Ik pa laikam mediju un sabiedrības uzmanību caurstrāvo negatīvas ziņas ap dzelzceļa projekta "Rail Baltica" virzību. Rīgai vilciens iešot garām, zaudēsim jau apsolīto Eiropas naudu un citas ziņas ar "viss ir slikti" noskaņu uzskatu par svarīgu izskaidrot. It īpaši tādēļ, ka šo projektu Eiropas Parlamentā esmu centies atbalstīt un saglabāt dienaskārtībā vēl kopš laika, kad biju satiksmes ministrs. Taču šobrīd, kad mums ir atlicis izšķirošais – pierādīt Eiropas Savienības nodokļu maksātājiem, ka esam spējīgi šo projektu apņēmīgi īstenot, koncentrējoties uz būtiskāko –, pēkšņi (kādus desmit gadus pēc projekta sākuma) no dažiem jaunajiem un ne tik jaunajiem ministriem dzirdam pretējo: ka nepieciešams pārveidot projekta pārvaldi, mainīt atbildību sadalījumu un tamlīdzīgi. Mēģināšu īsi izskaidrot sen zināmo, kā arī iezīmēt scenāriju, ko vajadzētu un ko nevajadzētu darīt.
Ko atbildīgajām amatpersonām sen vajadzēja zināt
Nez kāpēc sabiedrībā cirkulē nepareizs pieņēmums, ka Eiropas Savienība (ES) mums sen bija apsolījusi naudu 85% apmērā no "Rail Baltica" izmaksām, bet nu projekts sadārdzinājies tiktāl, ka plānoto naudas apjomu vairs nedabūsim. Taču ES nekad nav ar garantiju solījusi 85% finansējumu. Lai izprastu, kāpēc tā, jāatskatās laikā, kad radās ideja par "Rail Baltica", un kādi finanšu instrumenti tam tika paredzēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!