Cigarešu izsmēķi – pasaulē izplatītākie piesārņotāji un to draudi videi

Lai mazinātu cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi, sekmējot sabiedrības izpratni par pareizu izsmēķu utilizāciju, biedrība "Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija" īsteno projektu "Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd". Projekta ietvaros tiek skaidrota izsmēķu ietekme uz vidi un izglītoti smēķētāji par korektu cigarešu izsmēķu utilizāciju.

Lielākā daļa cigarešu filtru ir izgatavoti no celulozes acetāta – sintētiska materiāla, kas dabā sadalās ārkārtīgi ilgā laika periodā. Atkarībā no apstākļiem, kur izsmēķis nonācis, tā sadalīšanās var ilgt pat 10 gadus. Savukārt, nomests vietā, kur tam nepiekļūst mitrums, tas tur saglabāsies vēl ilgāk.

Cigarešu filtri satur ķīmiskus savienojumus, kas uzkrājas smēķēšanas procesā, piemēram, nikotīnu, arsēnu un smagos metālus. Kad izsmēķi nonāk vidē, šīs toksiskās vielas lēnām izdalās augsnē un ūdenī, radot draudus dzīvniekiem un augiem.

Pētījumos pierādīts, ka cigarešu izsmēķu filtra materiālā uzkrātās kaitīgās ķīmiskās vielas ir pietiekami toksiskas, lai nogalinātu zivis un citus ūdens organismu embrijus. Piemēram, viens cigaretes izsmēķis var piesārņot līdz pat 7,5 litriem ūdens. Savukārt ar diviem izsmēķiem uz litru ūdens pietiek, lai nogalinātu zivi. Turklāt no katra dabā izmesta izsmēķa ūdenī dienā atdalās ap 100 mikrošķiedrām, radot mikroplastmasas piesārņojumu.

Pasaules pludmalēs cigarešu izsmēķi jau vairāk nekā desmit gadus ir galvenais piesārņojuma avots, apsteidzot pat plastmasas maisiņus un pudeles. Kā liecina Jūru piesārņojošo atkritumu monitoringa dati Latvijas piekrastē 2023. gadā, vidēji konstatētas 375 atkritumu vienības uz 100 piekrastes zonas metriem. 120 no tām - smēķēšanas atkritumi. No visiem monitoringā konstatētajiem atkritumiem, izsmēķi un cigarešu filtri veido 32%. Tiem seko neidentificējami plastmasas gabali (11%) un plastmasas pārtikas iepakojums (9%). Tie visi ir plastmasas un polimēru atkritumi.

Cigarešu izsmēķi bieži nonāk ne tikai ūdenstilpēs, bet arī mežos, parkos un pilsētvidē. Tie var izraisīt ugunsgrēkus, ja tiek izmesti nenodzēsti, radot papildu riskus gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Papildus tam putni un citi dzīvnieki bieži kļūdaini uzskata izsmēķus par pārtiku, kas var izraisīt saindēšanos vai gremošanas sistēmas nosprostošanos.

Cigarešu izsmēķiem ir būtiska negatīva ietekme uz augu dīgšanu un augšanu, kas saistīta ar toksīniem un mikroplastmasu izsmēķu filtrā. Pētījumi liecina, ka izsmēķu klātbūtne augsnē samazina sēklu dīgšanas spēju un ietekmē augu fizioloģiskās īpašības - pat uz pusi samazinās augu sakņu masa, tiek kavēta barības vielu uzsūkšanās. Izsmēķu radītam piesārņojumam ietekmējot nektāraugus, cieš kukaiņi, kas, savukārt, nelabvēlīgi ietekmē cilvēka uzturam būtisku kultūraugu audzēšanu.

Pilnībā izsmēķēta izsmēķa svars ir vidēji 0,2 grami. Rezultātā ik gadu tiek radīts 1,1 miljons tonnu izsmēķu. Daļa no tiem nonāk atkritumu poligonos, tomēr neskaitāmas tonnas ik gadu savu pastāvēšanu beidz dabā - pludmalēs, ceļmalās, lietusūdens notekās, parkos, mežos un citviet.

Sabiedrībā pastāv maldīgs priekšstats, ka pilsētas ielās nomesti vai kanalizācijā noskaloti izsmēķi ir utilizēti dabai nekaitīgi, jo tie taču agri vai vēlu tiks savākti. Tomēr jāatgādina, ka šī nav pieņemama cigarešu izsmēķu apsaimniekošanas metode. Sava vieglā svara dēļ izsmēķi ar lietus ūdeni nonāk tuvējās ūdenstilpnēs, no kurienes savu ceļu var turpināt nezināmā virzienā. Savukārt pilsētas kanalizācijā nonākušie izsmēķi tiek sasmalcināti mikrošķiedrās, bet filtrā uzkrātās kaitīgās vielas būtiski apdraud bioloģisku attīrīšanas iekārtu mikroorganismus.

Daudzas valstis un organizācijas ir uzsākušas iniciatīvas, lai mazinātu cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi. Eiropas Savienībā tiek aktīvi strādāts pie plastmasu saturošo atkritumu ietekmes uz vidi mazināšanas. Tāpēc Latvijā tiek ieviesta ražotāju atbildības sistēma tabakas izstrādājumiem ar filtriem un filtriem, kurus paredzēts lietot ar tabakas izstrādājumiem. Ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu nosaka Eiropas Savienības Direktīvas 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu prasības ar mērķi novērst vides piesārņojumu ar dažāda veida plastmasas atkritumiem, tajā skaitā ar cigarešu izsmēķiem.

Lai mazinātu izsmēķu radīto kaitējumu dabai, daudzās pasaules valstīs tiek rīkotas kampaņas, izglītojot sabiedrību, rīkojot informatīvus pasākumus un radot uzmanību piesaistošus un izpratni veicinošus vides objektus. Īpaši aktīvi sabiedrības izglītošanā iesaistās Lielbritānija, Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstis. Latvijā jau vairāku gadu garumā noris projekts "Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd", kura ietvaros veikti pētījumi, radīti informatīvi materiāli, pilnveidota izsmēķu savākšanas infrastruktūra, kā arī īstenoti vairāki nozīmīgi izglītojoši pasākumi un radīti iespaidīgi vides objekti, uzrunājošā veidā sekmējot sabiedrības attieksmes maiņu.

Lai veicinātu smēkētāju paradumu maiņu, pašvaldības strādā pie izsmēķu savākšanas infrastruktūras pieejamības veicināšanas. Publiskās vietās, kurās ir atļauts smēkēt, tiek ierīkotas atsevišķas smēķētāju zonas, kurās nodrošinātas izsmēķu savākšanas urnas. Lai mudinātu cilvēkus tās aktīvāk lietot, tiek domāts par atraktīvu dizainu vai papildus izklaidējošiem vai izglītojošiem elementiem.

Izsmēķu mešana zemē nav likumīga un par šādu pārkāpumu var tikt piemērots naudas sods. Kamēr Latvijā soda piemērošanas mehānisms vēl tiek pilnveidots, tikmēr citviet pasaulē zemē nomests izsmēķis var likt piesārņotājam šķirties no iespaidīgas naudas summas. Piemēram, Singapūrā par atkritumu, tostarp cigarešu izsmēķu, nomešanu neatļautā vietā var piemērot sodu līdz 2 000 Singapūras dolāru (aptuveni 1 300 eiro) jau pirmajā pārkāpuma reizē. Lielbritānijā par izsmēķa nomešanu uz ielas var saņemt fiksētu sodu 80 sterliņu mārciņu (aptuveni 90 eiro) apmērā. Savukārt Toronto, Kanādā par atkritumu, tostarp cigarešu izsmēķu, nomešanu neatļautā vietā var tikt piemērots sods līdz 365 Kanādas dolāriem (aptuveni 250 eiro).

Lai gan šie pasākumi ir nozīmīgi vides saudzēšanai, visefektīvākais veids, kā samazināt cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi, ir veicināt smēķēšanas samazināšanu globālā mērogā. Ikviena cilvēka izvēle – gan atturēšanās no smēķēšanas, gan izsmēķu pareiza utilizācija – var būt nozīmīgs ieguldījums tīrākas un veselīgākas pasaules veidošanā.

Plašāku informāciju par cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi, kā arī pareizu izsmēķu utilizāciju var gūt projekta "Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd' mājaslapā www.nemetzeme.lv.