Draudzīgāk un cilvēcīgāk
IZBAUDI SAVU SVĒTKU STĀSTU
Izstaigāt Liepāju ar aktiera Gata Malika ģimeni
Kā svešās pilsētās atklāt ko jaunu vai novirzīties no ierastajiem pastaigu maršrutiem, kad šķiet, ka viss jau zināms? Vislabāk – kopā ar vietējiem, vai ne? "Paul, parādīsim mūsu mīļākās vietas Liepājā!" skan aicinājums, un liepājnieki Gatis, Santa un mazais Pauls ved mūs pa saviem iecienītākajiem pieturpunktiem pilsētā.
Teksts: Kristīne Melne
Foto: Kārlis Volkovskis
Foto: Kārlis Volkovskis
Gatis ir dzimis liepājnieks, bet Santu turp no Rīgas pirms pieciem gadiem aizvilinājusi mīlestība. "Tā kā es esmu salīdzinoši jauna liepājniece, man vēl pašai ir daudz atklājumu," smejas Santa, un arī šajā pastaigā nonākam vietās, kur viņa ir pirmo reizi.
Mūsu pastaigas starts – Liepājas Pētertirgus. Vasarā un rudenī, ogu, augļu un dārzeņu sezonā, ģimene to apmeklē biežāk, bet arī ziemā Pētertirgus kārdina ar dažādiem labumiem. Visgaršīgākie virtuļi Latvijā atrodami mazajā kioskā pie Siena ielas ieejas. Diemžēl rītā, kad tiekamies, tas slēgts, bet Santas stāstītais par kioska saimnieku, kurš ar pāris teikumiem vai vienu uzmundrinošu frāzi ikvienam prot uzlabot noskaņojumu, liek sev nosolīties tur atgriezties. Tāpat dzirdēti nostāsti par īpaši gardiem Pētertirgū meklējamiem pelmeņiem, un, patiesi, arī Gatis apstiprina, ka runas nav pārspīlētas.
Mūsu pastaigas starts – Liepājas Pētertirgus. Vasarā un rudenī, ogu, augļu un dārzeņu sezonā, ģimene to apmeklē biežāk, bet arī ziemā Pētertirgus kārdina ar dažādiem labumiem. Visgaršīgākie virtuļi Latvijā atrodami mazajā kioskā pie Siena ielas ieejas. Diemžēl rītā, kad tiekamies, tas slēgts, bet Santas stāstītais par kioska saimnieku, kurš ar pāris teikumiem vai vienu uzmundrinošu frāzi ikvienam prot uzlabot noskaņojumu, liek sev nosolīties tur atgriezties. Tāpat dzirdēti nostāsti par īpaši gardiem Pētertirgū meklējamiem pelmeņiem, un, patiesi, arī Gatis apstiprina, ka runas nav pārspīlētas.
Pat tiem, kuri nekāro svaigas maizītes, virtuļus, pelmeņus vai citus labumus, pastaiga pa otru lielāko tirgu Latvijā un jūgendstilā celtā paviljona apskate ieliekama "noteikti jāizdara" sarakstā.
Gatis jau gandrīz gadu ik dienu apņēmies nostaigāt 12 000 soļu, un tas ļauj ne tikai izvēdināt galvu, bet arī izstaigāt pilsētu krustu šķērsu un atrast jaunas vietas, kurp pēc tam vest ziņkārīgos iebraucējus. Viena no tām ir Palmu iela – neliela ķieģeļiem bruģēta ieliņa, kādu Liepājā nav daudz, un te Gatis pavadījis pirmos divus mūža gadus. "Man ļoti patīk nosaukums – Palmu iela, jo vasarās Liepāja taču ir tāda mazā Latvijas Kalifornija."
Palmu iela ir šīs pastaigas pārsteigums Santai, un, visticamāk, tā pārsteigs ikvienu, kas tur iemaldīsies un uzkavēsies. Ielas bruģējums, noslēpumaini pagalmiņi ar negaidītiem skatiem, durvju kokgriezumi un neskaitāmas citas detaļas, ko pamanīt un par ko sajūsmināties.
Tālāk dodamies uz Jūrmalas parku, kur ir viena no mīļākajām mazā Paula vietām Liepājā – bērnu laukums. Vasara vakaros tur tiek pavadītas daudzas stundas, bet arī ziemā, izvēloties pareizo apģērbu, rotaļprieks nav mazāks.
Tāpat Paulam cieņā ir bibliotēka, un kopā ar vecākiem bieži tiek apmeklēti arī teātri – gan Liepājas teātris, gan Liepājas Leļļu teātris – un koncerti. Īpašs ieteikums mazo brīnumu mednieku vecākiem – svētku gaidīšanas laikā doties uz Liepājas 17.–19. gs. interjera muzeju "Hoijeres kundzes viesu nams", kur līdz ar īpašo Ziemassvētku noskaņu nevienu neatstās vienaldzīgu Liepājas pilsētas un vilcieniņa modelis.
Santa novērtē arī vietējo kafejnīcu un restorānu rūpes par jaunajiem vecākiem – gandrīz visās iecienītajās vietās, kur ģimene vēlas doties kopā, ir bērnu stūrīši. "Uzņēmēji arvien vairāk saprot, ka šobrīd kultūra ir mainījusies un vecāki vēlas ņemt līdzi bērnus. Tas visiem ir izdevīgi – bērni priecīgi un vecāki priecīgi," vērtē Santa.
Vietējās kafejnīcas, restorāni un kultūras vietas Santa un Gatis iecienījuši gan ikdienas gaitās, gan tad, kad atbrauc ciemos draugi vai ģimenes locekļi, kuriem tad jāparāda jaunākās un foršākās Liepājas vietas.
Ģimenes draugi labprāt brauc ciemos uz Liepāju – ja vasarā viņus aicina pludmale, tad ziemā sākas kultūrtūrisms – braucieni uz teātri un koncertiem, kas "Lielajā dzintarā" dažkārt ir vieglāk pieejami nekā galvaspilsētā.
"Province ir prāta stāvoklis. Cilvēkiem, kuri uztraucas, ka izkritīs no aprites vai ka aprite ir iespējama tikai kādā ģeogrāfiskā centrā, tā ir domāšanas problēma. Es nezinu, kā šajā mazajā, mazajā valstī var izkrist no kaut kādas aprites. Pāris stundu – un tu esi Rīgā, vēl pāris stundu – un esi atpakaļ. Tu visu vari paspēt," saka Gatis, atbildot tiem, kas domā – dzīve ārpus galvaspilsētas nozīmē "izkrišanu no aprites".
"Province ir prāta stāvoklis. Cilvēkiem, kuri uztraucas, ka izkritīs no aprites vai ka aprite ir iespējama tikai kādā ģeogrāfiskā centrā, tā ir domāšanas problēma. Es nezinu, kā šajā mazajā, mazajā valstī var izkrist no kaut kādas aprites. Pāris stundu – un tu esi Rīgā, vēl pāris stundu – un esi atpakaļ. Tu visu vari paspēt," saka Gatis, atbildot tiem, kas domā – dzīve ārpus galvaspilsētas nozīmē "izkrišanu no aprites".
“
Liepājā ir viss tas pats, kas ir galvaspilsētā. Tikai mazākos mērogos un vieglāk sasniedzams, draudzīgāks un cilvēcīgāks.
To, ka Liepājai piemīt cits – atvērtāks – redzējums, apliecina arī murāļi. "Tie atdzīvina vēsos un kailos brandmūrus. Lai tādu pelēku mūri apzīmētu, vajag brīvāku domāšanu un atrast mākslinieku, kam ne tikai ļaut to darīt, bet spēt arī pilnībā uzticēties."
Nedaudz nostāk no centra Gatis mūs aizved parādīt klubu "Kursa", kur notiek dažādi pasākumi, un netālu esošo svaigi labiekārtoto pieeju jūrai.
"Es esmu no tiem liepājniekiem, kas pie jūras aiziet retāk nekā tūristi, kuri Liepājā ierodas trīs reizes gadā," stāsta Gatis. "Ikdienā man neprasās turp iet. Kad atbrauc radi un draugi, tad aizejam apskatīties, ka, jā, tur viņa ir tāda pati kā parasti. Bet jūra ir klātesoša. Klusākos vakaros paejot uz to pusi, jūru var dzirdēt un sasmaržot. Visu laiku zemapziņā sēž, ka esmu pilsētā pie jūras."
"Es esmu no tiem liepājniekiem, kas pie jūras aiziet retāk nekā tūristi, kuri Liepājā ierodas trīs reizes gadā," stāsta Gatis. "Ikdienā man neprasās turp iet. Kad atbrauc radi un draugi, tad aizejam apskatīties, ka, jā, tur viņa ir tāda pati kā parasti. Bet jūra ir klātesoša. Klusākos vakaros paejot uz to pusi, jūru var dzirdēt un sasmaržot. Visu laiku zemapziņā sēž, ka esmu pilsētā pie jūras."
Projekts sadarbībā ar:
SATURS
Līga Švāne, Kristīne Melne
REDAKTORS
Kristīne Melne
Dizains
Ralfs Eglītis
FOTO
Kārlis Volkovskis, Justīne Grīnberga
Projektu vadība
Žanete Kļaviņa
Mediju komunikācijas ekspertS
Lauma Simanoviča
IZSTRĀDE
Ervīns Malnačs