Mūsdienu akadēmiskajā vidē mēdz izteikties arī neakadēmiski un viens no šādiem teicieniem apgalvo, ka kādreiz izglītības labais tonis bija bakalaura grāds, bet 21. gadsimtā arvien biežāk jātiecas uz maģistra un pat doktora grāda iegūšanu. Iespējams, tieši tāpēc pēdējos gados interese par studijām maģistrantūrā un doktorantūrā, pretēji vispārējām tendencēm Latvijā, ir stabili pieaugusi. Šajā rakstā tiks apskatīti galvenie iemesli, kāpēc izvēlēties augstākā līmeņa studijas Latvijā un kāds ir šādas izglītības reālais pienesums.
Maģistrantūras un doktorantūras studijas Latvijā
Maģistra un doktora grādu Latvijā var iegūt vairākos desmitos augstskolu – universitāšu, tajā skaitā Biznesa augstskolā Turība. Kā liecina Latvijas oficiālās statistikas dati, 2022. un 2023. akadēmiskajā gadā klātienē un neklātienē maģistrantūrā studēja ap 16 000 cilvēku, bet doktorantūrā - ap 3300 studentu[1]. Kā minēts iepriekš, lai arī kopumā studējošo skaits Latvijā nav vērtējams kā augošs, maģistrantūras un doktorantūras studentu īpatsvars ir stabils. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka augstākā līmeņa studijas izvēlas ne tikai studenti uzreiz pēc bakalaura grāda iegūšanas, bet arī profesionāļi, kas vēlas pilnveidoties, iekarot jaunas virsotnes savā karjerā vai saskaras ar jomām, kurās pēdējo gadu laikā notikušas būtiskas izmaiņas. Mākslīgā intelekta rīku klātbūtne un paaudžu pētījumi daudzkārt norāda uz to, ka profesionāļiem ir nepieciešamas dziļākas un specifiskas zināšanas ne tikai attīstības, bet arī vispārējā līmeņa uzturēšanas kontekstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!