'Latvijas attīstībai' 'Nākamais, lūdzu!': profesionālis Jaunups, Lasmanim jāmācās, kara parlaments

Raidījumā LA pārstāvēja trīs partijas līdzpriekšsēdētāji, no kuriem divi ir vēlēšanu saraksta līderi – Pabriks un šā brīža EP deputāts Ivars Ijabs, kā arī Juris Pūce. Ijabs pirms došanās politikā bija pazīstams politologs, pētnieks un asociētais profesors Latvijas Universitātē. 2019. gada sākumā viņš paziņoja, ka kandidēs uz EP no "Attīstībai/Par" saraksta un kā saraksta līderis arī tika ievēlēts parlamentā, uzreiz pēc tam oktobrī oficiāli kļuvis par LA biedru. Pabriks bijis piecu Saeimas sasaukumu deputāts, strādājis EP, darbojies ārlietu un aizsardzības ministra amatos, kā arī mainījis partijas, bet LA pievienojies 2019. gadā. Pūcem ir gan Saeimas deputāta, gan Rīgas domes deputāta pieredze. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bet no amata atkāpās pēc skandāla par domes autostāvvietu atļauju prettiesisku izmantošanu.

Pabriks raidījumā pauda, ka mūsu lielākā problēma pēdējos 30 gados ir tā, ka "ne jau mēs cīnāmies ar Krieviju vai tās attieksmi, bet ar saviem sabiedrotajiem, kas pat šodien līdz galam nav sapratuši tās briesmas, kas draud visam Eiropas kontinentam un tā drošībai. No mūsu argumentācijas, piemēra un zināšanām ir atkarīgs tas, vai spēsim Eiropas valstu līderus par to pārliecināt. Es domāju, ka šīs jaunais Eiropas Parlaments būs krīzes un kara parlaments."

Skaidrojot partijas programmā iekļautos mērķus panākt, lai ES valstu pienesums NATO veidotu vismaz 50% gan aizsardzības izdevumu, gan militāro spēju ziņā, un vienoties par visu ES valstu ieguldījumiem ārējā drošībā vismaz 3% IKP apjomā, Ijabs uzsvēra, ka no sākuma jāpanāk, lai tiktu noņemti ierobežojumi, kas liedz Eiropas fondus izmantot aizsardzības un drošības mērķiem, tāpat jāpanāk, ka bankas drīkst finansēt militāro ražošanu. "Redzam, ka mums ir sabiedrotie, kuru balsis kopā ar mūsējām ir pietiekoši sadzirdamas. Eiropa nav vienkāršs un ļoti ātrs process, bet rezultāts ir sasniedzams".

Ijabs raidījumā savu darbību EP piecos gados novērtēja ar "deviņām no desmit" ballēm. Viņš skaidroja arī, kāpēc savā komandā EP kā padomnieku algo Edgaru Jaunupu (LA), bet viņa māsu Daci Bargo – par palīdzi: "Man, pirmkārt, patīk strādāt ar profesionāliem cilvēkiem, un arī ar cilvēkiem, kuri man ir spējīgi palīdzēt un dot padomus tīri politiski, ņemot vērā, ka 2019. gadā es ienācu EP bez iepriekšējas politiskas pieredzes. Edgars man palīdz ar juridiskām, organizatoriskām un arī politiskām lietām. Dace ir tā, kas ikdienā ļoti daudz rūpējas par manu komunikācijas bloku."

Jautājumu par Jaunupa iespējamo iesaisti lietā par Latvijas pilsonības iegūšanu Krievijas oligarham Pjotram Avenam, Ijabam neesot, jo šo gadījumu vētījušas Latvijas tiesībsargājošās iestādes, kas tur pārkāpumus nav atradušas. Vienlaikus viņš piebilda, ka esot enerģiski aizstāvējis sankciju piemērošanu Krievijas oligarhiem, kuri darbojušies kā Kremļa aģenti Eiropā.

Politiķiem arī nācās sniegt savus komentārus par bijušā Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Madara Lasmaņa (LA) uzvedību kurš, attālināti piedaloties domes sēdē, glāstīja sievietes kāju. Tas bija redzams video. Šis jautājums vairākkārt izskatīts gan partijas valdē, gan partijas Ētikas komisijā. Pūce atzina, ka šāda rīcība bijusi neētiska, tādēļ ētikas komisija aicinājusi viņu atvainoties, ko Lasmanis arī esot izdarījis. LA ieskatā Lasmaņa rīcība gan neesot pamats viņa izslēgšanai no partijas. "Es ceru, ka Madars Lasmanis mācīsies no šī," piebilda Pūce, norādot, ka viņam pēc šīs situācijas būs milzīgs pārbaudījums pierādīt vēlētājiem, ka ir viņu uzticības vērts.

Ijabs atzina, ka partijas biedru domas dalījušās – nosacīti puse uzskatījusi, ka situācija ir ļoti smaga un jādomā par nopietnākām sankcijām pret Lasmani, otra puse – ka tas varētu būt politisks uzbrukums. Ar Tiesībsarga atzinumiem, ka Lasmanis piekopis uz vardarbību vērstu, nevēlamu seksuāla rakstura komunikāciju un bosingu, Ijabs vēl neesot iepazinies.

02:38 Pūce apstiprina, ka šajā raidījumā pārstāv partiju "Latvijas attīstībai", nevis ir vienkārši "fiziska persona". Kritiku par komunikāciju ar žurnālistiem viņš noraida.

03:48 Pūce norāda, ka pret Māri Mičerevski, kurš pirmais nāca klajā ar apgalvojumiem par nelikumīgo LA finansēšanu, vērsies policijā par apmelošanu. Kritika par sistemātiskiem pārkāpumiem partijas finansēšanā esot tikai žurnālistes viedoklis.

14:59 Pabriks sūrojas, ka pret LA tiekot vērsts vairāk "kritisku acu", nekā pret citām partijām.

18:49 Ijabs par darbu Eiroparlamentā sev liek atzīmi 9 no 10. Socioloģiskos datus, kas ieskicē vēlētāju šaubas par EP deputātu iespējām kaut ko ietekmēt, Ijabs komentē: "Mūsu vēlētājs ir kritisks un vienmēr vēlas vairāk."

31:40 Pabriks kā vienu no darba vietām kandidāta kartiņā CVK norādījis Zemessardzi. Viņš gan atzīst, ka joprojām nav izgājis trīs nedēļu ilgo zemessarga pamatapmācību kursu, jo pēdējos pāris gados piemeklējušas veselības problēmas.

32:18 Lasmaņa uzvedība bijusi neētiska, bet tas neesot pamats viņa izslēgšanai no partijas, saka Pūce.

37:22 LA līderi norāda, ka atjaunot sadarbību ar "Kustība "Par!"" neplāno - starp spēkiem esot pārāk daudz ideoloģisku atšķirību.

42:37 Pabriks: mūsu lielākā problēma pēdējos gados ir, ka nevis cīnāmies ar Krieviju, bet ar saviem sabiedrotajiem, kas nav sapratuši briesmas, kas draud Eiropas kontinentam un tā drošībai. Jāpanāk, ka ES valstis bez ASV palīdzības varētu tikt galā ar Krieviju.

49:22 Eiropas tendences esot pārregulācija un ierobežojumi, un tas mums trauce ekonomikā konkurēt ar Ķīnu un ASV, uzskata Pabriks. Ijabs piebilst - iekšējo tirgu Eiropā kropļo lielās valstis, kas subsidē savus lielos uzņēmumus.

54:44 Atsevišķos jautājumos - par drošību, aizsardzību un sankcijām - Eiropai jāiet prom no vienbalsības principa, taču jāparedz izņēmumi, piemēram, par ES paplašināšanos, uzskata Ijabs. LA neesot bažu, ka veto tiesību atcelšana ES varētu nonākt pretrunā Latvijas interesēm.

Viss "Delfi" saturs par EP vēlēšanām pieejams šeit. Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!

Šo satura ciklu "Nākamais, lūdzu!" līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.