Mājokļa pieejamība ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Kādos mājokļos dzīvojam šobrīd, un kas sagaida ikvienu mājokļa īpašnieku Eiropas Zaļā kursa prasību kontekstā? Pēc 2019. gada "Eurostat" datiem, Latvijā 66% iedzīvotāju mitinās dzīvokļos, 34% – privātmājās.
Lai gan lielākajai daļai iedzīvotāju (67%) mājoklis pieder bez hipotekārā kredīta saistībām, tas neliecina par augstu pirktspēju, bet galvenokārt saistīts ar privatizācijas procesu pēc neatkarības atgūšanas. Iedzīvotāju zemās pirktspējas rezultātā dzīvojamais fonds Latvijā strauji noveco. Kopš neatkarības atgūšanas aptuveni 10% no visām dzīvojamām ēkām Latvijā ir uzbūvētas pēc 2003. gada, savukārt no kopējā daudzdzīvokļu ēku īpatsvara tikai 3% ēku ir būvētas pēc 2003. gada, kad stājās spēkā jaunas būvnormatīvu prasības, ar kurām tika noteiktas būtiski augstākas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām. Pat ja iedzīvotāji vēlētos uzlabot sava mājokļa stāvokli, lielai daļai sabiedrības nav finansiālu iespēju mājokli uzturēt labā tehniskā kārtībā vai iegādāties jaunu.
Šī drūmā statistika vēl jo vairāk pastiprina bažas, kas rodas, lasot Eiropas Zaļā kursa dokumentus, kuros iezīmēta klimatneitrālā nākotne ar striktām ēku energoefektivitātes prasībām. Latvija un citas valstis jau ir sākušas renovēt ēkas Eiropas tiesību aktu priekšlikumu pakotnē "Fit for 55" noteikto mērķu sasniegšanai, taču topošā Ēku energoefektivitātes direktīva izvirza vēl ambiciozākus mērķus un termiņus. Turklāt Zaļā kursa plāni un ar to saistītās papildu izmaksas mājokļu īpašniekiem sakrīt ar laiku, kad visiem Latvijas hipotekārā kredīta ņēmējiem jau tā ir ievērojami pieauguši kredīta maksājumi saistībā ar EURIBOR likmju straujo kāpumu. Bet par visu pēc kārtas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!