R.Kols: Trauksmes pilnais 2024. gads

Eiropas izaicinājumu centrā joprojām atrodas karš Ukrainā – skarbs atgādinājums par miera trauslumu un brīvības augsto cenu. Krievijas nebeidzamā agresija un tās centieni sagraut starptautisko kārtību ir padarījuši Ukrainu par Eiropas kolektīvās drošības priekšposteni.

Visa gada laikā Eiropas Savienība turpināja sniegt militāru, ekonomisku un humanitāru palīdzību Ukrainai. Oktobrī Eiropas Parlaments apstiprināja Ukrainas Aizdevumu sadarbības mehānisma izveidi un ārkārtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai, kas paredz aizdevumu 45 miljardu eiro apmērā, ko Ukraina varēs atmaksāt no iesaldētajiem Krievijas aktīviem un peļņas, ko tie turpina gūt - tātad, agresorvalsts beidzot maksās par tās nodarītās postažas novēršanu un Ukrainas atjaunošanu.

Karam turpinoties, arvien skaļāk izskan jautājumi par kopējā atbalsta ilgtspēju. Donalds Tramps nākamā gada sākumā atgriežas ASV prezidenta amatā, un joprojām ir neatbildēti jautājumi par viņa administrācijas pozīciju un plānu saistībā ar atbalstu Ukrainai - kā zināms, pastāv spekulācijas, ka viņa administrācija varētu izdarīt spiedienu uz Ukrainu noslēgt tai nelabvēlīgu vienošanos ar Krieviju.

To, cik svarīga ir situācijas attīstība Ukrainā Latvijai, nav iespējams novērtēt pārāk augstu. Vāja vai sašķelta Eiropa dotu Kremļa režīmam impulsu palielināt provokācijas, tieši apdraudot Baltijas valstis. Latvijai ir jāturpina stingri atbalstīt Ukrainu – ne tikai solidaritātes vārdā, bet arī kā stratēģiskai nepieciešamībai mūsu nacionālās drošības labad.

Eiropas Konservatīvo un reformistu (EKR) grupa, kurā Eiropas Parlamentā darbojos arī es, visu 2024. gadu aktīvi iestājās par Ukrainas interesēm. Mēs aicinājām palielināt aizsardzības izdevumus, paātrināt ieroču piegādes un pastiprināt Krievijas izolāciju diplomātiski un ekonomiski. Šiem centieniem jāturpinās arī 2025. gadā, lai nodrošinātu Ukrainas uzvaru un stiprinātu Eiropas austrumu robežu. Šogad redzam, ka konflikti iegūst plašāku raksturu, nostiprinoties Krievijas stratēģiskajai partnerībai ar Irānu un Ziemeļkorejai pat iesaistoties konfliktā tiešā veidā, nosūtot karavīrus karot Ukrainā Krievijas pusē. "Ļaunuma ass" aprises ir iezīmējušas skaidri.

Tuvajos Austrumos šogad piedzīvots konfliktu saasinājums. Hamas 2022. gada 7. oktobra uzbrukumi Izraēlai šokēja pasauli, izraisot ilgstošu un postošu konfliktu. Tajā pašā laikā Hizbullāh provokācijas Libānā un Irānas pieaugošā ietekme ir radījušas nestabilitāti ar tālejošām sekām. Sīrijā nupat kritis asiņainais Bašara al Asada režīms.

Eiropai ir grūtības rast vienotu atbildi. Dažas dalībvalstis vilcinās, kamēr citas uzsver Izraēlas tiesības aizstāvēt sevi. Latvija, iestājoties par demokrātiju un likuma varu, ir atbalstījusi Izraēlu cīņā pret terorismu. Taču humanitārā krīze Gazā un plašāka nestabilitāte reģionā pieprasa līdzsvarotu pieeju, kas apvieno drošības intereses ar humanitāriem pienākumiem.

EKR grupa ir aicinājusi Eiropu izstrādāt saskaņotu politiku, kas risinātu gan tūlītējās drošības problēmas, gan dziļākos nestabilitātes cēloņus reģionā. Latvijai Tuvie Austrumi var šķist ģeogrāfiski tāls reģions, taču tā ietekme – uz enerģijas cenām, migrāciju un reģionālo drošību – ir jūtama arī pie mums.

2024. gadu dēvē par "demokrātijas gadu" - 60 valstīs visā pasaulē, kas pārstāv gandrīz pusi pasaules iedzīvotāju, notika vēlēšanas par valstu valdībām un likumdevējiem. Daudzviet ievēlēti jauni nacionālie parlamenti, ievēlēts arī jauns Eiropas Parlaments, iecelta jauna Eiropas Komisija, kur ļoti svarīgi portfeļi atvēlēti Baltijas valstu pārstāvjiem - tas ir augsts novērtējums mūsu reģionam. Vēlēšanas notika arī ASV. Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ir raisījusi skaļas diskusijas starptautiskajā sabiedrībā. Viņa politika "America First" un reizumis skeptiskā attieksme pret NATO ir radījusi jautājumus par transatlantisko attiecību nākotni.

Eiropai šis ir brīdis, kad jāpieņem realitāte. ASV jau ilgu laiku ir bijušas Eiropas drošības stūrakmens, taču Trampa politika var motivēt Eiropu uzņemties lielāku atbildību par savu aizsardzību. Šis ir izaicinājums, kas mums jāpieņem. Šis nav laiks pašapmierinātībai; mums jāturpina aizstāvēt spēcīgāku Eiropas aizsardzību un dziļāku sadarbību NATO ietvaros.

EKR grupa ir aktīvi aicinājusi Eiropu kļūt pašpietiekamākai, spējot sevi aizsargāt pret ārējiem draudiem. Tas ietver ne tikai militāros ieguldījumus, bet arī enerģētikas drošības, tehnoloģiju un kritiskās infrastruktūras ievainojamību novēršanu, kā arī nopietnas investīcijas ES ārējās robežas nostiprināšanā un aizsardzībā, īpaši pievēršoties tieši dalībvalstīm uz ES Austrumu robežas - tām, kuras atrodas uz robežas ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju.

Migrācija joprojām ir dziļi sašķeļoša tēma ES iekšienē. ES Migrācijas pakts, kas paredz solidaritātes kvotas, ir saskāries ar spēcīgu pretestību no EKR grupas puses. Mēs esam iestājušies par to, ka ES prioritātei jābūt ārējo robežu stiprināšanai un nelegālās migrācijas apkarošanai, nevis mazāko dalībvalstu pārliekai noslogošanai.

Migrācijas diskusijas simbolizē plašāku izaicinājumu: nepieciešamību pēc lielākas solidaritātes un vienotības ES ietvaros. Latvijas pozīcija agrāk bija skaidra – Eiropas politika ir jāveido, ņemot vērā nacionālās intereses un katras dalībvalsts unikālos izaicinājumus. Diemžēl, mainoties valdībai uz šobrīd pie varas esošo "centriski kreiso" sastāvu, mainījās arī iepriekš nostiprinātās stingrās pozīcijas pret obligātām migrantu uzņemšanas kvotām - Latvija atbalstīja ES Migrācijas un patvēruma paktu, kurā tādas iekļautas.

Vēstures gaitā ir bijuši brīži, kad cilvēcei nācies izšķirties – vai aizstāvēt savas brīvības un tiesības vai piekāpties draudiem, kas apdraud tās. Šie brīži ir izaicinājuši tos, kuri baudījuši dzīvi mierīgā un brīvā sabiedrībā, liekot pārdomāt, vai viņi novērtē savu privilēģiju paust viedokli, kritizēt, piedalīties atklātās diskusijās un dzīvot harmoniskā līdzāspastāvēšanā.

2024. gads mums ir parādījis, ka demokrātiskās vērtības un brīvība nav pašsaprotamas. Autokrātiskie spēki – Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja – ir apvienojušies, lai grautu Rietumu pasaules ideālus un liktu šaubīties par mūsu spēju aizsargāt mūsu vērtības. Taču ir svarīgi atzīt, ka viņu panākumi ir cieši saistīti ar mūsu pašu vājumu. Katrs kavēšanās brīdis nostiprina pārliecību, ka brīvās demokrātijas var iedzīt stūrī. Cena par brīvības aizstāvēšanu pieaug ar katru dienu, kad mēs vilcināmies rīkoties.

Latvijas uzdevums šajā sarežģītajā laikā ir ne tikai būt stipriem savā pārliecībā, bet arī aktīvi strādāt Eiropas un transatlantisko attiecību stiprināšanā. Parlamentārā diplomātija, sadarbība ar partneriem NATO un reģionālo alianses veidošana ir mūsu ceļš uz drošāku nākotni. Mums ir jāstiprina aizsardzības spējas – ne tikai militārajā jomā, bet arī ekonomiskajā, enerģētikas un tehnoloģiju drošības jomās. 2025. gads var izrādīties tas lakmusa papīrs, kas parādīs, vai Eiropa ir pašpietiekama, spējīga rīkoties un investēt savā drošībā un aizsardzībā, un spējīga izrauties no stagnācijas politiski un ekonomiski. Reizēm smagākais laiks ir tas, kas palīdz atsperties un tiekties augstāk.

Kā teikts: neviens medaļas nepiešķir par apstākļiem. Tās piešķir par raksturu un rīcību, neskatoties uz apstākļiem. Mums ir jābūt raksturam un spēkam stāties pretī izaicinājumiem un jāapliecina, ka Latvija un Eiropa ir gatavas nosargāt savu vietu brīvā pasaulē.

Materiāls sagatavots ar Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas finansiālu atbalstu