Diskriminācijai ir tik daudz seju, ka visas grūti paturēt prātā, kur nu vēl izvērtēt, vai katrs saņemtais atteikums bijis pamatots. Turklāt tagad diskriminācija kļuvusi rafinētāka, labāk nomaskēta. Vai jaunietis, kurš šovasar pabeigs mācību iestādi un dosies darba meklējumos, vienmēr tiks adekvāti izvērtēts, vai arī tiks atraidīts tikai tādēļ, ka "ir par zaļu un vēl neko nezina"? Vai darbā pieņemtā sieviete patiešām saņems tikpat lielu algu kā identiskus pienākumus veicošie viņas vīriešu kārtas kolēģi, nevis par 16% mazāk, kā pērn vidēji valstī tika maksāts sievietēm? Vai autobusa šoferis, kurš pieturā neuzņems pasažieri ratiņkrēslā to darīs tādēļ, ka negrib apgrūtināt sevi, vai tādēļ, ka "nepamanīja"? Vai, ielūdzot uz bērnu ballīti visus klasesbiedrus, delverīgais romu puika un "tā klusā melnīgsnējā meitenīte" arī būs sarakstā?
Diskriminācija traucē sabiedrībai normāli funkcionēt un šādā situācijā nav ilgi jāgaida līdz brīdim, kad ikviens "normālais" sabiedrības loceklis pats saskarsies ar diskrimināciju. Latvijā viens no izplatītākajiem diskriminācijas veidiem ir vecuma diskriminācija. Tātad pastāv ļoti liels risks, ka pat šobrīd labi situētie iedzīvotāji, kuri, dzirdot stāstus par padzīvojušo cilvēku ierobežošanu darba tirgū, nevērīgi atmet ar roku, 20-40 gadu laikā saskarsies ar identisku diskrimināciju, ja vien problēma laikus netiks risināta.
Kā to risināt?
"Labākais, ko varētu izdarīt ikviens no mums - likt sabiedrībai aizdomāties par to, kas ir diskriminācija un kā to novērst - gan savā darbavietā, gan saskarē ar draugiem, paziņām, radiem. Likumdošanā mūsu valstī viss it kā ir kārtībā, neviens normatīvais akts nepieļauj diskrimināciju, bet realitātē situācija bieži vien izrādās gluži citādāka," saka Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Aija Bauere.
Lai stiprinātu izpratni par diskriminācijas draudiem, šopavasar SIF sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centru un Latvijas Tiesnešu mācību centru PROGRESS projekta ietvaros aizsāka informatīvo kampaņu "Šodien Tu. Rīt Tevi. Stop diskriminācijai". Projekta gaitā gaitā pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek veidots valsts pārvaldes institūciju un NVO sadarbības tīkls, lai izstrādātu un ieviestu uzraudzības sistēmu - instrumentu regulārai datu apkopošanai un diskriminācijas novēršanas politikas izvērtēšanai.
Sabiedrību izglīto ar pieredzes stāstiem
Kampaņas ietvaros ir nominēti seši labas gribas vēstnieki, kuru uzdevumus ir runāt par diskriminācijas radītajām problēmām.
Viens no viņiem, vjetnamiešu izcelsmes mākslinieks Kao Viets Ngujens, kurš Latvijā dzīvo jau desmit gadus, pamanījis, ka cilvēki Latvijā baidās no ārzemniekiem, tādēļ nelabprāt pieņem svešos. "Viņiem šķiet, ka iebraucēji kaut ko atņems. Taču tā nav. Iebraucēji ierodas ar citādākām zināšanām un skatījumu, viņi var dot savu pienesumu valsts attīstīšanā," uzskata Kao.
Rakstniece un tulkotāja Ilze Jansone kampaņā uzņēmusies lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu aizbildnes lomu: "Diskriminācija nav cilvēka cienīga rīcība. To reizēm var attaisnot ar nezināšanu, bet tad var pajautāt, cik labi mēs pazīstam sevi pašu, savus tuvākos un vidi, kurā dzīvojam. Ceru, ka šī kampaņa padarīs labāku mūsu grupas situāciju. Tā pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojusies, tomēr jāatzīst, ka uzlabojums novērojams tikai Rīgā".
Jauniešu tiesību aktīvists Matijs Babris bieži dzirdējis jautājumu: "Kādēļ jūs tik ļoti izceļat jauniešu diskrimināciju, jo arī citas grupas tiek ierobežotas?" Jautājums ir pamatots. Vienas grupas diskrimināciju nedrīkst skatīties atrauti no kopainas, jo diskrimināciju jāizskauž kā parādību, neatkarīgi no tās izpausmēm. "Tomēr ir viens apstāklis, kas uztrauc - jaunieši veido mūsu nākotnes sabiedrību. Ja jaunietis pieradīs dzīvot uz valsts, ģimenes vai draugu rēķina, nevis pats nopelnīt ar savu darbu, vai tā būs sabiedrība, kādā vēlēsimies dzīvot?" retoriski jautā Matijs.
Kampaņas atklāšanas pasākumā labas gribas vēstnieki parakstīja memorandu, apņemoties kopīgiem spēkiem strādāt pie sabiedrības izglītošanas, lai izskaustu diskrimināciju Latvijas sabiedrībā. Memorands noformēts kā glezna un tās autors ir viens no vēstniekiem - vjetnamiešu izcelsmes mākslinieks Kao Viets Ngujens. Foto - Ilmārs Znotiņš.
Šī publikācija ir tapusi projekta "Dažādi cilvēki, atšķirīga pieredze, viena Latvija" ietvaros, tā ir finansēta ar Eiropas Savienības PROGRESS programmas atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Sabiedrības integrācijas fonds, un tajā nav atspoguļots Eiropas Komisijas viedoklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!