Samazināt gaļas patēriņu ikdienā. Kādas ir veģetārās pārtikas tendences Baltijā?

Apvienotajā Karalistē dzimušā ''Veganuary'' (angl. vegan January, latv. vegāniskais janvāris) izaicinājuma mērķis ir iedvesmot cilvēkus uzsākt gadu, iekļaujot uzturā vairāk augu izcelsmes produktu. Vienlaikus – vērst uzmanību uz to, cik svarīgi ir saudzēt dabu un mazināt dzīvnieku ciešanas. Desmit gadu laikā šī bezpeļņas organizācijas kampaņa ir kļuvusi par aktīvu globālo kustību, kas apvieno miljoniem cilvēku un ilgtermiņa iniciatīvu.

Baltijas valstis nav izņēmums. Jau ceturto reizi Lietuvā tika uzsākta kampaņa ''Ja gribi, tad vari'' (lietuviešu val. Nori gali), piekto reizi Igaunijā – ''22 dienu veģetārais izaicinājums'' (igauņu val. Taimetoidu väljakutse). Latvijā jau astoņus gadus notiek programma ''Neapēd zemeslodi''.

Vilma Kapočiene, pārtikas biznesa vadītāja vienā no daudzajiem uzņēmumiem, kas atbalsta šīs iniciatīvas, Nestlé Baltics, stāsta, ka izaicinājumu vieno kopīgi mērķi: iekļaujoši mudināt pēc iespējas vairāk cilvēku izmēģināt augu izcelsmes pārtiku, izglītot par tās priekšrocībām un būt līdzās jaunu paradumu veidošanas ceļā – ne tikai janvārī.

''Viens no galvenajiem līdzekļiem, lai to panāktu: tikai programmu dalībniekiem 22 dienas tiek piedāvātas receptes gardiem, ātri pagatavojamiem ēdieniem no dažādiem veģetāriem produktiem. Piemēram, ''Garden Gourmet'' līnija, kas ir lieliski piemērota vegāniem, veģetāriešiem, fleksitāriešiem un, protams, visēdājiem,'' viņa stāsta.

Kā stāsta Nevalstiskās organizācijas Gyvi gali īstenotās programmas koordinatore Austēja Vakarinaite, pēdējo trīs gadu laikā ir izdevies ''Nori gali'' kopienā pulcēt 29 tūkstošus veģetāra uztura atklājumu meklētāju – tas ir vairāk nekā viens procents no Lietuvas iedzīvotājiem: ''Šogad vien par izaicinājumu interesi izrādīja vairāk nekā seši tūkstoši veģetāra uztura entuziastu, un šis skaitlis ik dienu pieaug, jo iepazīties ar programmas saturu, iesaistīties ar to saistītajām mūsu organizācijas aktivitātēs var visu gadu.''

Latvijā pagājušajā gadā izaicinājumu pieņēma rekordliels dalībnieku skaits – 13 tūkstoši. Tiek lēsts, ka viņi visi kopā, izvēloties samazināt gaļas patēriņu, mēnesī ietaupīja CO₂ emisiju, kas atbilst apmēram 398 auto braucieniem no Rīgas uz Lisabonai. ''Šogad kopienu papildinājuši vēl 10 tūkstoši jaunu dalībnieku. Drīz sāksim veidot jaunu recepšu arhīvu tīmeklī, lai veģetāra uztura ideju netrūktu visu gadu,'' stāsta Latvijas asociācijas ''Dzīvnieku brīvība'' programmas vadītāja Lilita Kenta.

Iedzīvotāju skaita ziņā mazākā Igaunija no kaimiņiem neatpaliek. Pēc kampaņas koordinatores Kristelas Kilmallikas informācijas, vegāniskā janvāra izaicinājumu kopš tā sākums ir saņēmušies pieņemt vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku. Vairāk nekā pustūkstotis no tiem – šogad.

''Palielinās igauņu atvērtība jauniem veģetāriem ēdieniem, korporācijas un ēdināšanas uzņēmumi visa gada garumā piedāvā veģetārus produktus un sāk pievērst lielāku uzmanību vegāniskā janvāra tendencēm. Turklāt mūsu valsts valdība 2025. gadā publicēja jaunas uztura rekomendācijas, kurās argumentēti ieteikts ēst mazāk gaļas. Nešaubāmies, ka tas vēl vairāk mudinās iedzīvotājus pievērsties veģetāram uzturam,'' apgalvo iniciatīvas organizatoru ''Augu otrdiena'' (igauņu val. Taimne teisipäev) pārstāve.

No vienas puses, veiksmīgu kampaņu rezultāti veicina pozitīvas pārmaiņas Baltijas valstu iedzīvotāju uzskatos par dzīvnieku izcelsmes uztura alternatīvām. Taču organizāciju pārstāves vienbalsīgi atzīst, ka darāmā vēl ir daudz.

''Pieaugošā interese par augu valsts produktiem saistīta ar informētību par veselības, vides aizsardzības jautājumiem un plašāku produktu pieejamību nekā iepriekš. Svarīgs nākamais solis, lai vēl ātrāk nonāktu pie planētai draudzīgāka uztura, varētu būt koncentrēšanās uz noteiktu pārtikas pieejamības problēmu risināšanu,'' skaidro L. Kenta.

A. Vakarinaite savukārt uzsver – lai gan individuāli centieni ceļā uz gaļas patēriņa samazināšanu ir izšķiroši svarīgs sistēmisku pārmaiņu nosacījums, nepieciešami arī holistiski risinājumi. ''Tikai ar kopīgiem sabiedrības, uzņēmēju, valsts iestāžu pūliņiem var nodrošināt ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu tā, lai neviens sabiedrības loceklis, kas rūpējas par savu veselību un vidi, nepaliktu malā.''

Par Baltijas valstu potenciālu veģetāra uztura popularizēšanā K. Kilmallika prāto: ''Nereti par galvenajām valstīm, kas proponē veģetārus produktus, mūsdienās tiek uzskatīta Dānija, Vācija vai ''Veganuary'' aizsācēja Apvienotā Karaliste. Ciešā Baltijas valstu nevalstiskā sektora partnerība kopā ar tādiem lieliem uzņēmumiem kā Nestlé Baltics ar valsts iestāžu atbalstu patiešām var palīdzēt reģionam kļūt par piemēru Eiropai vai pat pasaulei.''

Sarunas nobeigumā V. Kapočiene komentēja pērn pēc Nestlé Baltics pasūtījuma veikto reprezentatīvo aptauju par augu izcelsmes produktu patēriņu Baltijas valstīs. Tajā piedalījās vairāk nekā 2,5 tūkstoši respondentu, kas izmēģinājuši bezgaļas uzturu. Visās valstīs vairākumu respondentu – 31% lietuviešu, 34% igauņu, 27% latviešu – izvēlēties augu izcelsmes pārtiku, pirmkārt, mudināja vēlme izmēģināt kaut ko jaunu.

''Interesanti, ka kā otro prioritāti ar ievērojamu atšķirību Igaunijā un Latvijā respondenti norādīja augu izcelsmes pārtikas garšas īpašības – attiecīgi 31% un 13%. Bezgaļas produktu lietošana, lai uzlabotu pašsajūtu, visiem kaimiņiem palika trešajā vietā: tie ir 16% igauņu un 11% latviešu,'' – ar statistiku dalās mūsu sarunbiedre, – ''vēlmi ēst veselīgāk kā otro svarīgāko norādījuši 20% lietuviešu. Tomēr līdzīgi svarīga mums ir patīkama veģetāro produktu garša. Šo iemeslu minēja 19% aptaujāto.''

Ilgtspējību, ētiku un dzīvnieku labklājību visi respondenti izvēlējās kā mazāk svarīgus kritērijus. Lai arī tas ir skumji, V. Kapočiene aicina vērtēt to kā iespēju: ''Esam aicinājuši sabiedrību izbaudīt jaunas garšas, gatavojot uzturvielām bagātus ēdienus. Tagad mums ir iespēja sakopot spēkus, lai aktīvāk veidotu viedokli par veģetāru uzturu kā apzinātu izvēli, kuru tā gaida planēta un dzīvnieki.''

Izmēģināt kaut ko veģetāru nekad nav par vēlu – pagatavojiet šo vieglo recepti ar bagātīgo garšu! Bet uzzināt vairāk par ''Garden Gourmet'' produktiem var šeit.

Vajadzīgs:

Gatavošana:

1. Sīpolu nomizojiet un sagrieziet plānos gredzenos. Ābolu nomizojiet un sagrieziet daiviņās vai gabaliņos. Bietes sagrieziet gabaliņos, turku zirņiem nolejiet šķidrumu. 2. Bļodā ābolus sajauciet ar bietēm, turku zirņiem un sīpoliem. Pievienojiet sāli, piparus, olīveļļu un balzametiķi. Rukolu sadaliet divos šķīvjos, virsū lieciet pagatavoto maisījumu.

3. Pēc instrukcijas un paciņas līdz kraukšķīgumam izcepiet šniceli. Sagrieziet to strēmelītēs un lieciet uz pagatavotajiem salātiem. Labu apetīti!