Valmiera – spēt ieraudzīt unikālo

Trīs rakstu sērijā stāstām gan par šo projektu un citiem arhitektu biroja "Sudraba Arhitektūra" pārsteidzošākajiem projektiem, gan par Valmieras teātra pagaidu mājvietu "Kurtuve" un teātrī notiekošo, tam pārkāpjot simtgades slieksni, gan par Valmieras laikmetīgās mākslas telpas tapšanu, arhitektūru un pilsētvides attīstību.

Pirmajā rakstā aicinājām "Delfi" lasītājus iepazīt arhitektu biroja "Sudraba Arhitektūra" daiļradi, vairāk uzzinot par deviņiem šī biroja projektiem. Tagad aicinām uzzināt, kā radās ideja katlumāju pārveidot par laikmetīgās mākslas telpu un kā plānots attīstīt Valmieras pilsētvidi.

"Process, Valmierai kandidējot Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulam, ļoti daudz atklāja, tas bija vajadzīgs sevis izvērtēšanai, skatam no malas. Līdz saknēm runājām arī par nepatīkamo un nepilnībām, neizlikāmies, ka viss ir kārtībā. Tāpēc ierosinājumi ir zelta vērtē. Lai gan ieguvām otro vietu, meklējam iespējas, kā programmā ierakstīto realizēt. Taču visvairāk tas ir ieguvums ieraudzīt iespējas. Valmiera ir industriāla pilsēta, sporta pilsēta, bet arī kultūra ir augstā līmenī. Svarīgi ir rakursi un virzieni, kā to attīstīt. Viens no procesiem, ko aizsāka kandidēšana Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam, ir bijušās katlumājas pilsētas centrā pārveidošana par laikmetīgās mākslas telpu "Kurtuve"," stāsta Zanda Lapsa, Valmieras novada pašvaldības Teritorijas un pilsētplānošanas nodaļas vadītāja, galvenā arhitekte.

Bijušo katlumāju kā laikmetīgās mākslas telpu bija plānots atvērt 2027. gadā. Taču, kad 2022. gada rudenī kļuva skaidrs, ka Valmieras teātra ēkas pārbūve ieilgs un teātrim jāmeklē pagaidu mājvieta, Valmieras novada pašvaldība, Valmieras teātris, arhitektu birojs "Sudraba arhitektūra" un būvnieki SIA "R.K.C.F. Renesanse" dažu mēnešu laikā bijušo katlumāju pārveidoja par teātra ēku, saglabājot tās industriālo raksturu. Jāpiemin, ka katlumāja sildīt atsāka (šoreiz gan nevis mājas, bet sirdis) jau 2021. gadā, kad 45 metru augstais skurstenis tika aplīmēts ar Valmieras novada iedzīvotāju lielformāta fotoportretiem, Valmierai piedaloties pasaules lielākajā un visaptverošākajā cilvēku foto projektā "Inside out". Telpās norisinājušās vairākas izstādes, velo un kino festivāla "Kino pedālis" filmu vakari, kā arī katlumāja bija viena no Valmieras vasaras teātra festivāla norises vietām – tur bija skatāma eksperimentālā opera "Vēsā", kas saņēma "Spēlmaņu nakts" žūrijas specbalvu. Jau piecus gadus Valmiera kļūst par izpētes un iespēju vidi arhitektūras un pilsētvides dizaina vasaras skolai. Humanitāro un inženierzinātņu maģistri no arhitektūras, pilsētplānošanas, telpiskās attīstības plānošanas, būvniecības, mākslas, dizaina un audiovizuālās mākslas virzieniem izpētes rezultātā radītās idejas 1:1 mērogā īsteno pilsētvidē, kļūstot par daļu no teātra festivāla ikgadējā notikuma Valmierā.

Arhitektūras biroja "Sudraba arhitektūra" pārbūves vīzija paredz ēku papildināt ar stiklotu ieejas halli, ļaujot esošo telpu izmantot pilnā platībā. Jaunais lobijs integrēs 45 metrus augsto ķieģeļu dūmeni, kas ir ēkas galvenā arhitektoniskā dominante. Pārbūves projekts pret industriālā mantojuma liecībām attiecas ar pietāti, saglabājot ķieģeļu, betona bloku un dzelzsbetona konstrukcijas un uzslāņojumus. Plašāk par laikmetīgās mākslas telpu "Kurtuve" un laikmetīgās mākslas norisēm Valmieras novadā var uzzināt tīmekļvietnē kurtuve.com.

"Valmiera nekad nebūs gatava. Un tas ir labi, jo būšana procesā virza mūsu attīstību. Ieradumam ir milzīgs spēks, ir jāuzdrīkstas pieņemt drosmīgus un varbūt nestandarta lēmumus, lai būtu izaugsme. Par to liecina arī Valmieras muzeja jaunā ekspozīcija "de Woldemer", kur senais apvienots ar mūsdienīgo, virs pils mūriem uzbūvējot jaunu stikla apjomu un restaurējot vecās aptiekas ēku. Jaunais un restaurētais apjoms un ekspozīcijas saturs jau saņēmis nozīmīgus apbalvojumus gan Latvijas mērogā, gan arī plašāk – iegūta balva par īpašiem nopelniem prestižajā "The One Club for Creativity" konkursā "ADC Awards" (senākā balva, kas godina izcilību radošajās industrijās). Tāpat arī Jāņa Daliņa stadiona vērienīgā pārbūve un manēžas būvniecība bija ideja, par ko bija jācīnās. Tā, ka visi būs apmierināti, nebūs nekad, taču būtiski izvērtēt, kāds būs ieguvums," saka Z. Lapsa.

Izaicinājums un arī iespēja ir nevairīties redzēt nepilnības, ļaut notikt mijiedarbībai starp kultūru un saimniekošanu, ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un zaļu domāšanu. "Mums ir arī jumti, skursteņi. Skatoties pēc funkcionalitātes, nevajadzētu fokusēties uz tikai vienu konkrētu. Kultūra lieliski sadzīvo ar sportu, atpūtu, uzņēmējdarbību. Uz pilsētu skatāmies kā uz multifunkcionālu telpu, ko var pielāgot, vadoties pēc nepieciešamības. To pierādījis arī Valmieras vasaras teātra festivāls, aicinot skatītājus uz izrādēm vietās, kur ikdienā izrādes nenotiek, piemēram, pagalmiem, pļavām, garāžām, sporta laukumiem u.c. Konkrētajai funkcijai neierasta vide padara to unikālu. Tas ir viens no attīstības virzieniem, pie kā šobrīd strādājam. Tāpat jāņem vērā, ka Valmierā ir salīdzinoši maz mantojumā palikušu vērtību karu nodarīto postījumu dēļ, bet tā ir iespēja domāt citādāk, racionālāk. Virzienu ir daudz, industrija ir viena no prioritātēm, lai veidotu jaunas darbavietas. Valmierā iedzīvotāju skaits pieaug, tādējādi arī strādājam pie dzīvojamā fonda piedāvājuma – vairāk privātmāju apbūves, kā arī daudzdzīvokļu māju kvartāli." Valmiera bija pirmā pilsēta Latvijā, kuras kapitālsabiedrība būvēja daudzdzīvokļu īres namus. Skatoties, ka īres tiesības namos esošajos 150 dzīvokļos lielākoties saņem jaunās ģimenes un speciālisti un tukšu dzīvokļu nav, var secināt, ka projekta mērķis ir attaisnojies. Turklāt blakus šiem namiem kopā ar finanšu institūciju ALTUM sākta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju būvniecība, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamos namus Valmierā un tās tuvumā attīsta uzņēmēji.

"Nav tā, ka mums ir tikai rūpnīcu skursteņi. Lai gan esam pašvaldība ar otro (aiz galvaspilsētas) IKP līmeni, mēs esam zaļi. Un arī, plānojot turpmāko, ir svarīgi domāt par pilsētas nepārkaršanu. Tāpēc mums katrs koks ir svarīgs. Ja pārbūves darbu dēļ nepieciešama koku izzāģēšana, ir paredzēts, kur jaunus stādīs vietā. Skatoties vasarā no Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa, Valmiera patiešām ir pazudusi koku zaļumā. Tas mums jāpatur prātā jebkurā jaunā projektā vai apbūvē. Pat bijušais skeitparks, kas atrodas interesantā vietā – ieplakā, ielas ar intensīvāko satiksmi (Rīgas iela) malā – un kuram dots nosaukums "Mežs", iekļauj jaunus koku un krūmu stādījumus, to patiešām padarot par mežu pilsētas centrā."

Otrajā pasaules karā izdega Valmieras vēsturiskais centrs. Daudz no mūsu vēsturiskā mantojuma nevaram redzēt fiziski, jo tas aizgājis nebūtībā, taču daudz slēpj zemes slāņi. Mums ir stāsti un mums ir ārtelpa, tāpēc ļoti būtiski ir arī ar arhitektūru šos stāstus uzturēt. Tāpat arī ir jāievēro balanss starp dabu un cilvēkam nepieciešamo. Nozīmīgs uzdevums ir mūsu galvenās ielas – upes Gaujas – krastu sakārtošana, veidojot Gaujas krasta promenādi. Vēlamies to izveidot kā satikšanās vietu, stāstot gan par upes nozīmi, gan pilsētas vēsturi, gan dabas vērtībām. Promenāde, kuras izveides pirmo posmu sāksim jau drīzumā, būs daudzfunkcionāla, paredzot gan mierīgas pastaigas iespējas, gan aktīvāku laika pavadīšanu, gan veidojot to kā vietu iedzīvotājiem pašiem rīkot dzejas vakarus, izrādes u.tml. Runājot par pilsētu kopumā, dabas ainava var daudz mainīt – varam izmantot dažādus līmeņus, spēlēties ar gadalaikiem, jo dabas ainavas lielā mērā veido pilsētas vaibstus."

5.foto – Upe Gauja Valmierā, Ingemārs Vekteris vai Raivo Sarelainens

Tuvākās nākotnes mērķu sarakstā ir arī darbi pilsētas centrā, plānojot jaunu veidolu Valmieras Kultūras centram un ap to esošajai teritorijai. "Tiešām prieks par atjaunoto Valmieras teātra ēku, drosmīgajiem risinājumiem, kas to padara tik īpašu un arī veido teicamu saskaņu gan ar blakus esošo Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcu, gan atjaunoto Ziloņu ielu, kas ir gājēju iela. Darbi jāturpina, veidojot pilsētas centru iedzīvotājiem ērtu un modernu, vienlaikus, saglabājot kultūras, dabas un vēsturiskās vērtības."