Mājokļa klimata kontrole

Mājokļa temperatūra ir viens no svarīgākajiem elementiem, lai mēs justos labi. Brīžos, kad neveicam fizisku darbu optimāla temperatūra ir robežās no 19° C līdz 25° C. Salīgāki cilvēki priecāsies par augstāku temperatūru, bet tie, kas arī vēlā rudenī pa āru staigā šortos būs apmierināti arī ar zemākiem grādiem.

Temperatūras regulācija mūsdienīgos mājokļos, kas aprīkoti ar centralizēto apkuri noris ar termostatu vai vismaz regulējot karstā ūdens padevi radiatoros. Līdz brīdim, kamēr apkure ir pieslēgta vai kad kādu istabu vajag īpaši piesildīt varam izlīdzēties ar elektriskajiem sildītājiem (konvektors, eļļas radiators, ventilators, infrasarkanais sildītājs).

Turpretim karstajās vasaras dienās dosim priekšroku kondicionieriem. Tie var būt stacionārie sienas kondicionieri vai mobilie kondicionieri. Katram no tiem ir savi plusi un mīnusi, taču pats galvenais, ka tie spēj ātri un efektīvi samazināt un arī uzturēt temperatūru noteiktā diapazonā.

Optimālais gaisa mitrums ir robežās no 40% līdz 60% un sevis paša labad būtu jācenšas to uzturēt šajās robežās. Izmērīt vai gaiss jūsu mājās atbilst šim diapazonam varat ar higrometru. Kamēr tāds vēl nav, varat vadīties pēc sajūtām un novērojumiem.

Paaugstināts mitrums kondensēsies un būs redzams uz logu stikliem vai istabas vēsākajos stūros vai arī izpaudīsies kā pelējums puķupodos un uz logiem. Pārlieku mitrā vidē arī ātrāk savairosies putekļu ērcītes, saasināsies alerģijas un elpceļu slimības.

Ar lieko mitrumu varam mēģināt cīnīties, atverot logu. Diemžēl tas nelīdzēs brīžos, kad āra gaiss būs mitrāks kā iekšā. Arī reizēs, kad gaisa temperatūra būs samazināta, diez vai gribēsies logu ilgi turēt atvērtu un iekšā salt. Šādām reizēm ir izdomāts mitruma savācējs. Tas savāc kondensātu ūdens rezervuārā un neļauj gaisa mitrumam pārsniegt iestatīto slieksni. Moderns gaisa sausinātājs darbojas klusi, nemanāmi un, kad ūdens tvertne būs pilna, pats izslēdzas. Līdzīgu efektu varēsiet panākt arī ar gaisa kondicionieri, taču cenas ziņā gaisa sausinātās būs daudz izdevīgāks.

Sākoties apkures sezonai, gaiss nereti kļūst nevis pārlieku mitrs, bet sauss. (Izņēmums ir virtuve, vannas istaba un telpas, kur žāvējam veļu. Šeit mitrums izdalās pastiprināti un pie nepietiekamas ventilācijas mitrums ātri vien kļūs redzams uz logiem.) Lai tiktu galā ar šo problēmu, ir jāiegādājas gaisa mitrinātājs vai jāizlīdzas pa vecai modei un jāliek uz radiatoriem ūdens bļodas. Protams, ar modernām iekārtam kontrolēt gaisa mitruma līmeni būs krietni vieglāk.

Tīrs un svaigs gaiss ir vajadzīgs ikvienam cilvēkam, taču mūsdienu pasaulē pat Latvijā ne vienmēr varam ar to lepoties. Putekļi, ziedputekšņi, dzīvnieku spalvas, izgarojumi no mēbelēm, paklājiem, grīdas segumiem, krāsām, mazgājamajiem līdzekļiem, automašīnām, sadzīves ķīmijas u.c. piesārņojuma avoti ir mums visapkārt.

Vismaz daļēji no piesārņojuma varam izbēgt, dzīvojot ārpus pilsētām, īpaši piedomājot pie mājokļa iekārtojuma un regulāri vēdinot telpas. Ja tas ir izdevies, apsveicam. Jau esat pārspējuši lielāko daļu pasaules iedzīvotāju. Nākamais solis būtu dzīvoklī vai mājā esošā gaisa attīrīšana, izmantojot speciālas iekārtas.

Jau pieminētais gaisa kondicionieris ir aprīkots ar vienu vai vairākiem filtriem un var veikt gaisa attīrīšanu no lielākām daļiņām, taču ar to vien var nepietikt. Krietni efektīvāks šajā jautājumā ir speciālais gaisa attīrītājs, kas aprīkots ar HEPA filtru. HEPA filtrs atšifrējas kā augstas efektivitātes daļiņu filtrs un spēj gandrīz 100% attīrīt gaisu arī no pavisam mazām piesārņojuma daļiņām, pelējuma sēnītēm, vīrusiem un baktērijām.

Vai gaisa attīrītājs spēj savākt CO₂? Diemžēl, nē. Lai atbrīvotos no ogļskābās gāzes joprojām būs periodiski jāatver logs un jāielaiž istabā svaigāks gaiss.

Apskatītās klimata kontroles iekārtas sniedz pozitīvu ieguldījumu mājokļa mikroklimata regulācijā, taču nedrīkst aizmirst arī par energoefektivitāti. Laba siltumizolācija ir būtiska gan palīdz uzturēt vēlamo temperatūru ar mazāku energoresursu patēriņu. Mājas pamatu, sienu, jumta, grīdas izolācija mazina siltuma zudumus ziemā, novērš rasas punktus un telpu pārkāršanu vasarā, taču tiem ir kāds trūkums. Visi šie pasākumi ir saistīti ar samērā lieliem ieguldījumiem, taču tas ir to vērts. Ja parēķinām, cik daudz gadu gaitā pārmaksājam par apkuri vai telpu dzesēšanu, ir skaidrs, ka ilgtermiņā mājokļa energoefektivitātes paaugstināšana ir izdevīga.

Ventilācijas sistēmas uzlabošana vai izbūve ir otrs solis, kas var būtiski uzlabot gaisa apmaiņu un kvalitāti. Pareizi izbūvēta ventilācija samazina mitruma līmeni, novērš pelējuma veidošanos, samazina alergēnu un putekļu uzkrāšanos, palīdz uzturēt vienmērīgu temperatūru visā mājā, mazina nepatīkamu smaku uzkrāšanos un veicina veselīgākas vides veidošanos.

Privātmāju īpašniekiem, kam līdzekļi to atļauj, ir vērts apsvērt iespēju apvienot ventilācijas sistēmas pārbūvi ar gaisa rekuperācijas iekārtu uzstādīšanu. Ar rekuperāciju ir iespējams ne tikai uzlabot ventilāciju, bet nodrošināt mājoklī esošā siltuma efektīvu apmaiņu starp telpām.