Kad Latvijas lauksaimnieks ir laimīgs? Stāsta Valdis Zujs

Atzīmējot 24. dzimšanas dienu rapšu ziedēšanas laikā, LATRAPS aicina iepazīt Latvijas spēka stāstus jeb lauksaimniekus, kuri ar savu darbu visu cauru gadu apsaimnieko Latvijas laukus.

Lauksaimniecība Valda dzīvē ir kopš bērnības. Varētu teikt, ka viņš kļuva par lauksaimnieku, turpinot ģimenes tradīcijas, jo viņa mamma vēl tālajos kolhozu laikos bija agronome, savukārt bērni piedalījās visos iespējamos zemes darbos. "Galvenais ir sevi atrast, un es sevi atradu. Kaut patiesībā es sevi nemaz nemeklēju, jo vienmēr zināju, ko gribu darīt. Tāpēc aizgāju studēt lauksaimniecības inženierzinātnes, un, protams, šī izglītība man ļoti noderēja," saka Valdis, piebilstot, ka jebkura izglītība ir svarīga un noderīga.

2008. gadā Valdis reģistrēja saimniecību un jau nākamajā gadā sāka aktīvi nodarboties ar lauksaimniecību, audzējot, kā viņš pats saka, "klasiskās biržas kultūras" – kviešus, rapsi, pupas, zirņus un citas. Viņš arī norāda, ka kultūru rotācija ir svarīga, lai uzlabotu augsnes kvalitāti un iegūtu labāku ražu. Savu produkciju Valdis galvenokārt piegādā kooperatīvam LATRAPS. "Pirmapstrādes manā saimniecībā nav, tāpēc visu izaudzēto uzreiz no lauka piegādāju uz pirmapstrādes punktiem. Punktam, kur ir brīva vieta, arī produkciju realizēju, lai mazinātu transporta izmaksas," stāsta IK "Izidori" īpašnieks.

Kā jau jebkurā jomā, arī lauksaimniecībā ir savi izaicinājumi. Viens no galvenajiem ir finanšu resursa pieejamība. "Pirms kādiem padsmit gadiem līdzekļu iegūšanas process bija daudz vieglāks un vienkāršāks. Jāatzīst, ka tagad saimniekot kļuvis sarežģītāk, jo gan zemes, gan arī citu resursu cena ir būtiski kāpusi. Savukārt biržas cenas ir nemainīgas, vai arī strauji aug, tad atkal stagnējot. Tāpēc lielākais izaicinājums ir izlīdzsvarot debetu ar kredītu," saka Valdis.

Studiju laikā Valdim bija iespēja ne tikai apbraukāt vietējās saimniecības, bet arī stažēties vairākās valstīs, tai skaitā ASV, Lielbritānijā un Vācijā. Pēc viņa novērojumiem, situācija ārzemēs līdzinās Latvijā notiekošajam un attīstības iespējas ap 2000. gadiem bija līdzīgas. "Piemēram, es 1997. gadā stažējos Vācijā. Pēc 26 gadiem atgriezos un esmu pārsteigts, ka situācija nav būtiski mainījusies. Traktors, uz kura es strādāju 1997. gadā, vēl joprojām tur ir," smaida Valdis.

2000. gadu sākumā Vācijā varēja nostrādāt vienu gadu un pēc tam aizbraukt uz izstādi kā uz veikalu, nopērkot visu, ko vien sirds vēlas, – gan traktoru, gan piekabi utt. Tomēr vēlāk iestājās stagnācija, kas, pēc Valda domām, ir saistīta ar strukturālajām izmaiņām lauksaimniecības jomā un pieaugošo globalizāciju. "Rietumeiropā, kur hektārs zemes var maksāt simtiem tūkstošu eiro, ģimenes saimniecībām ir grūtības attīstīties, jo tām trūkst zemes resursu un finanšu līdzekļu. Valsts atbalsts ir pieejams, taču tas nespēj nodrošināt ilgtermiņa attīstību šajā situācijā," spriež Valdis.

Latvijā situācija ir nedaudz labāka, kaut gan Valdis atzīst, ka vēl pirms padsmit gadiem strādāt ir bijis vieglāk. "Grūtības sākās, kad samazinājās ES atbalsts modernizācijai un auto parku attīstībai, kā arī būtiski pieauga zemes cenas. Bija milzīga konkurence, daudzi nerēķināja, vai ieceres atmaksāsies. Visi cerēja, ka inflācija pieaugs vai kāps graudu cenas. Rezultātā kāpa zemes resursu cenas un situācija kļuva vēl sarežģītāka. Papildus pie mums jārēķinās arī ar mainīgajiem laikapstākļiem. Ja atceraties, 2018. gadā bija liels sausums, kas atstāja savu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības nozari apmēram uz 3 gadiem. Tāpat arī 2023. gads iedeva savu inerci, jo izejvielu cena bija augsta, bet graudu cenas zemas," stāsta Valdis.

Viņš piebilst, ka pēdējos gados būtiski pieaudzis arī birokrātiskais slogs, un Valdis ir pārliecināts, ka bez daļas no atskaitēm, kurām tiek patērēts nesamērīgi daudz laika, varētu arī iztikt, jo to lietderība nav īsti skaidra. Nemainīgs izaicinājums ir arī darba spēka trūkums.

Taču dzīvē un darbā ir ne tikai izaicinājumi, bet arī priecīgi brīži. Valda lielākais gandarījums ir ražas izaugšana un tās novākšana. "Priecē rezultāts. Protams, ja vēl sakrīt divi vienā – laba raža un laba cena, tad tā ir īsta laimes sajūta un eiforija, un patiess gandarījums par ieguldīto darbu! Protams, arī ģimene priecē: kad jūti atbalstu, jo bērni strādā līdzi, un tā ir pēctecība. Man ir divi dēli un viena meita. Vecākais dēls jau kopš 10 gadiem brauc ar kombainu un priecājas, viņam acīs deg uguntiņa. Tāpēc esmu samērā laimīgs cilvēks, jo ar svarīgākajām vērtībām viss kārtībā!" uzsver Valdis.

Starp citu, Valda hobijs ir snūkera spēle. Pirms trim gadiem viņš aizrāvās ar spēli, rezultātā nopērkot snūkera galdu gan sev, gan arī vietējam spēļu klubam Rēzeknē, kur tiek rīkoti turnīri. "Mums ir apmēram padsmit cilvēku konkurence. Pāris reizes ir būts pirmajā vietā, arī otrajā. Priecājos par savu progresu," smaida Valdis.

Viņš ir pārliecināts, ka bez melna nevar saprast, kas ir balts. Tāpēc uzskata, ka vislabākais mēnesis ir novembris, jo katram periodam esot savs skaistums. Lai arī zemnieki sūdzoties par novembri tā drēgnuma un drūmuma dēļ, Valdis esot priecīgs, jo viss ir izdarīts un daba, lai arī kāda tā būtu – priecējot.

Kopš 2009. gada Valdis Zujs ir LATRAPS kooperatīva biedrs. LATRAPS ir lielākais lauksaimnieku kooperatīvs Latvijā, kas apvieno gandrīz 1200 saimniecības. Valdis augsti vērtē šo lielo, vietējo zemnieku saimi. "Es iestājos kooperatīvā, lai man būtu drošības sajūta. Svarīgs ir arī psiholoģiskais miers, jo ikdienā redzi, ka līdzīgas problēmas ir visiem – ir atbalsts un apziņa, ka neesi viens. Kooperatīva biedriem ir vienkāršāka finansējuma saņemšana un izejvielu piegāde. LATRAPS ir pretimnākošāki darbinieki, kas arī rada drošības sajūtu. Protams, pievienotā vērtība ir arī pieredzes apmaiņas iespējas un ekspertu konsultācijas, kas būtiski palīdz ikdienā," stāsta IK "Izidori" īpašnieks.

Vaicāts par to, kādi ir visaplamākie mīti vai stereotipi par lauksaimniekiem, Valdis saka, ka pirmais ir par lauku smidzināšanu un otrs – izglītību. "Protams, stereotipi par lauku smidzināšanu ir, tomēr jāsaprot, ka lauku apstrāde ir ļoti dārgs "prieks", tāpēc zemnieks konkrētas darbības veic ļoti pārdomāti. Tāpat joprojām daudziem zemnieks asociējas ir "dakšu un kūti". Mūsdienu zemnieks ir izglītojies pat vairākās augstskolās, jo tehnoloģijas un agronomija strauji attīstās. Tā ir vesela zinātne," stāsta Valdis.

Latvijas lauksaimniecības nākotne viennozīmīgi ir spēcīga uz attīstību vērsta saimniecība, kuru vada izglītoti saimnieki. Un, protams, būtisks aspekts ir politiķu un ierēdņu ieinteresētība un izpratne, ka lauksaimniecība ir ne tikai ekonomikas, bet arī valsts drošības stūrakmens.