Izteikts nogurums, enerģijas trūkums, vājums, galvassāpes, reiboņi, bāla āda… Vai skan pazīstami? Viens no iemesliem varētu būt dzelzs deficīts, kad organismā būtiski samazinās dzelzs rezerves, nopietnākos gadījumos izraisot anēmiju jeb mazasinību, kad ir samazināts hemoglobīna līmenis.
Cik izplatīts ir dzelzs deficīts un anēmija, kāda ir dzelzs loma mūsu organismā, kuri cilvēki visvairāk pakļauti dzelzs deficīta riskam un ko svarīgi zināt par anēmiju grūtniecības laikā? Par šiem un citiem svarīgiem jautājumiem konsultē "Northway" klīnikas ginekoloģe, reproduktoloģe un neauglības ārstēšanas speciāliste Dr. Nellija Seimuškina.
Cik izplatīts ir dzelzs deficīts un anēmija?
Anēmija skar aptuveni 1,62 miljardus cilvēku visā pasaulē – tie ir 24,8% no pasaules iedzīvotāju kopskaita (McLean et al., 2009). Par anēmiju ir pamats domāt, kad hemoglobīna (Hb) līmenis sievietēm ir zem 120 g/L, bet vīriešiem zem 130 g/L, un visbiežāk tās cēlonis ir tieši dzelzs deficīts. No visiem minerālvielu deficītiem dzelzs trūkums sastopams visbiežāk. Tiek lēsts, ka pat attīstītajās valstīs aptuveni 30–40% pirmsskolas vecuma bērnu un grūtnieču cieš no dzelzs trūkuma (Pasaules Veselības organizācija, 2008). Līdz ar to tā ir globāla problēma, kas prasa pastiprinātu uzmanību.
Kādas ir dzelzs trūkuma iespējamās sekas?
Pieaugušajiem var būtiski samazināties darba produktivitāte un dzīves kvalitāte kopumā;
Grūtniecēm dzelzs deficīts var palielināt dzemdību komplikāciju risku, veicināt priekšlaicīgas dzemdības, kā arī kalpot par iemeslu zemam dzimšanas svaram bērnam;
Bērniem var būt kavēta fiziskā un kognitīvā attīstība, biežāka slimošana.
Lai izvairītos no dzelzs deficīta un pasargātu sevi no anēmijas, ikvienam, īpaši cilvēkiem riska grupās, būtu jāparūpējas par uztura bagātināšanu ar dzelzi saturošiem pārtikas produktiem, kā arī nepieciešamības gadījumā, vispirms konsultējoties ar ārstu, papildus jālieto dzelzs preparāti. Svarīga dzelzs deficīta un tā negatīvo seku profilakses sastāvdaļa ir arī savlaicīgas veselības pārbaudes, kas ietver feritīna, dzelzs un hemoglobīna līmeņa analīzes.
Kāda ir dzelzs loma organismā?
Cilvēka organismā dzelzs atrodama gan hemoglobīnā, gan daudzu proteīnu un fermentu sastāvā, gan depo orgānos (aknās, liesā, sarkanajās kaulu smadzenēs), kā arī imūnsistēmas šūnās.
Dzelzs piedalās sarkano asins šūnu jeb eritrocītu un hemoglobīna ražošanā;
Tā ir viens no svarīgiem elementiem imūnsistēmas funkcionēšanā;
Svarīga dzelzs loma ir arī muskuļaudu funkcionēšanas veicināšanā, tā palīdz veidot saistaudus, veicina normālu augšanu un organisma attīstību, kā arī piedalās dažu hormonu ražošanas procesā;
Dzelzs nodrošina skābekļa transportēšanu uz audiem un transportē ogļskābo gāzi no audiem. Ja organismā dzelzs pietrūkst, var rasties skābekļa apmaiņas traucējumi, kas var izpausties ar ilgstošu nogurumu un citiem simptomiem, sliktākajā gadījumā izraisot anēmiju;
Dzelzij ir liela loma gēnu veseluma nodrošināšanā. Enzīmi, kas sintezē un reparē jeb labo DNS, ir atkarīgi no dzelzs jonu pietiekamības. Savukārt, ja šūnās rodas dzelzs deficīts, ir traucēta šūnu augšana un dalīšanās.
Kā izpaužas dzelzs deficīts?
Visizplatītākie dzelzs deficīta simptomi ir:
ilgstošs nogurums,
vājums,
nespēja panest fizisku slodzi,
elpas trūkums,
nemierīgo kāju sindroms,
galvassāpes un reiboņi,
retāk pikas sindroms (vēlme ēst neēdamas lietas, piemēram, krītu, ledu, zemi u. c.).
Riska grupas
Dzelzs deficītam visvairāk pakļautās riska grupas ir:
cilvēki, kuri cieš no sirds mazspējas un išēmiskās sirds slimības – dzelzs deficīts var pasliktināt šo slimību simptomus, kā arī ietekmēt prognozi;
cilvēki ar nesabalansētu uzturu, tai skaitā veģetārieši un vegāni, kā arī svaigēdāji;
grūtnieces un jaunās māmiņas, kā arī sievietes ar spēcīgu menstruālo asiņošanu;
priekšlaicīgi dzimuši mazuļi, jaundzimušie ar pārāk mazu ķermeņa svaru vai zīdaiņi, kuri nepietiekami saņem dzelzi no mātes piena;
pacienti ar patoloģiskiem stāvokļiem (asins zudums, piemēram, kuņģa-zarnu trakta asiņošana, malabsorbcija jeb gremošanas trakta nespēja absorbēt uzturvielas u. c.);
dzelzs deficīts var rasties arī gados vecākiem cilvēkiem ar hroniskām slimībām un iekaisumiem, kas var izraisīt anēmiju, kā arī seniori ar B12 vai folātu deficītu, nieru slimību u. c.;
asins donori – regulāri ziedojot asinis, šiem cilvēkiem dzelzs krājumi samazinās ļoti ātri, kas skaidrojams ar to, ka lielā daudzumā tiek ražotas jaunas asinis.
Diagnostika
Dzelzs deficīta anēmija pati par sevi nav atsevišķa slimība, parasti tā rodas kādu citu veselības problēmu rezultātā, ko var noteikti, veicot atbilstošu izmeklēšanu. Proti – ir jāmeklē dzelzs deficīta cēlonis.
1. Pacientam nosaka anēmijas cēloni un nepieciešamības gadījumā veic papildu izmeklējumus, piemēram, kolonoskopiju vai gastroskopiju;
Pacientiem ar dzelzs deficītu bez skaidriem fizioloģiskiem iemesliem pārbauda celiakijas iespējamību;
Pirmsoperāciju optimizācija. Laicīgi noteikt un ārstēt dzelzs deficītu vai anēmiju ir ļoti svarīgi pacientiem pirms operācijām, īpaši, ja pastāv liels asins zuduma risks. Diagnostikā jāiekļauj pilna asins aina, dzelzs līmeņa izmeklējumi (feritīns, CRP), nieru funkciju novērtējums, kā arī salīdzinājums ar iepriekšējo asins analīžu rezultātiem.
Diagnostikas pieeja
Lai precīzāk noteiktu dzelzs deficīta cēloņus un izvēlētos piemērotāko ārstēšanas stratēģiju, ieteicams ievērot šīs diagnostikas un pārvaldības rekomendācijas.
Pilna asins aina un feritīna līmenis serumā – galvenie diagnostikas kritēriji dzelzs deficīta anēmijas noteikšanai.
Seruma dzelzs līmenis NAV piemērots dzelzs deficīta diagnostikai, jo tas:
ir nestabils jeb mainīgs diennakts laikā).
ir pazeminās iekaisuma gadījumā.
Feritīna interpretācija: Gados vecākiem cilvēkiem vai pacientiem ar iekaisumu dzelzs deficīts var būt pat tad, ja feritīna līmenis ir līdz 60–100 µg/L.
C-reaktīvā proteīna (CRP) noteikšana: Palīdz atklāt vienlaicīgu iekaisumu, kas var maskēt dzelzs deficītu vai ietekmēt feritīna rezultātu interpretāciju.
Hematologa konsultācija: Ja diagnozē ir neskaidrības, ieteicams konsultēties ar hematologu.
Dzelzs absorbcijas traucējumi: Jāņem vērā, ka vairāki faktori var kavēt vai bloķēt dzelzs uzsūkšanos un pieejamību eritropoēzei (eritrocītu veidošanās sarkanajās kaulu smadzenēs), piemēram:
iekaisuma procesi,
daži medikamenti vai uztura faktori (piemēram, kalcijs vai fitāti pārtikā),
kuņģa-zarnu trakta slimības, kas izraisa malabsorbciju.
Anēmija grūtniecības laikā – ar ko bīstama?
Anēmija grūtniecības laikā tiek definēta kā hemoglobīna (Hb) līmeņa pazemināšanās zem šādām robežām:
pirmajā trimestrī: Hb < 110 g/l,
otrajā un trešajā trimestrī: Hb < 105 g/l,
pēcdzemdību periodā: Hb < 100 g/l.
Kā izpaužas anēmija grūtniecības laikā?
Dzelzs deficīta anēmijas simptomi grūtniecības laikā bieži vien ir nespecifiski, ja vien anēmija nav smaga. Nogurums ir visbiežāk sastopamais simptoms, tomēr novērojamas arī citas pazīmes, biežākās no tām:
ādas bālums,
vājums,
galvassāpes,
sirdsklauves,
reibonis,
aizdusa (elpas trūkums),
uzbudināmība.
Tāpat dzelzs deficīts var ietekmēt ķermeņa funkcijas – grūtniecei var rasties termoregulācijas traucējumi, kas izpaužas kā paaugstināta jutība pret aukstumu.
Jāņem vērā, ka arī tad, ja Hb līmenis ir normas robežās, dzelzs trūkums šūnās tāpat var izraisīt dažādus simptomus, tostarp nogurumu, matu izkrišanu un kognitīvo funkciju traucējumus (koncentrēšanās grūtības, aizkaitināmību u. c.).
Savukārt reti sastopams dzelzs deficīta simptoms ir pika jeb nepamatota vēlme ēst neēdamus priekšmetus.
Kā izvairīties no anēmijas?
Lai agrīni diagnosticētu un efektīvi novērstu anēmiju grūtniecības un pēcdzemdību laikā, ieteicams ievērot šādas rekomendācijas.
1. Jāveic pilna asins aina (PAA):
sākotnējās grūtniecības aprūpes laikā (uzskaites sākumā),
atkārtoti – 28. grūtniecības nedēļā.
2. Jāievēro uztura ieteikumi:
Lai maksimāli uzņemtu un absorbētu dzelzi:
jālieto pārtika, kas bagāta ar dzelzi, piemēram, liesa gaļa, zaļie lapu dārzeņi, pākšaugi, zivis;
jāiekļauj uzturā produkti, kas satur C vitamīnu, piemēram, citrusaugļi, paprika, – tie palīdz uzlabot dzelzs uzsūkšanos;
jāierobežo dzelzs uzsūkšanos kavējošie faktori, piemēram, tējas, kafijas un kalciju saturošu produktu lietošana ēdienreizēs;
jāņem vērā, ka arī daži medikamenti var kavēt dzelzs uzsūkšanos (piemēram, zāles, kas mazina kuņģa skābumu), tāpēc, ja tiek lietoti dzelzs uztura bagātinātāji, tos nav ieteicams uzņemt vienlaicīgi ar medikamentiem, bet gan ieturot pāris stundu intervālu.
Dzelzs rezervju izsīkums pirms anēmijas attīstības
Dzelzs rezerves organismā samazinās vēl pirms hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, tāpēc arī simptomi var parādīties, pirms iestājusies acīmredzama anēmija. Lai identificētu dzelzs deficītu un novērstu komplikācijas, būtiska ir agrīna diagnostika, veicot feritīna līmeņa analīzes.
Diagnostikas kritēriji:
Feritīna līmenis zem 15 μg/l: Diagnosticēts dzelzs deficīts;
Feritīna līmenis zem 30 μg/l grūtniecēm: Jāuzsāk ārstēšana ar dzelzi (ieteikuma līmenis – 2A).
Feritīna līmenis serumā ir visnoderīgākais un viegli pieejamais rādītājs, lai novērtētu dzelzs deficītu. Veikt feritīna mērīšanu īpaši ieteicams, ja ir aizdomas par dzelzs deficītu, īpaši grūtniecēm ar anēmijas simptomiem vai augstu anēmijas risku. Agrīna ārstēšana, balstoties uz feritīna līmeni, var novērst anēmijas progresēšanu un uzlabot grūtniecības iznākumu.
Atcerieties – tikai regulāra feritīna līmeņa pārbaude, dzelzs deficīta profilakse un savlaicīga ārstēšana palīdz efektīvi mazināt dzelzs deficīta negatīvo ietekmi!
Visas nepieciešamās analīzes, tostarp dzelzs līmeņa noteikšanai, grūtniecības sākumposmā un pēcdzemdību periodā iespējams ērti veikt vienuviet, "Northway" klīnikā. Rūpējieties par savu veselību!Pieteikties iespējams, zvanot uz tālruni +371 26407723 vai +371 28664723, rakstot e-pastu info@northwayklinika.lv.
Avoti:
https://www.health.vic.gov.au/patient-care/iron-deficiency-anaemia-and-iron-therapy
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!