Protams, augsti motivēti pedagogi spēj izmantot visu “Skola 2030” potenciālu, taču runāt par kvalitatīvām pārmaiņām vēl nevar.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējo piecpadsmit gadu laikā vidusskolu absolventu skaits ir strauji samazinājies. Ja 2006. gadā vidusskolu absolvēja 21 tūkstotis jauniešu, tad 2022. gadā vairs tikai 12 tūkstoši.

Līdz ar vecāku labklājības pieaugumu pieaugusi arī tendence – jaunieši arvien biežāk pēc vidusskolas absolvēšanas dodas studēt uz ārzemēm. Tas pats par sevi nav ne labi, ne slikti. Bīstamība Latvijai ir tajā, ka pēc tam viņi paliek strādāt tur, kur maksā vairāk. Uzskatu, ka mēs – Latvijas valsts, augstskolas un uzņēmumi – par maz esam jauniešus izglītojuši par augstākās izglītības un darba iespējām Latvijā.

Par to, kā mūsu augstskolu absolventi – augsta līmeņa speciālisti – labi dzīvo Latvijā, strādā un veido karjeru starptautiskos uzņēmumos, saņem augstu atalgojumu un dzīvo labklājīgu dzīvi par salīdzinoši zemākām izmaksām. Par maz par jauniešu aizbraukšanu aizdomājušies arī viņu vecāki, kuri, labu vēlot, ir izsūtījuši savus bērnus dzīvei ārzemēs.

Uzreiz varu pateikt, ka situācija nav slikta. Šos jauniešus labi raksturo nesen veiktais Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskā institūta pētījums. Tas parādīja, ka Latvijas jauniešiem piemīt augsta informācijas pratība un datpratība, komunikācijas un sadarbības prasmes digitālajā vidē, drošības pārzināšana un problēmu risināšanas prasme digitālajā vidē.

Pētījumā arī konstatēts, ka 1. kursa studentu uzņēmējspējas un pētnieciskās prasmes ir vidēji augstas. Jauniešiem ir augsta iniciatīva un orientācija uz rīcību, resursu identificēšana, mobilizēšana un efektīva izmantošana, tomēr problēmrisināšanas prasme un jaunrade novērtēta viszemāk. Pētniecībā studentiem piemīt augsta ētika un attieksme, zināšanu konceptualizēšana, pētījuma plānošana un veikšana, zema spēja sadarboties un komunicēt.

Vissatraucošākais šī pētījuma rezultāts ir zemā studentu pilsoniskā kompetence – demokrātiskas sabiedrības principu pārzināšana un izmantošana, iesaiste kopienā, pilsoniskā rīcībspēja. Tas norāda tikai uz to, ka diemžēl jaunieši 19 gadu vecumā ar dažiem izņēmumiem nav gatavi uzņemties atbildību, vadīt komandas un procesus.

Par to varam pārliecināties daudzās Latvijas augstskolās – tikai neliels skaits studējošo ir gatavi darboties studējošo pašpārvaldē. Ir liela fokusēšanās uz personīgo labumu, nevis sabiedrisko labumu. Un tas ir ļoti slikti, domājot par Latvijas nākotnes attīstību, – būs vāja jauno politiķu un uzņēmēju paaudze.

Pēdējos gados valda satraukums par vidusskolas beidzēju zemajiem centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā. Satraukums ir pamatots, jo analītiskās prasmes, loģiskā domāšana, datu analīze un interpretācija straujas digitalizācijas apstākļos ir kļuvušas par būtiskām nepieciešamajām prasmēm ikviena cilvēka dzīvē.

Pasaules Ekonomikas foruma veiktajā pētījumā “Nākotnes darbs 2023” (Future of Jobs 2023) atklājās, ka viena no būtiskākajām prasmēm, pēc starptautiski aptaujāto uzņēmumu atbildēm, ir analītiskās prasmes. Līdz ar to joprojām pamata un vidējā izglītībā jāmeklē cēloņi un jārod risinājumi, kā attīstīt skolēnu analītiskās prasmes.

Kā sociālās un pilsoniskās jomas eksperte projektā “Skola 2023” varu ieteikt sociālo zinību stundās daudz analizēt Latvijas pilsētu, novadu un uzņēmumu rādītāju dinamiku un meklēt skaidrojumus izmaiņām. Salīdzināt Latvijas un citu valstu izaugsmes rādītājus, izteikt pamatotus secinājumus un priekšlikumus. Nav cita veida kā treniņš, lai tas kļūtu par ieradumu. Lai pirmdienas rītā skolotāju pārsteigtu skolēna jautājums: “Skolotāj! Vai jūs redzējāt jaunāko “Doing Business” sarakstu? Mēs varam lepoties – Latvija ir pakāpusies par 2 vietām uz augšu!”

Latvijas augstskolās studijas uzsākušie studenti ir dažādi – ar dažādu sagatavotības pakāpi un atšķirīgām prasmēm. Iemesls tam ir ne tikai jauniešu motivācija, bet arī pedagogu pašatdeve. Tāpēc, pirms ķerties pie kritēriju pārskatīšanas, potenciālajiem studentiem ir jāstiprina vidusskolas.

Uz augstskolu uzņemšanas kritērijiem ir jāskatās paplašināti – ir jāspēj ieraudzīt jaunietī potenciālu, jo zināšanu trūkumu ar centību un motivāciju var kompensēt. Bet augstskolai ir jāredz, vai jaunietis ir gatavs attīstīties.

Mazināt nevienlīdzību ir viens no valsts uzdevumiem. Banku augstskolas absolventi ir vieni no visvairāk nodarbinātajiem un visaugstāk atalgotajiem. Bet šobrīd kvalitatīva augstākā izglītība, kuru piedāvā arī Banku augstskola, ir pieejama maksātspējīgiem vidusskolu abiturientiem, jo ir ļoti maz budžeta vietu.

Uzskatu, ka no valsts puses jābūt lielākai pretimnākšanai talantīgajiem jauniešiem un jānodrošina vairāk budžeta vietu augstskolās, kuras piedāvā kvalitatīvu augstāko izglītību. Jo šie talantīgie jaunieši būs tie, kas veidos nākotnes ekonomiku.

Arī darba devēji, ar kuriem Banku augstskolai ir sadarbība, ir ieinteresēti daudz lielākā apjomā pieņemt darbā mūsu absolventus, taču šobrīd studentu ir tik, cik ir. Jāpiebilst, finanšu nozarē ir tik liels personāla deficīts, ka daudzi Banku augstskolas studenti sāk strādāt, jau studējot otrajā kursā.

Un mēs kā augstskola veicinām jauniešu ātrāku iekļaušanos darba tirgū. Ir arī jāskata kritēriji augstskolas gatavībai pilnveidot savu studiju procesu un programmas atbilstoši darba tirgus prasībām. Piemēram, finanšu nozare nepārtraukti un ļoti strauji mainās, tāpēc mēs saskaramies ar nepieciešamību papildināt programmas, lai tās vienmēr atbilstu mūsdienu prasībām.

Arvien vairāk darba devēju arī saprot, ka ieguldījums darbinieku papildu augstākajā izglītībā, piemēram, maģistrantūras studijās, ir investīcijas nākotnē. Atbildīgs darba devējs var apmaksāt ne tikai atsevišķus kursus, bet arī akadēmiskās zināšanas, kuras var iedot tikai augstskola.

Pavisam nesen vienā no manām vadītajām lekcijām skolu direktoriem man tika uzdots jautājums: “Kādus jaunos studentus jūs sagaidāt? Kas mums ir jāiemāca jau skolā?” Mana atbilde skanēja: “Iemāciet skolēniem aizrautīgi mācīties un iemāciet uzņemties līderību.”

Tik vienkārši un reizē sarežģīti – radīt vidi, kurā skolēns pats grib uzzināt vairāk par viņam interesējošo tēmu un atrast dažādus pielietojuma veidus viņa zināšanām. Un radīt vidi, kurā skolēns pats uzņemas vadīt nelielus projektus, klasesbiedrus, kļūdās, analizē kļūdas un mācās no tām. Mēs Banku augstskolā uzskatām, ka jauniešu līderību var attīstīt tikai darot, tāpēc esam uzticējuši Banku augstskolas studējošo pašpārvaldei radīt un vadīt pasākumus studentiem un skolēniem.

Vislielākais no tiem ir uzņēmējdarbības veicināšanas konkurss “Bizness 24h”, kuru studenti organizē jau 16 gadus, un ik gadu tajā piedalās 800–900 jaunieši. Studenti iemācās, kā plānot, kā vadīt tik lielu pasākumu, kā uzrunāt sponsorus, veidot komunikāciju un sadarbību ar konkursa dalībniekiem.

Es savā skolas laikā iemācījos vienu vienkāršu lietu – izmanto katru iespēju savai izaugsmei – un tā arī esmu darījusi visu savu dzīvi. Tas man ir palīdzējis kļūt par vadītāju. Tāpēc novēlu, lai ikviens jaunietis attīsta līderību. Sākumā – ģimenē, klasē, skolēnu pašpārvaldē, sporta komandā, korī. Vēlāk augstskolas studējošo pašpārvaldē, uzņēmumā, nevalstiskā organizācijā vai pat politiskā partijā. Tādi jaunieši, kas spēj uzņemties atbildību gan par sevi, gan par citiem, nākotnē varēs arī vadīt valsti un padarīt Latviju par labāku vietu visiem.