Latvijas Universitātes Dabas mājā aizvadīts izglītojošs pasākums "Smēķēšana. No veselības līdz videi", kurā sniegts plašs ieskats smēķēšanas un tās galaproduktu ietekmē uz cilvēka veselību un ekoloģiju kopumā. Pasākumā piedalījās tēmas eksperti, daloties aktuālajos datos un pētījumu rezultātos, kā arī norisinājās diskusijas par efektīvākajiem veidiem, kā mazināt izsmēķu kaitējumu dabai un cilvēka veselībai. Pasākums rīkots projekta "Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd" ietvaros ar mērķi mazināt vidē nonākušu cigarešu izsmēķu daudzumu un novērst to izraisītos draudus dabai.
"Mums ir tiesības rīkoties ar savu organismu, kā vien uzskatām par labāku mums pašiem. Tādējādi dažādi ieradumi, tostarp smēķēšana, ir mūsu pašu atbildība pret sevi. Savukārt, smēķēšanas galaproduktu – cigarešu izsmēķu – bezatbildīga izmešana tam nepiemērotās vietās tiešā veidā ietekmē ne tikai līdzcilvēkus, bet arī visu ekoloģiju kopumā, radot potenciālus draudus sabiedrībai un dabai," norāda projekta "Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd" vadītāja Laima Kubliņa, aicinot ikvienu aizdomāties par nepareizu izsmēķu utilizēšanas radītajām sekām, kas var ietekmēt pat nākamās paaudzes.
"Pasaulē ik gadu tiek pārdoti 5,6 triljoni cigarešu. Pilnībā izsmēķēta izsmēķa svars ir vidēji 0,2 grami. Rezultātā ik gadu tiek radīts 1,1 miljons tonnu izsmēķu. Daļa no tiem nonāk atkritumu poligonos, tomēr neskaitāmas tonnas ik gadu savu pastāvēšanu beidz dabā - pludmalēs, ceļmalās, lietusūdens notekās, parkos, mežos un citviet. Turklāt sava vieglā svara dēļ izsmēķi ar lietus ūdeni nonāk tuvējās ūdenstilpnēs, no kurienes savu ceļu var turpināt nezināmā virzienā.
Apmēram 76-84% pasaulē saražoto cigarešu filtru tiek apsaimniekoti nepareizi un nonāk vidē. Izsmēķi veido ap 15000 celulozes acetāta šķiedras dažu mikrometru diametrā, kas efektīvi uzsūc smēķēšanas laikā radušās kaitīgās vielas. Tabakas dūmus veido ap 4350 vielas, no kurām 173 piemīt pierādīta negatīva iedarbība uz dzīvajiem organismiem. Izsmēķa ilgtermiņa toksiskums kļūst izteikts pēc aptuveni 2 gadu sadalīšanās, laika gaitā tas pieaug.
Cigarešu filtra materiāls ir izgatavots no celulozes acetāta - sintētiska materiāla, kura sadalīšanās process dabā var ilgt pat 10 gadus. Turklāt sadalīšanās laikā un vēl ilgi pēc tam vidē nonāks visas filtrā uzkrātās kaitīgās vielas - nikotīns, toksīni, smagie metāli un ķīmiskie savienojumi."
Šie un vēl daudzi citi šokējoši fakti par cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi pasākuma dienā tika izklāstīti apmeklētājiem izglītojošā ceļojošā ekspozīcijā "Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd". Ekspozīcija radīta ar mērķi izglītot sabiedrību par izsmēķu ietekmi uz vidi un veselību, motivējot atbildīgi izturēties pret pašu radītiem smēķēšanas atkritumiem. Iepriekš ekspozīcija bija skatāma Rīgā, Ķekavā, Mārupē, Piņķos, radot sabiedrībā plašāku izpratni par pareizu cigarešu izsmēķu utilizāciju un mazinot vidē nonākušo izsmēķu daudzumu.
Pasākuma "Smēķēšana. No veselības līdz videi" ietvaros Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme prezentēja aktuālākos kampaņas "Mana jūra" datus, informējot klātesošos par Latvijas jūras piekrastes zonas piesārņojumu. Dati atspoguļo piekrastes zonas atkritumu monitoringa rezultātus par 2024. gadu. Pērn vidēji katros 100 pludmales metros konstatētas 334 atkritumu vienības, kas ir par 11% mazāk, nekā 2023. gadā. 109 no tām jeb trešdaļa – smēķēšanas atkritumi. Salīdzinot ar 2023. gadu, monitoringa rezultātā konstatēto smēķēšanas atkritumu tendence ir samazinājusies par 9%.
Pārsvarā jūras piekrastes zonas atkritumu monitoringa ietvaros identificētās atkritumu vienības veido atkritumi, kas dabā nesadalās un rada būtisku piesārņojumu. 76% no konstatētā piesārņojuma veido plastmasas atkritumi: 43% no tiem ir smēķēšanas atkritumi, 15% maisiņi un vieglais iepakojums, 12% dažāda izmēra plastmasas gabali un 30% citi plastmasas atkritumi. Kopējais dažādu vienreizlietojamo plastmasas atkritumu īpatsvars, tostarp cigarešu izsmēķi, veido 49% no visiem monitoringa laikā identificētajiem plastmasas atkritumu vidiem, uzskatāmi demonstrējot problēmas apmēru.
Cigarešu filtrs ir izgatavots no celulozes acetāta – sintētiska materiāla, kas dabā sadalās ārkārtīgi ilgā laika periodā. Izsmēķiem, nonākot ūdenstilpnē – jūrā, upē, ezerā, no cigarešu izsmēķa dienā atdalās ap 100 mikrošķiedrām, radot mikroplastmasas piesārņojumu. Plastmasas šķiedras apēd sīkie ūdens iemītnieki, savukārt vēl pilnībā neizšķīdušus izsmēķus lielāki ūdens iemītnieki – zivis, jūras putni, jūras zīdītāji – uztver par barības avotu. Lietojot uzturā cigarešu izsmēķus, ūdens iemītnieku organismos uzkrājas ne tikai mikroplastmasa, bet arī cigarešu filtrā uzkrātās kaitīgās vielas – nikotīns, smagie metāli, toksīni, izraisot smagas saindēšanās un pat nāvi.
Pasākumu "Smēķēšana. No veselības līdz videi" rīkoja Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitātes Studentu padomi, biedrību "Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija" projekta "Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd" ietvaros. Plašāka informācija par cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi atrodama projekta vietnē www.nemetzeme.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!