Kurtuve, Perons, Konvents. Biroja "Sudraba Arhitektūra" interesantākie projekti

Trīs rakstu sērijā pastāstīsim gan par šo projektu un citiem arhitektu biroja "Sudraba Arhitektūra" projektiem, gan par Valmieras teātra pagaidu mājvietu "Kurtuve" un teātrī notiekošo, tam pārkāpjot simtgades slieksni, gan par Valmieras laikmetīgās mākslas telpas tapšanu, arhitektūru un pilsētvides attīstību.

Pirmajā rakstā aicinām Delfi lasītājus iepazīt arhitektu biroja "Sudraba Arhitektūra" daiļradi caur deviņiem šī biroja nozīmīgākajiem projektiem.

Biroja "Sudraba Arhitektūra" darbības lauks aptver arhitektūru, kultūrvēsturiskā mantojuma pielāgošanu, interjeru un dizainu. Birojs strādā gan pie nacionāla mēroga, gan starptautiskiem arhitektūras projektiem, gan arī salīdzinoši nelieliem projektiem – dzīvokļu pārbūvēm, kafejnīcām, birojiem – kopumā vairāk nekā 60 arhitektūras projekti Latvijā un citviet Eiropā.

Pēdējā laika nozīmīgākajos projektos – "Hanzas perons" Rīgā, "Kurtuve" Valmierā un Rīgas pils konventa/ Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atjaunošana – "Sudraba Arhitektūra" apvieno vēsturisko vērtību saglabāšanu un jaunas, ekonomiski pamatotas arhitektūras pievienošanu augstvērtīgā estētikā. "Sudraba Arhitektūra" kodolu veido arhitekti Ilze Liepiņa un Reinis Liepiņš.

Valmieras teātra jaunais spēles laukums "Kurtuve" bija ātrs un ļoti ekonomisks projekts, ko noteica situācija, saprotot, ka teātra ēku nevarēs pārbūvēt noteiktajā termiņā un teātra darbības nepātrauktībai nepieciešams meklēt tam pagaidu vietu. Vienkāršā, industriālā katlumāja pašā Valmieras centrā trīs mēnešos pārtapa par teātra pagaidu mājām ar ērtu zāli, majestātisku vestibilu un industriālu kafejnīcu.

"Kurtuve" ir rezultāts arhitektu spējai īsā laikā pieņemt pareizus, estētiskus un tehniskus lēmumus ierobežota budžeta apstākļos.

Ko ir vērts saglabāt? Ko nojaukt? Ko izmainīt? Vai pārbūvē ieguldītie līdzekļi atmaksāsies? Šie jautājumi pastāvīgi ir arhitektu dienaskārtībā.

Attēlos:

Sabiedrībā iemīļota koncertu, teātru un pasākumu vieta šogad svin piecu gadu jubileju. Tiesības veikt bijušās Rīgas preču stacijas ēkas pielāgošanu kultūras telpai birojs ieguva konkursa rezultātā. Galvenā projekta ideja – saglabāt vēsturisko ēku, aptverot to jaunā stikla čaulā, un izveidot ērtu vietu daudzveidīgiem kultūras pasākumiem – ir realizēta pilnībā un augstā būvniecības un dizaina kvalitātē.

Papildus ēkai tika izveidots dizains un atsevišķs projekts vagonam/ bāram Ghost train. Tas ir kultūras un izklaides centra "Hanzas perons" telpas kompozīcijas noslēdzošais elements kā "ēka ēkā".

Attēlos:

Šis bija viens no pirmajiem biroja nopietnajiem pārbūves projektiem.18. gs. dzīvojamā ēka, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tika atjaunota kā viesnīca ar skaistu jumta terasi un moderniem individuāla dizaina numuriem vēsturiskā vidē. Viesnīca veiksmīgi uzņem viesus jau 15 gadus, nesen veikta dizaina atsvaidzināšana, papildinot interjeru ar Doma baznīcas 20. gadsimta melnbalto fotogrāfiju kolekciju.

Pavisam nesen viesnīcas restorāns, kas ierīkots bijušajā ratnīcā ar velvētiem griestiem, tika iekļauts "Michelin" ceļvedī.

Attēlos:

Šī elegantā divlīmeņu telpa izveidota, pārbūvējot samērā vienkāršas bēniņu telpas Rīgas centrā.

Interjerā risināta saspēle starp dažādiem materiāliem – raupju ķieģeli, betonu un elegantām iebūvētām mēbelēm – bibliotēku un dīvānu. Kā galvenais objekts šajā interjerā ir sarkani glazētais kamīns.

Attēlos:

Projekta daļa realizēta desmit gadu garumā, piedaloties daudziem profesionāļiem un uzņēmumiem: "MARK Arhitekti", Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM), Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, arhitektūras vēstures pētnieki SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa", Pēteris Blūms, Valsts nekustamie īpašumi u.c.

Nozīmīga arhitektūras pieminekļa daļa pēc 2013. gada ugunsgrēka ir piedzīvojusi atjaunošanu, un šobrīd atjaunota nedaudz mazāk kā puse no 11 500 m² lielā konventa.

Iekštelpās valda pacilājoša atmosfēra un vēsturiska noskaņa ar gaišām velvēm un siltām koka grīdām. Savukārt viduslaiku pagrabā atsegtas 14. gs. un 16. gs. mūra un ķieģeļu sienas un velves. 2024. gadā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konventā uzsāks ekspozīcijas iekārtošanu.

Atsevišķs stāsts ir par jaunajiem logiem pret Vecrīgu kapelā un Remterī – šīs divas nozīmīgākās telpas Rīgas pils konventa vēstures gaitā tika sadalītas divos stāvos, vidū iebūvējot grīdu un pārsegumu. Atjaunošanas laikā šis pārsegums tika demontēts un telpas atguva savu oriģinālo augstumu. Attiecīgi arī logu izmērs tuvojās oriģinālajai 1515. gada proporcijai.

Mazajā ieliņā Daugavas gātē, kas savieno Rīgas pils laukumu ar Daugavmalu un kur atrodas ieeja konventā, tuvākā laikā paredzēts izveidot Rīgas pils pagraba sienas atsegumu, un ieeja muzejā būs pār tiltu.

Attēlos:

2024. gadā pēc detalizētas projektēšanas uzsākta 1795. gadā būvētā nama atjaunošana. Tiks atjaunota gan terase ar verandu, gan bojātās pagraba velves, gan lielais jumts, gan ratnīca un virtuves ēkas pagalmā ar kārniņu jumtiem. Gaidām šīs ēkas un Daugavmalas terases atjaunošanas pabeigšanu 2026. gada vasarā.

Attēlos:

Kā attēlot veselu laikmetu vienas telpas ietvaros? Kā attēlot mākslinieka personības spēku vai nespēku pretoties režīmam? Šo tēmu arhitekti risina ar noliktavu plauktu palīdzību, telpā izveidojot savērstu laika asi.

Izstāde bija skatāma no 2024. gada 9. februāra līdz 19. maijam.

Izstādes kuratore – māksliniece Sandra Krastiņa.

Attēlos:

Ēka pilnībā būvēta no koka, ar priedes koka kolonādi pa visu ēkas perimetru un ozola šķindeļu jumtu. No ēkas paveras skats uz piejūras kāpu un priedēm.

Klasiskās arhitektūras sajūtas un formu meklējumi 21. gs. Latvijā.

Attēlos:

Iedvesma šīs ēkas arhitektūrai smelta 1920. un 1930. gadu Rietumeiropas villu arhitektūrā, kā arī itāļu renesanses/ baroka arhitekta Andrea Palladio centriska plānojuma villās. Ārēji monumentālais apjoms glabā gaišas un ērtas dzīvojamās telpas.

Ēkas fasādes apdarē izmantoti birojā "Sudraba Arhitektūra" izstrādāti apmetumi un apdares. Iekštelpu galvenais elements – divstāvīga rotonda ar virsgaismu ēkas vidū.

Attēlos: