Izceļot 20. gadadienu, kopš Latvija kļuvusi par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, Valsts kanceleja ir radījusi unikālu video stāstu sēriju "Latvijas 20 gadi ES un NATO – cilvēkstāsti". Šajā video stāstā bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura vadīja valsti no 1999. līdz 2007. gadam, dalās personīgās atmiņās un iespaidos par laiku, kad Latvija pievienojās šīm organizācijām, un atklāj izaicinājumus, ar kuriem nācies saskarties šajā vēsturiskajā periodā.
Vaira Vīķe-Freiberga, būdama Latvijas Valsts prezidente, uzņēmās vadību un iniciatīvu, mobilizējot politiķus, valsts institūcijas un ierēdņus izpildīt visus vajadzīgos nosacījumus un reformas, kas nepieciešamas Latvijas uzņemšanai ES un NATO.
Dalība ES un NATO bija stratēģiski izšķiroša Latvijas ārpolitikas mērķa sasniegšanā, apliecinot valsts atgriešanos Eiropas un transatlantisko valstu kopienā. Taču ceļš uz šo mērķi nebija vienkāršs. Ieskicējot šo dinamisko un sarežģīto procesu, Vaira Vīķe-Freiberga savā video stāstā runā par izaicinājumiem un apņēmību, kas bija nepieciešama, lai pavērtu Latvijai durvis uz Eiropas un transatlantisko drošību.
Video laikā Vaira Vīķe-Freiberga apliecina, ka lielākais impulss dalībai šajās organizācijās cēlies no Latvijas traģiskās un skaudrās vēstures pieredzes, ko veidoja Otrais pasaules karš.
Savukārt, atceroties ceļu uz NATO un Latvijas izredzes tikt uzņemtai aliansē, V. Vīķe-Freiberga to raksturo kā "izlaušanos cauri uguns sienai drošībā". Video laikā viņa dalās sajūtās par NATO samitu Prāgā 2002. gadā, kad pirms savas uzrunas pieņēmusi atbildīgu lēmumu nolikt malā rūpīgi sagatavoto runu, lai teiktu improvizētus vārdus, kas guva plašu starptautisku rezonansi un atzinību.
"Es noliku malā rūpīgi sagatavoto rakstīto runu, jo jau kādi četri, pieci iepriekšējo valstu galvas bija runājuši, un visi izklausījās vienādi. Man šķita, ka tas tomēr ir vēsturiski svarīgs un zīmīgs notikums, un negribētos, ka viņi (red. – toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs, Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs un Francijas prezidents Žaks Širaks) to pieņem pusaizmiguši. Tāpēc es nolēmu nākt ar emocionālāku runu, ļoti labi saprotot, ka tas ir riskanti," stāsta V. Vīķe-Freiberga.
Vēl viens aizkustinošs brīdis bija 2004. gada 1. maija svinības Rīgas Doma laukumā, kas tika rīkotas, lai godinātu Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības dalībvalstu saimei.
"1. maijā bija pasākums Doma laukumā ar ziliem baloniem, milzīgiem pūļiem, un bija milzīgi svētki. Ļaudis pulcējās, un es atceros, ka viens vecāks kungs turēja savu mazbērnu uz pleciem un teica – paldies par to, ko jūs darāt, jo es tagad varēšu mierīgāk gulēt, zinot, ka manam mazbērnam nedraudēs tas, ko es savā mūžā pārdzīvoju," atminas Vaira Vīķe-Freiberga.
Portāla "Delfi" sadaļā "Latvijas 20 gadi ES un NATO – cilvēkstāsti" apkopoti Latvijā zināmu personību stāsti, kas atspoguļo Latvijas pievienošanās ceļu Eiropas Savienībai un NATO. Šajā sadaļā var atrast dažādu nozaru pārstāvju personīgās pieredzes un atmiņas par šo nozīmīgo periodu Latvijas vēsturē, apskatot gan diplomātisko darbību, gan sabiedrības iesaisti. Stāsti atklāj, kā Latvijas pievienošanās šīm starptautiskajām organizācijām ietekmēja Latviju un tās iedzīvotājus, veicinot plašāku izpratni par šo laikposmu un tā ietekmi uz valsts attīstību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!