Sociālajos medijos – Instagram un TikTok – aizvien populārāks kļūst saturs, kurā redzams, kā cilvēki sagatavo ēdienu un ievieto to līdzņemšanas kastītēs, uzglabājot ledusskapī līdz pat nedēļai ilgi. Dažādos video redzams, kā kastītēs, stikla traukos tiek ievietots gan termiski apstrādāts ēdiens, gan arī salātu sagataves ar eļļas, jogurta vai krējuma mērcēm. Šādam risinājumam ir ieguvumi – tā var taupīt laiku, naudu, palīdzēt ievērot noteiktu uztura plānu un samazināt ikdienas pienākumus. Tomēr – cik ilgi ēdienu šādi var uzglabāt, nekaitējot savai veselībai? To noskaidrot uz zinātnisko institūtu "BIOR" devās digitālā satura autore Justīne Martinsone.
Justīne bieži taisa ēdienu sagataves un saliek pagatavoto kastītēs, tāpēc viņai bija svarīgi uzzināt, kas ar sagatavoto maltīti notiek pēc vairākām dienām. Šķiet, ļoti ērti vienā dienā sagatavot ēdienu pat piecām darba dienām, lai darba nedēļas laikā vairs nav ne jāgatavo, ne jāservē kastītēs līdzņemšanai. Justīne pagatavoja trīs dažādus ēdienus – auzu pārslas ar jogurtu, svaigos salātus, grūbu sautējumu – un paraugus no šiem ēdieniem aiznesa uz zinātnisko institūtu "BIOR" gan pirmajā dienā, gan pēc piecu dienu glabāšanas ledusskapī.
Svarīgi ir ievērot roku un pārtikas higiēnu
Izvērtējot un laboratorijā testējot Justīnes atnestās pārtikas paraugus, institūta "BIOR" mikrobioloģe Dace Ennīte norādīja, ka pēc piecu dienu glabāšanas kopējais ēdienos konstatētais mikroorganismu skaits ir palielinājies 1000 reizes! Turklāt tika atrastas enterobaktērijas, kas nebija novērotas pirmajā dienā pagatavotajos un testētajos paraugos. Tas var liecināt, ka nepilnvērtīgi tika ievēroti kādi higiēnas procesi, piemēram, gatavošanas laikā tika paglaudīts mājdzīvnieks vai kādā mirklī netika nomazgātas rokas. D. Ennīte norāda: "Baktēriju ziņā visnetīrākā vieta virtuvē ir izlietne, tāpēc tajā nedrīkst bērt ne augļus, ne dārzeņus. Visi šie produkti ir jāmazgā zem tīra, tekoša ūdens. Arī ogas no sava dārza ir rūpīgi jānomazgā!" Ja ir plānots iepriekš pagatavoto ēdienu ilgstoši uzglabāt, arī visus sausos produktus ir nepieciešams nomazgāt, piemēram, grūbas, graudus, kvinoju, rīsus un griķus.
Jāpievērš uzmanība arī virsmu un dēlīšu mazgāšanai
Ēdiena sagatavošanas procesā ir svarīgi pievērst uzmanību arī virsmu tīrībai – tās ir jānotīra katru reizi pirms ēdiena gatavošanas. To vēlams darīt ar virtuves lupatiņu un ziepēm, pēc tam šī virsma ir jānomazgā ar tīru ūdeni un jānoslauka, lai ir sausa. D. Ennīte iesaka šo lupatiņu nomainīt reizi nedēļā, lai uz tās nekrātos ēdiena atliekas. Arī griežamie dēlīši ir jāmazgā pēc katras izmantošanas, vēlams trauku mazgājamā mašīnā. Jēlas gaļas griešanai ir jābūt no citiem pārtikas produktiem atsevišķam dēlītim, lai novērstu mikroorganismu pārnešanu no jēlajiem produktiem jeb kroskontamināciju.
Pareiza uzglabāšana ledusskapī
Ieteicamā temperatūra ledusskapī ir ne augstāka par 5⁰ C. Mikrobioloģe Dace Ennīte norāda: "Pagatavotus ēdienus vislabāk ir turēt augšējā plauktā, vidējā plauktā labāk turēt piena produktus, dažādus jogurtus, sierus, olas, bet apakšējā plauktā – jēlu gaļu, zivis un citus jēlus produktus." Ja ledusskapim ir dārzeņu atvilktnes – tās ir radītas, lai uzturētu speciālu mitruma līmeni un dārzeņi neapvīstu, savukārt, ja ledusskapim ir gaļas atvilktnes, tās nodrošina to, ka jēla gaļa nepieskarās citiem pārtikas produktiem. Ledusskapja durvīs ir jāizvieto produkti, kuri ātri nesabojājas, piemēram, dažādas mērces. Mikrobioloģe uzsver – piens un olas nedrīkst stāvēt ledusskapja durvīs, jo tad šie produkti ir pakļauti temperatūru svārstībām un var ātrāk sabojāties.
Ieteikumi ēdiena sagatavošanai vairākām dienām
Šobrīd jaunākie pētījumi parāda, ka ieteicamais uzglabāšanas laiks iepriekš sagatavotam ēdienam ir trīs, četras dienas, bet ir svarīgi ievērot dažādas pārtikas drošības rekomendācijas, lai mazinātu mikroorganismu vairošanos:
Termiski apstrādāts jeb kārtīgi izcepts un izvārīts ēdiens uzglabāsies ilgāk.
Nesajauciet visas sastāvdaļas kopā – uzglabājiet tās atsevišķi un sajauciet uzreiz pirms ēšanas, piemēram, pagatavoto gaļu vai zivi glabājiet atsevišķi no graudaugiem. Svarīgi – salātus no svaigiem dārzeņiem, augļiem vajadzētu gatavot ēšanas dienā. Ja tomēr tie tiek gatavoti vairākas dienas uz priekšu – nesajauciet tos ar jogurta, krējuma mērci. Arī līdzņemšanas traukā ievietotā salātu mērce, kurai pa virsu uzbērti dārzeņi, augļi nebūs drošs risinājums vairākām dienām, jo rada labvēlīgu vidi mikroorganismu augšanai.
Lietojiet svaigus un kvalitatīvus pārtikas produktus – gatavojot ēdienu vairākām dienām, neizmantojiet produktus ar tās pašas dienas derīguma termiņu, jo tas var samazināt pagatavoto ēdienu uzglabāšanas laiku.
Augļus un dārzeņus rūpīgi nomazgājiet zem tīra, tekoša ūdens.
Ledusskapī ēdienreižu sagataves uzglabājiet atsevišķi no produktiem, kas pirms ēšanas netiks termiski apstrādāti. Pirms ēšanas – ja vien tie nav salāti vai saldais, kārtīgi uzsildiet iepriekš sagatavoto ēdienu, jo tas arī var palīdzēt samazināt iespējamo mikroorganismu skaitu! Ņemiet vērā, ka tas jau sabojājušos vai nostāvējušu produktu neizglābs.
Raksts tapis Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) informatīvās kampaņas "Safe2Eat" – "Par pārtiku bez riskiem veselībai!" ietvaros. Vairāk informācijas var iegūt kampaņas mājaslapā: https://www.efsa.europa.eu/lv/safe2eat
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!