Minerālūdens zīmols "Mangaļi" kopā ar Pasaules Dabas Fondu 2021. gadā uzsāka iniciatīvu – projektu "Par tīrām upēm!", apņemoties ilgtermiņā rūpēties par Latvijas upju ūdens kvalitātes uzlabošanu, upju dabiskā tecējuma un ekosistēmas atjaunošanu, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanu.
Četru projekta gadu laikā ir veikti nozīmīgi soļi upju ekosistēmu uzlabošanā un ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanā, iesaistot gan vietējās kopienas, gan vides ekspertus un sadarbības organizācijas. Šobrīd, projekta ietvaros nojaucot Bejas dambi un atbrīvojot caurtekas pie Sveķupes un Vildogas, Latvijā tiks atbrīvoti apmēram 45 km upju. Lai gan Latvijas nacionālais mērķis ir līdz 2027. gadam atbrīvot tikai 50 km upju (kas ir niecīgs skaits), Eiropas Savienība Dabas atjaunošanas regulā ir izvirzījusi daudz ambiciozāku mērķi – līdz 2030. gadam atbrīvot vismaz 25 000 km upju.
Latvijā kopējais upju garums ir aptuveni 38 000 km, un valstī ir apmēram 2000 aizsprostu un vēl aptuveni 30 000 problemātisku caurteku, kas apgrūtina ūdensceļu brīvu plūsmu.
Projekts "Par tīrām upēm!" četru gadu laikā ir pierādījis, ka dambju nojaukšana ir iespējama un upes spēj dabiski atjaunoties. Tomēr, lai panāktu lielāka mēroga pārmaiņas, nepieciešama aktīvāka valsts un uzņēmumu iesaiste upju atbrīvošanā.
Nepieciešams saprast, ka dabiskās upes ir kā mūsu dabas dzīvības artērijas. Tās sniedz mājas dzīvniekiem un augiem, mazina klimata pārmaiņu ietekmi un dāvā mums pašiem tīru ūdeni. Sargājot tās, mēs saglabājam ne tikai dabas bagātības, bet arī savu nākotni. Svarīgs ir ikkatrs mazais solis pretī dabas aizsardzībai un atjaunošanai – vai tas būtu izglītojošs pārgājiens, vai talka kopā ar tuvajiem – esam no sirds pateicīgi ikvienam, kas iesaistījies organizētajās aktivitātes, lai aizsargātu un tuvāk izzinātu dabu un Latvijas upju ekosistēmu,"
Iniciatīvas upju ekosistēmu izpētē un izpratnes veicināšanā
Gada sākumā liela uzmanība tika pievērsta Gaujas sateces baseina upēm - apzinot maz pētīto caurteku problemātiku un risinājumu meklēšanai. Februāra beigās Dabas aizsardzības pārvaldē Siguldā Pasaules Dabas Fonds prezentēja rezultātus no Gaujas baseina kartēšanas projekta, kur ar satelīta palīdzību tika kartētas problemātiskas caurtekas. Šobrīd izveidots saraksts ar 20 problemātiskām caurtekām, ko plānots tuvākajā laikā pārbūvēt, tostarp, divas Vildogas caurtekas Līgatnes pusē.
Tikmēr darbs pie Melnupes izpētes un dabas saglabāšanas iniciatīvas arī ieguva jaunu virzienu. Pēc sabiedriskajām apspriedēm ar vietējiem iedzīvotājiem kļuva skaidrs, ka nepieciešams detalizētāks upes un zivju faunas izpētes projekts. 3. septembrī, piedaloties vietējiem iedzīvotājiem un saldūdens ekoloģijas ekspertam Matīsam Žagaram, tika veikts upes zinātniskais monitorings, kas sniedza vērtīgus datus par zivju populācijām un migrācijas šķēršļiem ap Zeltiņu dambi. Nākamgad, izmantojot šos rezultātus, paredzēts tikties ar iedzīvotājiem, lai kopīgi pārrunātu ilgtspējīgus risinājumus upes steces baseina atjaunošanai.
Bejas dambja nojaukšana un tā ietekme uz vietējo ekosistēmu
"Kā viens no ievērojamākajiem iniciatīvas "Par tīrām upēm!" paveiktajiem darbiem ir Bejas dambja nojaukšana šī gada vasarā un turpmākā apkārt esošas teritorijas uzkopšana. Tā ir pirmā šāda mēroga hidrotehniskās būves nojaukšana Latvijā. Atbrīvojot 24 km garo Alūksnes upi no aizsprosta, ne tikai pārveidota dabas ainava, bet arī radīta iespēja atjaunot dabisko upes straumi un uzlabot tās savienojamību ar Pededzes upi," norāda Ilze Auziņa-Grabeca, SIA "Cido Grupa" mārketinga vadītāja un iniciatīvas "Par tīrām upēm!" pārstāve. Šīs izmaiņas veicina straujteču atjaunošanos, uzlabo ekosistēmas apstākļus un nodrošina migrācijas ceļus dažādām zivju sugām, tostarp nēģiem un forelēm, tādējādi stiprinot upes bioloģisko daudzveidību. Papildu, lai uzlabotu dabas ainavu un veicinātu apkārtējās vides ekoloģisko līdzsvaru, vietējiem zemes īpašniekiem jaunajā teritorijā, kas atklājās pēc ūdens līmeņa nolaišanās, tika iestādīti koki, veikta dīķa tīrīšanas darbi un mazināts krūmu apaugums.
Projekta "Par tīrām upēm!" laikā nozīmīga ir bijusi arī apkārtējo iedzīvotāju iesaiste, jo pēc dambja nojaukšanas radās dažādi koku sanesumi, kas apgrūtināja upes tecējumu. Tādēļ līdz šim organizētas divas pārgājienu talkas, septembrī un oktobrī, kurās kopumā piedalījās vairāk nekā 30 vietējie iedzīvotāji un projekta dalībnieki. Plānots, ka attīrīšanas darbi turpināsies arī nākamajā gadā, lai atbrīvotu upi no sanesumiem,"
Vildogas caurteku pārbūve un zivju migrācija
Minerālūdens zīmols "Mangaļi" kopā ar Pasaules Dabas Fondu neplāno apstāties pie iesāktā - nākamie pārbūves darbi plānoti Vildogas upē Līgatnes pusē, kur tiks uzsākta zivīm nepārvaramo caurteku pārbūve, kas atbrīvos aptuveni 18 km garu upes posmu. Patlaban caurtekas ir krietni šaurākas par dabisko upes gultni, kas ne tikai rada šķēršļus zivju migrācijai, bet arī palielina upes pārplūšanas risku. Projektā, kuru atbalsta "Open Rivers Programme", caurtekas tiks aizstātas ar ekosistēmu saudzējošām konstrukcijām, ļaujot zivīm, tostarp lašveidīgajām zivīm, bez šķēršļiem pārvietoties uz nārsta vietām.
"Vildogas caurtekas pārbūve sākotnēji bija plānota 2024. gada rudenī, taču, lai netraucētu zivju nārsta sezonu, darbi tiks uzsākti nākamā gada sākumā. Starp janvāri un aprīli tiks veikti rūpīgi sagatavotie pārbūves darbi, lai paspētu tos pabeigt līdz putnu ligzdošanas sezonai, kas sākas pavasarī," norāda Magda Jentgena.
Projekta laikā oktobrī norisinājās arī izzinošs pārgājiens gar Vildogas upi, kurā piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieki. Kopīgi tika veikts 7 km garš ceļojums gar upi, apskatot tās biotopus un plānoto caurteku vietas. Vēl šogad plānota sabiedriskā apspriešana, lai informētu vietējos iedzīvotājus par pārbūves plāniem un tās sniegtajiem ekoloģiskajiem ieguvumiem.
Par projektu "Par tīrām upēm!"
Minerālūdens zīmols "Mangaļi" ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu 2021.gadā uzsāka ilgtermiņa projektu "Par tīrām upēm!", ar mērķi rūpēties par Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu. Projekta pirmajā darbības gadā tika iegūta informācija par dabīgi vai mākslīgi izveidotiem aizsprostiem Latvijas upēs, par kuriem ziņoja sabiedrība, kā arī tiks veikts vides pētījums ar Pasaules Dabas Fonda ekspertu iesaisti, lai izvērtētu šo aizsprostu ietekmi uz dabu. Kopumā tika identificēti 70 aizsprosti no kuriem 10 noteikti kā aizsprosti, kas nodara nozīmīgu kaitējumu kopējai Latvijas upju ekosistēmai. Latvijas upju ekosistēmas uzlabošana plānota vairāku gadu garumā, taču jau šogad uzsākta upju izpēte un sabiedrības izglītošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!