Kāpēc četrkājains draugs nav pārsteiguma dāvana Ziemassvētkos

Patversme "Labās mājas" ik gadu uzņem 150–200 suņu un 250 kaķu. Tikpat daudz ik gadu arī adoptē – un mīluļi dodas uz jaunām mājām. Ķepaiņi, kas nonāk patversmē, ir izglābti no nelaimes, apčubināti, aprūpēti un gatavi doties uz jaunajām mājām pie saimniekiem, kas iziet rūpīgu atlasi, lai katrs dzīvnieks un ģimene sapasētu kā cimdiņš ar rociņu. Ilgus gadus strādājot patversmē, Astrīda Kārkliņa novērojusi, ka ne vienmēr cilvēki, kas meklē kaķīti vai suni, šādai atbildībai ir sagatavojušies un apsvēruši visus priekšnosacījumus.

Par to, kāda būs sadzīve ar dzīvnieku, jādomā krietni pirms tā iegādes vai adoptēšanas brīža. Ar ideju vien, ka gribas kaķa vai suņa klātbūtni mājoklī, nepietiks. Pirms doties uz patversmi vai pieteikties kādam sludinājumam sociālajos tīklos, jāuzdod sev attiecīgi jautājumi par spējām dzīvniekam nodrošināt vislabāko 10–15 gadu garumā. Piemēram, cik daudz finanšu vari atļauties, cik vajadzēs katru mēnesi veltīt mīlulim, kurš to pieskatīs, kad būsi devies uz ilgāku laiku prom no mājām, kā uzturēsi dzīvnieku, ja pēkšņi zaudēsi ienākumus, vai spēsi nosegt veterināros izdevumus u. tml.

Jāsaprot arī, ka katram mājas mīlulim ir savs raksturs un prasības, tāpat kā potenciālajam saimniekam. Ja cilvēks nav gatavs katru dienu sešos no rīta celties, lai izvestu ārā suni jebkuros laikapstākļos, diez vai ir vajadzīgs mājās taksis, labradors vai kāds cits suņuks. Tāpat jāapzinās apstākļi – vienistabas dzīvoklis nebūs piemērotākā vieta lielam sunim, kurš visu dienu būs iesprostots četrās sienās. Bet kaķim nederēs saimnieks, kas to nevēlas ielaist siltās telpās, jo uzskata, ka dzīvniekam jādzīvo ārā. Viss iepriekšminētais jāizrunā arī ar personu, kurai potenciāli vēlies dāvināt dzīvnieku.

Ar atbildību izturoties pret dzīvnieka uzņemšanu savās mājās, noteikti vērts padomāt arī par neparedzētiem gadījumiem. Drošības spilvens pavisam noteikti būs mājdzīvnieka apdrošināšana, kas cita starpā segs arī veterināros izdevumus. Sarūpējot savam mājdzīvniekam apdrošināšanu jau pirmajā tikšanās dienā, ikvienam saimniekam ir iespēja pasargāt sevi no neparedzētiem izdevumiem nākotnē. "If" mājdzīvnieku apdrošināšana pieejama gan šķirnes dzīvniekiem, gan no patversmes adoptētiem mīluļiem. Ar "If" mājdzīvnieku apdrošināšanu ir iespējams apdrošināties pret pēkšņām saslimšanām un traumām, akūtiem zobu ārstēšanas gadījumiem, kas radušies slimības vai negadījuma dēļ, pazušanu un nāves risku. Tāpat polise atlīdzina arī mājdzīvnieka nodarīto kaitējumu trešajām personām, piemēram, ja mājdzīvnieks sakož citu dzīvnieku vai ciemošanās laikā "nogaršo" drauga telefonu. Polise sedz arī izmaksas, ja nākas atcelt vai pārtraukt ceļojumu mājdzīvnieka dzīvībai bīstamas slimības vai traumas dēļ.

Diemžēl joprojām arī patversmēs var sastapt ķepaiņus, kurus saimnieki nav gribējuši. Kāds uzdāvināts senioram, kurš nespēj par to parūpēties, cits pamests, jo īpašnieki pārceļas uz ārzemēm, vēl kādu vienkārši atrod klīstam savā vaļā. Arī svētku laikā nereti ļaudis iedomājas, ka tieši kucēns vai kaķēns būs laba dāvana. Jā, iespējams, ja šāda dāvana ir rūpīgi pārdomāta un šis jautājums ir izrunāts ar potenciālo jauno saimnieku. Taču nereti šāds pārsteigums nerada pozitīvu reakciju.

Patversmē "Labās mājas" ir nostāja Ziemassvētku laikā dzīvnieku adoptēšanu piebremzēt, un šāda politika ieviesta jau kādu laiku. "Jo sarežģītāks ceļš līdz dzīvnieka iegādei, jo vairāk cilvēku, kas to dara emociju uzplūdā, nepārdomāti, kādu notikumu sakarā un tā tālāk, apdomāsies," saka Astrīda Kārkliņa. Pat ja, piemēram, vecāki bērnam ir solījuši šādu dāvanu, patversmes vadītāja uzsver – kad būs noskrējies svētku laiks un Jaunā gada uguņošanas, var ierasties patversmē ar pārdomātu lēmumu zvēriņu adoptēt.

"Labo māju" vadītāja arī novērojusi, ka, pateicoties nopietnajam un padziļinātajam dzīvnieka adoptēšanas procesam, kāds ieviests patversmē, ļoti, ļoti reti kļuvuši gadījumi, kad zvēriņu atgriež patversmē. Turklāt tās mērķis vienmēr ir – pēc iespējas ātrāk atrast ģimeni suņiem un kaķiem, kas te nonāk. Astrīda Kārkliņa arī norāda, ka reizēs, kad adoptētāji dzīvnieku atgriež patversmē, tam ir ļoti objektīvi iemesli – kādam no mājiniekiem ir smaga alerģija pret dzīvnieka spalvu vai zvēriņš nav spējis iedzīvoties jaunajās mājās. "Labās mājas" tāpēc arī adoptēšanas līgumā norāda, ka šādās situācijās dzīvnieku atgriež tikai un vienīgi tajā pašā patversmē, kur tas mitis iepriekš.

Sociālie tīkli tiražē dažādus mītus par to, ka patversmēs nonāk daudz šķirnes dzīvnieku, lai gan tie ir atsevišķi gadījumi, pastāsta "Labo māju" vadītāja. Ja pat patversmē kāds šķirnes suns vai kaķis retu reizi nonāk, šiem zvēriņiem atrast mājas ir krietni vieglāk nekā bezšķirnes, jo cilvēks, kā tas vienmēr bijis, vispirms mīl ar acīm. "Labo māju" pieredze rāda, ka visgrūtāk atrast mājas ir lielāka auguma vilkveidīgajiem suņiem. Savukārt tie, kas vēlas dot mājas patversmes zvēriņiem, meklē mazāka vai vidēja auguma suņukus. "Man liekas, tā tendence ir pilnīgi apsveicama, ar mazākiem sunīšiem ir vieglāk tikt galā, mazi sunīši rada arī mazāku sabiedrības apdraudējumu, viņiem ir mazāki zobiņi, tos ir vieglāk aprūpēt un uzturēt," saka patversmes vadītāja.

Svētku laiku nereti pavada ne vien apdāvināšanās prieki, bet arī bagātīgi klāti galdi, skaisti izrotātas eglītes un uguņošanas trokšņi gadumijā. Joprojām ik gadu nākas redzēt palīgā saucienus, ka uguņošanas laikā pazuduši suņi, vai veterinārārstu brīdinājumus par to, lai savam mīlulim neļauj ēst visu, kas uz šķīvja saimniekam. "Gardiem cienastiem bagāts galds noteikti raisa mājdzīvniekos zinātkāri, kas tā vien rosina žigli paķert no galda gardumiņu, vai tieši pretēji – nereti mājdzīvniekam pat tas nav jānoskata, jo viņš tiek uzcienāts turpat pie galda. Taču der zināt, ka svētku gardumu baudīšana var ļoti nopietni kaitēt mājdzīvnieka veselībai un pašsajūtai. Gremošanas traucējumi ir viens no biežākajiem atlīdzību pieteikumu veidiem. Ārstniecība saistībā ar gremošanu var arī ieilgt, līdz ar to mīluļa saimniekam jārēķinās ar ne tikai lieliem izdevumiem, bet arī ar mīluli, kurš būs patiesi noguris no saslimšanas. Tāpēc rūpes un piesardzība ir labākais veids, lai pasargātu savu mīluli kā ikdienā, tā arī svētku laikā," uzsver If Mājdzīvnieku apdrošināšanas produkta vadītāja Ilze Roce.

If Apdrošināšana un Astrīda Kārkliņa aicina padomāt – vai mīlulis ir jūsu mājas sargs vai ģimenes loceklis? Ja suns vai kaķis ir mīļākais un dārgākais, tad tas tā arī jāsargā.

"Gan kaķi, gan suņi ļoti baidās no trokšņiem. Ne velti viena no suņu apmācības pozīcijām ir iemācīt nebaidīties no trokšņiem," uzsver patversmes vadītāja. Tāpēc no svētku jandāliņa jāsargā abu sugu pārstāvji, ielaižot tos telpā, kādā klusākā istabā, lai mazinātu četrkājainā drauga stresu. Pasargā no trokšņiem nevis tikai ap pusnakti, bet visu nakti, lai tiešām mīlulis būtu drošā vidē.

Latvieši tradicionāli Ziemassvētku eglīti rotā ar svecītēm, tāpat mūsdienīgām un košām eglīšu mantiņām, gaismu virtenēm un citiem nieciņiem. Tie visi var būt bīstami pārlieku ziņkārīgam kaķim vai sunim. Par to vērts rūpīgi padomāt – ja egli apgāzīs, vai neizcelsies nelaime? Ja kaķis vai suns izdomās mantiņu pagrauzt, vai nesavainosies? Bīstamos dekorus atstāj paslēptus, eglītē liekot vien to, kas tavam mīlulim nebūs bīstams.