Giedrius Bučas kājām ap Baltijas jūru – par ceļojumu un mūsdienu izaicinājumiem

"Priecājos atgriezties – ilgojos pēc mājām, draugiem, vietējām kopienām. Tajā pašā laikā ir skumji, ka šis ceļojuma posms ir noslēdzies. No otras puses, katras beigas ir kaut kā jauna sākums," saka G. Bučas.

Šogad februārī aizsāktā ekspedīcija centās apvienot Baltijas jūras piekrastē esošo valstu iedzīvotājus, lai kopīgi cīnītos ar jūras piesārņojumu, kas ir viens no lielākajiem pasaulē. Ceļojuma laikā ekspedīcijas dalībnieki piedalījās izglītības pasākumos, sazinājās ar žurnālistiem, diskutēja ar zinātniekiem un vietējām kopienām. "Ir uzrakstīti daudzi raksti, radio un televīzija ir pievērsusies šai problēmai," apgalvo G. Bučas.

Pat 97% Baltijas jūras teritorijas ir mirstošas, tajās ir ļoti maz skābekļa, tāpēc šajās vietās izzīdzīvo tikai daži dzīvnieki un augi. Šādu stāvokli rada neuzmanīga rūpniecība un komerciālo notekūdeņu noplūde jūrā. Tomēr lielākais mūsu laikmeta izaicinājums, pēc G. Bučas domām, ir mikroplastmasa, kas tiek atklāta pat zīdītāju organismos.

"Baltijas jūrā mikroplastmasa nosēžas jūras dzelmē un veido antropocēnisku plastmasas slāni – milzīgu mikroplastmasas masu, kas nogrimusi dzelmē un kuru attīrīt ir gandrīz neiespējami. Tas ir ļoti sarežģīts process," saka G. Bučas.

Oriģinālā ekspedīcijas komanda jūnijā sāka sadalīties, un Giedrius šo posmu uzskata par vienu no vissarežģītākajiem brīžiem.

"Man nācās visu pārorganizēt un sakārtot, lai ekspedīcija varētu turpināties. Dienā, kad komandu pameta pēdējā dalībniece no Igaunijas, paliku viens. Daļu posmu bija jāveic ar automašīnu, bet vēlāk man pievienojās citi dalībnieki, daži tikai noteiktiem posmiem, un viss atkal nostabilizējās," stāsta G. Bučas.

Viņš norāda, ka ilgojies pēc stabilitātes, jo garā ceļojuma laikā katru nakti nācās pavadīt jaunā vietā. Ikdienas pārvietošanās ar mantām, ēdiena gatavošana atšķirīgās vietās – tas viss bija izaicinājums, bet vienlaikus interesanta pieredze.

"Lielākais sasniegums ir tas, ka izdevās noiet apmēram 5000 kilometru apkārt Baltijas jūrai. Tas bija liels slogs organismam, muskuļiem un locītavām, bet esmu priecīgs, ka sastapu tik daudz cilvēku," saka G. Bučas.

Pēc G. Bučas domām, lielākais spēks pasaules izmaiņām ir patērētāju rokās. "Cilvēki ar saviem lēmumiem ietekmē ražotāju darbību. Ja tagad neatrisināsim lauksaimniecības, rūpniecības un ikdienas piesārņojuma problēmas, situācija tikai pasliktināsies. Taču, ja to darīsim, Baltijas jūra varētu attīrīties 20–30 gadu laikā," viņš saka.

G. Bučas piebilst, ka izglītības iestādēs trūkst informācijas par zaļajiem risinājumiem. "Mēs apmeklējām vairākas skolas un pamanījām, ka pat skolotāji atzīst – šām tēmām nav pietiekamas uzmanības mācību programmās. Nepietiek tikai runāt, izglītībai jābūt integrētai ikdienā."

Pēc smagā ceļojuma G. Bučas plāno turpināt darbu pie ekspedīcijas fonda, kas atbalsta iniciatīvas Baltijas jūras aizsardzībai. "Meklēsim sponsorus un finansēsim projektus, kas uzlabo jūras nākotni," viņš saka.