Transporta "zaļināšana" ir viens no Eiropas Zaļā kursa galvenajiem pīlāriem, jo transporta sektors rada ceturtdaļu siltumnīcefekta gāzu emisiju Eiropas Savienības (ES) valstīs, un to apjoms aizvien palielinās. Lai panāktu klimatneitralitāti, ES plāni paredz, ka līdz 2050. gadam transporta radītās emisijas ir jāsamazina par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni (2011. gadā Eiropas Komisijas plānos šis skaitlis bija tikai 60%). Lai ieviestu ES prasības veikt transporta dekarbonizāciju un palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru transporta jomā, ir nepieciešamas grandiozas izmaksas, kas gulsies uz Latvijas valsts budžeta un iedzīvotāju pleciem, jo Eiropas finansējums būs salīdzinoši neliels. Šajā rakstā izskaidrošu, kādas izmaiņas transporta nozarei paredz Eiropas Zaļais kurss.
Kā liecina aptaujas, vairums iedzīvotāju uzskata, ka Zaļais kurss ir "ES prasības uzņēmējiem un valdībām, lai varētu izpildīt klimata un vides mērķus". Taču Zaļais kurss paredz arī katra iedzīvotāja ikdienas paradumu maiņu, kā rezultātā individuālā mobilitāte kļūs ievērojami dārgāka un mazāk pieejama cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Elektroauto spožums un posts
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!