Zemnieku saimniecības “Jušķēni” saimnieks Ints Kaufmanis
Foto: Publicitātes foto

"Vai esat kādreiz redzējuši lauksaimnieku, kad viņš apbrīno savu lauku agrā rīta gaismā? Tas ir īsts mīlestības skats," poētiski saka Ints Kaufmanis, ģimenes saimniecības "Jušķēni" pārstāvis. Tāpat kā daudzās Latvijas saimniecībās, viņa ģimenes uzņēmumā ir iesaistītas nu jau trīs paaudzes. Plašāk par to, kā saimnieko "Jušķēnos", kā arī par lauksaimniecības izaicinājumiem Ints pastāstīja "LATRAPS spēka stāstu" ietvaros.

Saimniecības veiksmes stāsts 30 gadu garumā

Saimniecības "Jušķēni" stāsts sākās, kad Persijs Kaufmanis, Inta tēvs, 90. gadu sākumā nolēma, ka zeme ir Kaufmaņu ģimenes nākotne. Kopš tā laika saimniecība strauji attīstījās, prasot uzmanību un mīlestību no visiem lielās saimes locekļiem.

Saimniecību joprojām vada Inta vecāki – tēvs Persijs, kurš atbild par procesu koordinēšanu, un mamma Ilga, kura piešķir apkārtnei skaistumu. Māsas Noras ģimene un brāļa Guntara ģimene katru ražas novākšanas sezonu pieslēdzas saimniecības darbiem. Finanses un grāmatvedība ir Inta sievas Santas pārziņā. Par laimi, uzņēmumā iesaistījies arī dēls Emīls, kuram tehniskās prasmes nākot jau no dzimšanas. Inta atbildībā no sējas līdz ražai ir agronomija, darbu plānošana, tehnikas pārvaldība un birokrātiskie darbi. "Lauksaimniecība man ir tuva, esmu tajā jau no bērnības, kur mīlestību pret zemi manī caur darbiem ieaudzināja mani vecāki. Kad apzinies, cik daudz pūļu ir ieguldīts, saproti arī, ka tas jāturpina," atklāj Ints Kaufmanis.

Stāstot, kā ir gājis, Ints atzīst, ka viegli nebija. "Mēs esam auguši un attīstījušies. Tagad strādājam ar modernām tehnoloģijām, kas prasa zināšanas un pastāvīgu mācīšanos. Līdz ar to es lepojos ar padarīto un kopīgi sasniegto, jo ģimenē ir spēks. Mūsu komanda ir spējīga pielāgoties un tikt līdzi laikam," pārliecināts Ints.

Ienesīgums, eksports un likme uz zirņiem

Saimniecība "Jušķēni" specializējas kviešu, rapša, lauka pupu un zirņu audzēšanā. Kvieši un rapsis ir pamatkultūras, kas gadiem ilgi ir nodrošinājušas saimniecībai stabilus ienākumus. Šīs kultūras izvēlētas, jo tās ir pierādījušas savu izturību un produktivitāti Latvijas klimatiskajos apstākļos. Piemēram, kvieši ir viena no vadošajām eksporta preču grupām lauksaimniecībā Latvijā, nodrošinot būtisku daļu no valsts lauksaimniecības eksporta.

Arī rapša audzēšana ir izdevīga, jo augstā eļļas satura dēļ šī kultūra ir pieprasīta biodegvielas ražošanā, kas ir aktuāls virziens ilgtspējīgu energoresursu jomā. "Mūsu saimniecība eksperimentē ar lauka pupām un zirņiem, kas ir nākamais solis mūsu kultūru dažādošanā. Lauka pupas un zirņi tiek audzēti, ņemot vērā to augsto proteīna saturu, kas ir pievilcīgs lokālajiem un eksporta tirgiem. Ar zirņiem mēs vēl tikai "iepazīstamies", bet, ņemot vērā LATRAPS ieceri reģionā attīstīt zirņu pārstrādes rūpnīcu, šīs kultūras nozīme var tikai pieaugt," nākotnes plānus ieskicē lauksaimnieks.

Atklāti par izaicinājumiem, gandarījumu un skatu nākotnē

Pēc Inta teiktā, viens no lielākajiem izaicinājumiem lauksaimniecībā ir laikapstākļu nepastāvība, kas var ievērojami ietekmēt ražas apjomu un kvalitāti. Ņemot vērā klimata pārmaiņas, šis jautājums kļūst arvien aktuālāks, jo ekstremāli laika apstākļi kļūst biežāki un neprognozējamāki. Piemēram, ilgstošs sausums, lietusgāzes vai krusa var radīt nopietnas sekas saimniecības darbībai. Zināmu spriedzi rada arī tirgus svārstības, jo cenu mainīgums ietekmē gan ienākumus, gan izmaksas. Protams, arī visas augu slimības un kaitēkļi katru gadu izaicina uz jaunām cīņām.

Neskatoties uz izaicinājumiem, Ints spēj ieraudzīt arī daudz pozitīvu momentu ikdienas darbā un smelties tajos iedvesmu: "Lielākais gandarījums saimniecībā ir redzēt, kā no mazām sēklām uzplaukst veselas kultūras, un zināt, ka ar savu darbu es veicinu veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas apriti. Papildus personīgajam gandarījumam ir arī plašāks sociālekonomisks ieguvums – veicinot vietējo pārtikas ražošanu, mēs atbalstām vietējo ekonomiku un nodrošinām darbvietas."

Lauksaimnieks uzsver, ka īpaši nozīmīga ir arī inovāciju un tehnoloģiju ieviešana saimniecībā. "Piemēram, precīzās lauksaimniecības prakses un automatizētie risinājumi palīdz efektīvāk pārvaldīt resursus un samazināt vides ietekmi, kas ir būtiski gan saimniecības ilgtspējai, gan kopējai sabiedrības labklājībai," pārliecināts Ints.

Viņš piebilst, ka "Jušķēnu" saimniecības nākotnes redzējums ir balstīts uz praktiskiem uzlabojumiem un ilgtspējīgu attīstību. "Mēs plānojam turpināt darbu pie augsnes kvalitātes uzlabošanas un zemes apstrādes ar precīzajām tehnoloģijām. Jādomā par vēl labāku augu maiņu saimniecībā, iekļaujot vēl kādu kultūraugu, kas ir rentabls," atklāj lauksaimnieks.

Sešu soļu veiksmes formula

Par Inta pamatīgo pieeju darbam var spriest pēc tā, cik dziļi un pārdomāti viņš atbild uz jautājumiem. Vaicāts par formulu, kas palīdz pārvarēt grūtības un tikt pie plaukstošas saimniecības, Ints piemin veselas sešas lietas, bez kurām panākumu, viņaprāt, nebūs.

Pirmkārt, Ints uzsver zinātnes un prakses tandēmu. "Teorija bez praktiskām iemaņām ir kā laistīšanas sistēma bez ūdens, jo tikai prakse rada meistaru. Pat visvairāk pieredzējušais lauksaimnieks joprojām mācās!" pārliecināts ir Ints. Otrkārt, būtiska ir tehnoloģiju izmantošana. Modernās tehnoloģijas, piemēram, precīzie lauksaimniecības rīki un automātiskās sistēmas, var būtiski palielināt ražu un samazināt izmaksas. Pēc Inta domām, nepieciešama arī izturība un pielāgošanās. Viņš skaidro: "Lauksaimniecība prasa ne tikai spēku un izturību, bet arī spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem. Tā ir kā laika prognoze – mainās nepārtraukti. Ja nevari ietekmēt laikapstākļus, tad pielāgojies tiem un rodi jaunu risinājumu."

Panākumi lauksaimniecībā atkarīgi ne tikai no tā, ko audzē, bet arī no tā, kā un kur to pārdod. Tāpēc ir svarīgi izprast tirgus tendences. Tāpat "Jušķēnu" saimnieks uzsver, ka veiksmīgi lauksaimnieki domā ilgtermiņā un izstrādā stratēģijas, kā saglabāt savu zemi auglīgu un produktīvu arī nākotnē. "Tā ir kā šaha spēle, kur jādomā ne tikai par nākamo gājienu, bet arī par to, kā šis gājiens ietekmēs spēli pēc desmit gājieniem," saka Ints.

Un beigu beigās vienmēr ir svarīgi saglabāt humora izjūtu. Smaids ir labs līdzeklis arī pret stresu. Ints uzsver: "Lauksaimniecība var būt smaga, bet nedrīkst zaudēt humora izjūtu. Nevar ar drūmu seju ierasties no rīta darbā un tā pavadīt dienu komandā. No smaida un humora ir atkarīgs dienas ritms."

Pavasaris laukos – jauns sākums, cerība un optimisms

Ja Intam būtu jāizvēlas visburvīgākais brīdis Latvijas laukos, viņš noteikti teiktu, ka tas ir pavasaris. "Pavasarī daba it kā nospiež "restart" pogu. Tas ir laiks, kad zeme pamostas no ziemas miega un viss sāk plaukt un ziedēt. Laukos šis brīdis ir īpaši aizraujošs, jo tas simbolizē jaunu sākumu un cerību. Pēc garās un bieži drūmās ziemas redzēt, kā viss sāk zaļot, ir patiesi laba sajūta," atzīst Ints.

Pēc Inta teiktā, pavasarī arī visa saimniecība dzīvo jaunā ritmā – ir pienācis laiks darbiem uz lauka. Un, lai gan šis laiks prasa daudz darba un rūpju, tas vienlaikus ir pilns ar optimismu un enerģiju. "Ja vēlaties izjust īstu Latvijas lauku burvību, dodieties uz laukiem tieši pavasarī – tas ir skats un sajūtas, kas paliek atmiņā," aicina Ints.

Lauksaimnieka spēks

Lai arī ikdienā var šķist, ka lauksaimnieki vienkārši dara savu darbu, patiesībā viņi katru dienu rada nelielus brīnumus zemes klēpī. Tā ir kā maģija, tikai īsta un taustāma.

Tieši tāpēc, pēc Inta Kaufmaņa domām, lauksaimnieka spēks ir tik unikāls kā paša zemes smarža pēc lietus – tas ir komplekss kodu kopums, kas satur izturību, pacietību un neizsīkstošu mīlestību pret dabu.

Ints stāsta: "Lauksaimnieka darbs nav domāts tiem, kas nevar pieņemt neziņu par rītdienu. Tas prasa spēju paciest gan karstuma viļņus, gan nežēlīgas lietavas, krusu un vēl spēju sagaidīt sauli pēc katra mātes dabas kaprīzā uznāciena." Viņš piebilst, ka jābūt iekodētai arī pacietībai, jo lauksaimnieks zina, ka daba nedod nekādu garantiju un ka vislabākās lietas prasa laiku. Katra sēkla, kas tiek iesēta zemē, ir solījums par nākotni, bet līdz ražas novākšanai ir jāgaida. "Jušķēnu" saimnieks uzsver arī nepieciešamību lauksaimniekiem mūsdienās būt nedaudz zinātniekiem, jo viņiem jāzina augsnes ķīmija, augu bioloģija un jāprot pielāgoties jaunākajām tehnoloģijām. Taču visu lauksaimnieka būtību caurvij mīlestība pret zemi. "Lauksaimnieka dvēselē mājo dziļa saikne ar zemi, kas pāriet no paaudzes paaudzē. Vai esat kādreiz redzējuši lauksaimnieku, kad viņš apbrīno savu lauku agrā rīta gaismā? Tas ir īsts mīlestības skats," pārliecināts ir Ints.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!