"Dakter, man izņēma žultspūsli, taču es nejūtos labi..."
Foto: Publicitātes foto

Žultsakmeņi Eiropas un citu attīstīto valstu sabiedrībā tiek diagnosticēti aptuveni 20 % populācijas. Šīs slimības izplatība pieaug līdz ar vecumu, un tā ir biežāk sastopama sievietēm.

Žultsakmeņi var būt holesterīna un pigmenta, tie veidojas, savstarpēji mijiedarbojoties ģenētiskajiem, vides, lokālajiem, sistēmiskajiem un metaboliskajiem faktoriem. Rietumvalstu populācijā 90–95 % no visiem akmeņiem ir holesterīna žultsakmeņi. Holesterīna un melnā pigmenta akmeņi gandrīz vienmēr veidojas žultspūslī, bet brūnā pigmenta akmeņi veidojas galvenajos žultsvados un bieži vien tiek diagnosticēti pēc tam, kad ir veikta žultspūšļa izņemšanas operācija (holecistektomija).

Vai ir iespējams izvairīties no žultsakmeņu veidošanās? Žultsakmeņu veidošanās profilakse ir veselīgs dzīvesveids un uzturs, regulāra vingrošana un fiziskās aktivitātes, kas uztur ideālu ķermeņa masas indeksu (ĶMI). Paaugstināts ĶMI un sieviešu dzimums ir divi ļoti svarīgi žultsakmeņu veidošanās riska faktori.

Aptuveni 80 % žultsakmeņu ir bez simptomiem, un tikai 1–4 % personu, kurām ir žultsakmeņi, simptomi parādās viena gada laikā. Aptuveni 20 % cilvēku simptomi, kas ir saistīti ar žultsakmeņiem, izpaužas 20 gadu laikā no žultsakmeņu diagnozes uzstādīšanas. Simptomātiskiem žultsakmeņiem raksturīgas žults kolikas. Tās izpaužas kā spēcīgas lēkmjveidīgas sāpes labajā paribē vai epigastrijā (iedobītē), sāpes ilgst 15–30 min, izstaro uz labo plecu vai muguru. Biežākā žultsakmeņu komplikācija ir akūts žultspūšļa iekaisums, kas attīstās akmeņu traucētas žults noplūdes no žultspūšļa dēļ. Akūtam žultspūšļa iekaisumam raksturīgas spēcīgas un pieaugošas sāpes labajā paribē, drudzis, nelabums, vemšana. Sāpes ilgst vairākas stundas (visbiežāk ilgāk nekā 5 h).

Vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfijas izmeklējums ir pirmās izvēles izmeklējums, diagnosticējot žultsakmeņus. Šī izmeklējuma laikā žultsakmeņi ir redzami kā struktūras ar izteiktu ēnojumu, bet šo struktūru kustīgums, grozot pacientu izmeklējuma laikā, ļauj tos atšķirt no žultspūšļa polipiem.

Žultspūšļa izņemšana (holecistektomija) ir piemērotākais ārstēšanas veids simptomātisku žultsakmeņu gadījumā. Zinātniskajos pētījumos ir apstiprināts – katrs trešais ceturtais pacients pēc veiktas holecistektomijas jūt paliekošus simptomus vai arī simptomi atjaunojas pēc īsas bezsimptomu epizodes. Tādos gadījumos ir noteikti jāizvērtē alternatīvie iemesli, kas varētu būt šo simptomu iemesli, t.i., duodenogastrālais reflukss, funkcionāla dispepsija u.c. Saistībā ar šiem simptomiem pacientiem jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai viņi jānosūta uz gastroenterologa konsultāciju.

Simptomi, kas pacientus nomoka pēc žultspūšļa izņemšanas operācijas, var būt ļoti dažādi, t.i., nelabums, vemšana, vēdera uzpūšanās, caureja vai aizcietējums, pastāvīgas sāpes vai sāpes, kas rodas pēc ēšanas, dzelte vai drudzis. Šajos gadījumos tiek veikti papildu izmeklējumi, lai izvērtētu simptomu iemeslus. Ļoti svarīgi, jūtot simptomus pēc holecistektomijas, ir novērtēt žultsvadus, bet, atrodot tajos akmeņus, tos laikus izņemt un izvairīties no vēlākām smagām un bīstamām komplikācijām. Palikuši vai no jauna izveidojušies žultsakmeņi žultsvados pēc žultspūšļa izņemšanas saskaņā ar dažādu pētījumu datiem atrodami 0,2 līdz 23 % gadījumu. Lielai daļai pacientu arī pēc dažādiem izmeklējumiem netiek konstatēti nekādi iemesli, kas varētu izraisīt šādus simptomus, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti, bet nereti arī neļauj dzīvot normālu sociālo dzīvi. Šo simptomu kopums, attīstījies pēc žultspūšļa izņemšanas, tiek dēvēt par pēcholecistektomijas sindromu, un tas, tāpat kā citas slimības vai sindromi, ir jāārstē. Nozīmējot ārstēšanu, tiek mēģināts atvieglot simptomus, bet nereti simptomi izzūd pavisam un pacients var dzīvot aktīvu sociālo dzīvi.

Vēlos padalīties ar dažiem klīniskajiem gadījumiem no manas darba ikdienas, kad pacienti, kurus nomocīja dažādi gremošanas traucējumi pēc žultspūšļa izņemšanas, tika nosūtīti uz gastroenterologa konsultāciju.

"Dakter, man izņēma žultspūsli, taču es nejūtos labi..."
Foto: Ārste gastroenteroloģe Gitana Acute

Pirmais gadījums – 56 gadus veca sieviete, kurai žultspūslis tika izņemts pirms 6 mēnešiem. Pirmo mēnesi viņa jutās lieliski, pazuda mokošās lēkmjveida sāpes, kas mēdza rasties pēc ēšanas vai naktīs. Par to viņa ļoti priecājās, jo šķita, ka ir tikusi galā ar savu slimību. Otrajā mēnesī pēc operācijas sāka just vēdera uzpūšanos, nelabumu, epizodiski bija caureja, īpaši no rītiem. Sākumā paciente samierinājās ar vidējas intensitātes simptomiem, taču, tiem kļūstot izteiktākiem un smagākiem, vērsās pie ģimenes ārsta, kurš ieteica gremošanas fermentus, probiotikas. Šie medikamenti atviegloja simptomus, taču, tā kā paciente nejutās labi, tika nosūtīta uz gastroenterologa konsultāciju. Veicot papildu izmeklējumus, netika konstatēti nekādi citi iemesli, kas varētu izraisīt šādus simptomus, pacientei tika diagnosticēts pēcholecistektomijas sindroms. Ārstēšanai izrakstīts ursodeoksiholskābes preparāts 500 mg vakariņu laikā, un jau pēc pirmās nedēļas simptomi ievērojami uzlabojās. Ieteiktais ārstēšanas kurss – līdz 6 mēnešiem.

Otrs gadījums – 63 gadus vecs vīrietis, kuram žultspūslis tikai izņemts pirms 2 gadiem. Pēc holecistektomijas vairāk nekā gadu jutās labi, tikai pēdējā pusgadā parādījās nelabums no rītiem, rūgta garša mutē, vēdera uzpūšanās, aizcietējumi. Pacients vērsās pie ģimenes ārsta, tika veikti asins, fēču izmeklējumi, vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfija, nozīmēta ārstēšana ar gremošanas fermentiem, prokinētiķiem. Nozīmētā ārstēšana atviegloja simptomus, taču, pašsajūtai neuzlabojoties, vīrietis tika nosūtīts uz gastroenterologa konsultāciju. Veicot papildu izmeklējumus, netika konstatēti nekādi citi iemesli, kas varētu izraisīt pacientu nomokošos simptomus. Viņam tika diagnosticēts pēcholecistektomijas sindroms. Ārstēšanai tika izrakstīts ursodeoksiholskābes preparāts 500 mg vakariņu laikā. Pēc 14 dienām, sazinoties ar pacientu, viņš priecājās, ka ir normalizējusies vēdera izeja, ievērojami samazinājusies vēdera uzpūšanās, vairs nav nelabuma, tikai epizodiski jūtama rūgta garša mutē. Ieteiktais ārstēšanas kurss – līdz 6 mēnešiem.

Šie klīniskie gadījumi parāda, ka, diagnosticējot pēcholecistektomijas sindromu, to ir iespējams efektīvi ārstēt, izrakstot ursodeoksiholskābes preparātus ilgstošam ārstēšanas kursam.

Ārste gastroenteroloģe Gitana Acute

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!