2015. gads Eiropas vēsturē paliks kā migrācijas krīzes gads, kas Eiropas Savienībā (ES) ieradās vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju. Nebija efektīvas migrantu uzskaites sistēmas, kā arī patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļi bija katastrofāli. Sešus gadus vēlāk migrācija tika izmantota kā Baltkrievijas īstenots hibrīduzbrukums pie Eiropas robežām. Drīz būs apritējuši desmit gadi kopš lielākā migrācijas krīzes gada, un šodien neatbildētie jautājumi joprojām ir tie paši.
Eiropas Savienības patvēruma politikas vājie punkti
Šobrīd saskaņā ar ES noteikumiem, patvēruma meklētājam ir jānokļūst ES teritorijā, lai vispār varētu pieteikties patvērumam. Tikai dažas dalībvalstis (Zviedrija, Vācija) ir ieviesušas pārmitināšanas (resettlement) programmas, kuru ietvaros pieteikumi ar starptautisko organizāciju palīdzību tiek izskatīti izcelsmes vai tranzīta valstī. Līdzīgi dara arī Kanāda un ASV. Eiropas Savienībā ir citādāk – liela daļa patvēruma meklētāju tās robežu šķērso nelikumīgi un, ja šīm personām patvērums nepienākas, pieteikumu ilgā izskatīšana vēlāk sarežģī viņu atpakaļsūtīšanu uz izcelsmes valsti, un šīs personas nereti nonāk ēnu ekonomikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!