Latviešu zemnieka DNS. Stāsta Dairis Deksnis

Jau no bērna kājas Dairis bijis saistīts ar lauksaimniecību – skatījies, kā saimnieko vecvecāki, tad palīdzējis vecākiem, vēlāk ieguvis bakalaura grādu lauksaimniecības inženierzinātnēs Latvijas Lauksaimniecības universitātē. "Interesēja tehnika, tāpēc aizgāju mācīties tieši par to, bet beigās jau sapratu, ka lauksaimniekam vajadzīgs viss – zināšanas par tehniku, agronomiju, ekonomiku. Uz šo procesu nevar skatīties šauri, tas ir komplekss pasākums," saka lauksaimnieks. Tagad vecvecāku iesākto turpina visa ģimene – vecāki, sieva, un, cerams, vēlāk arī abi mazie ķipari, kam šobrīd gan vien trīs un četri gadiņi, bet tomēr jau tagad viņi ir klātesoši saimniecības ikdienā, gluži kā pats Dairis bērnībā. "Tad jau redzēs, kas tur sanāks," saimnieks nosmaida. "Bet, protams, gribētos, lai ir turpinājums, lai viņiem interesē viss, kas te ir izdarīts, un gribētos to darīt arī tālāk."

Bet darīts tiek patiesi daudz. Pēdējos gados pamazām paplašināta lauksaimniecisko zemju platība, iegādāta arī tehnika, uzbūvēta kalte un tā tālāk. Zemnieku saimniecība "Putniņi" 2019. gadā tikusi nominēta arī konkursa "Rēzeknes novada uzņēmums 2019" kategorijā "Gada lauksaimniecības uzņēmums". Laukos aug ziemas un vasaras kvieši, ziemas rapsis, zirņi, auzas. "Šīs kultūras ir vispiemērotākās mūsu saimniecības augsnei, augu seka arī sanāk ļoti laba, un vēl arī ekonomiski izdevīgi," izvēli skaidro saimnieks. Viņš smejas, ka mūsdienās lauksaimniekam bez visām zināšanām, kas nepieciešamas ikdienas darbos, vēl jākļūst arī par tirgoni, mārketinga speciālistu, biznesmeni, jo pēdējo gadu laikā mainīgo laikapstākļu radīto stresu pārspējis tirgus, kļūstot par lielāko izaicinājumu: "Pēdējos gados tirgus ir palicis tik nestabils, ka vairs brīžam nespējam saprast, kas ir laba cena, kas ir slikta cena. Runa nav tikai par graudiem, bet arī par minerālmēsliem un citām izejvielām. Beigās sanāk tā, ka īstā māksla vairs nav izaudzēt produkciju, bet gan to pārdot. Arī plānošana līdz ar to kļūst diezgan nosacīta – situācija ir kļuvusi tik neprognozējama, ka pamatus var saplānot, bet neko daudz, jo no pārāk daudz kā esam atkarīgi: no politiskās situācijas, no laikapstākļiem, no ekonomiskām un militārām krīzēm."

Vispārējās nestabilitātes dēļ Dairis nesen iestājies lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā LATRAPS – bariņā esot drošāk: "Kopā labāk var nostabilizēties mainīgajos apstākļos, katrs par sevi nespēsim tos tik veiksmīgi pārvarēt." Lielie ieguvumi vēl tikai gaidāmi, bet jau tagad saimnieks priecājas, ka ir iespēja apmeklēt seminārus un satikt citus lauksaimniekus, ko citādi dzīvē tāpat vien nesatiktu. Tad var pārrunāt aktuālos jautājumus, uzzināt, kā iet tajā vai citā pusē, apmainīties ar pieredzi.

Vienas, akmenī cirstas veiksmes formulas, saimniekaprāt, gan nav, taču viens no panākumu elementiem ir visu izdarīt laikā: "Lauksaimniecībā darbi ir jādara tad, kad tas ir nepieciešams, un kad to ļauj darīt daba. Ja šodien ir atbilstoši laikapstākļi, ir jāstrādā, kaut arī tā ir svētdiena, svētku diena, kaut arī vienkārši slinkums. Nedrīkst atlikt, tas neiet cauri! Ja neizdarīsi šodien, varbūt tikai pēc nedēļas daba ļaus uzbraukt uz lauka, bet varbūt vispār viss būs nokavēts. Izdari visu savlaicīgi, kad vajag, un viss būs labi. Zeme ir visa pamats, tā jāmīl, jākopj, jādarbojas, un tad tā arī dos ko pretī."

Tas ir galvenais, ko zemnieks vēlas – apstrādāt zemi, nodrošinot citus ar produktiem un, protams, sevi un savu ģimeni ar iztiku. Tāpēc Dairi ļoti sāpina, ka joprojām populārs ir vecais mīts, ka viss, ko ražo lielie lauksaimnieki, esot saindēts un kaitīgs un ka augu aizsardzības līdzekļi tiekot lietoti aplamos un nekontrolētos daudzumos. "Pirmkārt, mēs to nedarīsim kaut vai izmaksu dēļ – augu aizsardzības līdzekļi ir dārgi, un bez nopietna iemesla neviens tos nelieto. Otrkārt, ja tos lieto par daudz, arī augam tiek nodarīta skāde, tas neaug, nīkuļo, un raža samazinās, kas nav izdevīgi. Treškārt, viss tiek kontrolēts – cik nopērkam, cik izlietojam. Ir arī dažādi noteikumi, kvalitātes normas. Tie, kas visu laiku piemin "ķīmiju", varētu arī padomāt, kas notiktu, ja viņiem tiktu atņemti visi pusfabrikāti, par kuru sastāvu neviens neinteresējas, visi mazgājamie līdzekļi, odu atbaidītāji un tā tālāk. Kā cilvēkam būtu dzīvot bez higiēnas līdzekļiem, bez zālēm? Vienīgais, ko es kā lauksaimnieks vēlos un kas man ir svarīgi – lai mans lauks būtu paēdis, tīrs un vesels. Pamatlietas, kas nepieciešamas gluži tāpat kā cilvēkam, lai tas varētu funkcionēt."

Dairis saka – viens no lauksaimnieka darba lielajiem plusiem ir tas, ka var redzēt, "aptaustīt" rezultātu, un vēl apziņa, ka tiek gādāts, lai cilvēkiem būtu, ko ēst. Varbūt tāpēc mīļākais brīdis zemniekam ir vasaras vidus, starp Jāņiem un kulšanu, kad var sāk kļūt redzami sava darba augļi – tad izdarīts viss, kas no cilvēka atkarīgs, lauki ir apsēti, apmēsloti, apkopti, tālākais ir dabas rokās, un pirms ražas novākšanas var vērot un priecāties, kā vārpas briest.

Pa īstam atvilkt elpu gan lauksaimnieki var tikai tad, kad arī zeme atpūšas – ziemā. Arī Dairis ar ģimeni izmanto šo laiku, lai ar ģimeni aizbrauktu uz ārzemēm. Citos gadalaikos, ja laikapstākļi atļauj, visi aizbrauc tepat Latvijā uz kādu skaistu vietu uz brīdi atpūsties no darbiem un domām.

Bet ikdienas gaitās vislielāko gandarījumu viņam sagādā apziņa, ka atkal kāds stūrītis ir sakopts, atjaunoti vecie, aizaugušie lauki. Stāsta Dairis: "Piebraucu pie kāda zemes stūrīša, atminos, ka tur iepriekš bija pārmitra, ar krūmiem un kūlu aizaugusi teritorija, bet tagad te viļņojas zeltains kviešu lauks. Krūmi ir novākti, meliorācija saremontēta, laukam ir atjaunots vajadzīgais izskats."

Dairis Deksnis ir pārliecināts – par zemnieku nekļūst, par zemnieku piedzimst. Vai ir tāds īpašs "zemnieka DNS"? Vismaz šis saimnieks sev to ir atšifrējis: "D – darbs, kas tev patīk, jo, ja nepatīk tas, ko dari, nevarēsi sasniegt mērķus vai arī, pat ja sasniegsi, nespēsi izbaudīt rezultātu. N – neatlaidība, jo jāturpina darīt, neskatoties uz kļūdām, neveiksmēm, šķēršļiem. S – sakoptība. Ir jābūt sakoptām domām, pagalmam, laukam, tad viss arī izdosies. Paskaties, kāds pagalms cilvēkam un redzēsi, kas viņam galvā darās! Domas, sēta, lauks – viss ir cieši saistīts."