Rail Baltica projekts virzās uz priekšu, bet kas notiktu, ja tas apstātos?

LTG grupas ģenerāldirektors Egidijs Lazausks Lietuvas raidījumā "Delfi Diena" priecājās, ka projektēšanas darbi ir pabeigti un sākās reāli rakšanas un dzelzceļa stigas veidošanas darbi.

"Ir ļoti grūti stāstīt, ka darbi virzās uz priekšu, bet neviens īsti neredz, kas notiek. Patiesībā Jonavas rajonā jau ir izdarīts ļoti daudz: izrakta zeme, izveidoti piebraucamie ceļi, jau ir redzami jauna tilta karkasi," raidījumā "Delfi Diena" sacīja E. Lazausks. Viņš arī priecājās, ka izdevies saņemt apstiprinājumu no Eiropas Komisijas, ka iepriekš plānotie darbi par 83 miljoniem eiro tika veikti pienācīgi. Tostarp no CEF (Connecting Europe Facility) fonda tika saņemti 1,2 miljardi eiro, kas ļaus uzņēmumam turpmāk veiksmīgi turpināt Rail Baltica projekta darbus.

"Mums ir ļoti skaidrs plāns, kā vēl vairāk paātrināt darbus. Arī mums ir resursi nākamo darbu veikšanai, un mēs darīsim visu iespējamo, lai ar tiem varētu paveikt iecerētos darbus," uzsvēra LTG grupas ģenerāldirektors. Pēc E. Lazauska teiktā, Ir vairāki pasākumi, lai paātrinātu projektu: sākot no darba laika pagarināšanas, un diezgan vēla ziema tam var būt īpaši noderīga, līdz atļauju saņemšanai un zemes iepirkšanai komerciāliem mērķiem. Pēc intervējamā teiktā, saskaņojumi jau ir saņemti no visām nepieciešamajām institūcijām. "Bija daudzas situācijas, kad gan ministrijai, gan projektētājiem un būvuzņēmējiem bija jāpieliek lielas pūles. Visi strādājam kopā un cenšamies izmantot visas šīs iespējas," sacīja E. Lazausks.

Lai gan gribētu runāt tikai par pozitīviem sasniegumiem, LTG grupas ģenerāldirektors neizvairījās no jautājuma par šķēršļiem, kas varētu traucēt ātru Rail Baltica projekta attīstību.

"Es nevarētu teikt, ka bija ļoti lieli šķēršļi. Patiesībā mēs darījām ļoti daudz darbību, kas iepriekš nebija jādara un, iespējams, mūsu galvenais mērķis bija par to, kā mums izdodas virzīties uz priekšu, informēt visas attiecīgās personas un iestādes: gan Eiropas Komisiju, gan Seima deputātus, gan akcionāru, gan ministriju. Jo tikai redzot progresu, var virzīties tālāk. Ja ir tikai solījumi, ka kādreiz kaut kas būs uzcelts, tad nebūs uzticības. Lielākā daļa pūļu bija, lai visus pārliecinātu," stāstīja E.Lazausks.

Viņš uzsvēra, ka Rail Baltica projekts ir diezgan sarežģīts, jo to uzņēmušās trīs valstis: Lietuva, Latvija un Igaunija. Projektam pievienojusies arī Polija.

Katru darbu ir ļoti viegli izdarīt vienam pašam, strādājot divatā jākonsultējas, bet trijatā ir vēl sarežģītāk. Eiropā ir arī tādi projekti, kas tiek īstenoti starp dažādām valstīm, bet tie parasti tiek realizēti starp divām valstīm. Dzelzceļi savieno dažādas valstis – tā ir ierasta prakse. Trim valstīm saskaņot darbus ir sarežģītāk, to arī ietekmē dažādi valstu parlamenti, to lēmumi, nevienādi mainās politiskais cikls", sacīja LTG grupas ģenerāldirektors.

Rail Baltica projekta izstrādes gaitā sabiedriskajām vajadzībām bija jāatsavina privātie zemes gabali, kā arī citi privātie nekustamie īpašumi uz tiem, tāpēc likumsakarīgi rodas jautājums, vai īpašnieki labprāt un viegli piekrita nodot savu īpašumu.

"Tādos projektos, kā šis cilvēkiem svarīgākais ir, lai viņi saņemtu godīgu atlīdzību. Patiesībā Lietuvā tik lieli infrastruktūras projekti nenotiek tik bieži. Uzņēmums tiešām pielika lielas pūles, lai informētu sabiedrību," sacīja E.Lazausks.

Pēc viņa teiktā, detalizēti informējot cilvēkus par pašu projektu un gaidāmajām kompensācijām, tiek novērsta iespējamā neapmierinātība.

"Visi saprot, ka, veicot lielu projektu, nevar apiet katru viensētu. Žēl, ka tā notiek, bet, manuprāt, pareiza atlīdzība ir viena no galvenajām lietām, kas ļauj turpināt projekta īstenošanu", pārdomās dalījās E.Lazausks.

E. Lazausks arī deva mājienu, kādas izmaiņas gaidāmas nākamgad, attīstot Rail Baltica projektu.

"Šogad, kā jau minēju, aktīvi strādājām Jonavas rajonā, bija 29 kilometri, kur notika intensīvi darbi. Tagad ir paziņots par līgumiem ar būvuzņēmējiem, par tiem arī tiks paziņots nākamā gada sākumā un vidū. Plānots, ka darbi aktīvi norisināsies nākamā gada beigās. Mēs paredzam, ka tie notiks 114 kilometru posmā, kas ir praktiski četras reizes vairāk nekā mums ir tagad. Papildus dzelzceļa stigas un augšējas konstrukcijas daļas būvniecībai ir arī paredzēti citi darbi. Šī ir viena no galvenajām lietām, par ko mēs vēlamies sniegt pēc iespējas vairāk informācijas, lai būtu skaidrs, kā izskatīsies tā dzelzceļa trase," sacīja LTG grupas ģenerāldirektors.Viņaprāt, ar to ir arī mērķis pārliecināt citus, ka Rail Baltica projekts attīstās ne tikai uz papīra.

"Mēs arī varēsim skaidri signalizēt Eiropas Komisijai, ka projektu apturēt nav iespējams, un tas būs galvenais pierādījums, ka varam to paveikt kopā." Ceram, ka mūsu kolēģi Latvijā un Igaunijā neapstāsies un tikpat intensīvi virzīsies uz priekšu", runāja E.Lazausks.

Pēc viņa teiktā, notiek arī starptautiskā komunikācija ar Poliju, tāpēc viņš pauda cerību, ka šķēršļiem šajā jomā nevajadzētu rasties.

Pēc E. Lazauska domām, ja Rail Baltica projekts tiktu apturēts, tas īpaši negatīvi ietekmētu Lietuvas ekonomiku.

"Projekts ir ļoti liels, līdz 2030. gadam jāiegulda 5,5 miljardi eiro Lietuvā. Tie darbi ir jādara. Katrs padarītais darbs ienes papildu naudu budžetā, cilvēki saņem atalgojumu," uzsvēra E. Lazausks.

Pēc viņa teiktā, ir aprēķināts, ka visā dzīves ciklā Rail Baltica projektam jāsniedz sociālekonomiskie ieguvumi par 6,6 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka bez šī projekta līdzekļi ekosistēmā nenonāktu.

"Mēs dzīvojam patiešām nemierīgā pasaulē un šodien "Lietuvas dzelzceļš" jau pārvadā sabiedroto valstu militāro tehniku. Šobrīd notiek ļoti skaidri projekti, pielāgojot infrastruktūru diviem mērķiem: gan civiliedzīvotāju, gan militārās tehnikas pārvadāšanai", sacīja E.Lazausks.