Starpskriemeļu diska trūces ārstēšana
Dr.Aksiks, pirmo reizi Latvijā, veica ir mikrodiskektomijas operāciju ar endoskopijas metodi. Šo metodi varētu saukt par vienu no saudzīgākajām, lai likvidētu starpskriemeļu diska trūci.
Dr. Aksiks ir pirmais Latvijā, kurš, izmantojot īpašu aprīkojumu, trūci likvidē bez griezumiem. Par pirmo viņa pacienti kļuva 40 gadus veca sieviete, kura ilgstoši slimojusi ar jostas daļas starpskriemeļu diska trūces izraisītām sāpēm kājā.
Operācija tika veikta tikai caur vienu endoskopijas tubusu (0,8 cm diametrā) perkutāni (caur ādu) rentgena kontrolē, kas ir ļoti saudzējoša mīkstajiem un muskuļu audiem, un praktiski noritēja bez asins zuduma. Un jau otrajā dienā pēc operācijas paciente tika izrakstīta no slimnīcas.
Pats dakteris stāsta: "Līdz šim pasaules zelta standartam bija operācija, saucama par mikrodiskotomiju (trūces izgriešana no bojātā starpskiemeļu diska). Operācijas laikā tiek veikts salīdzinoši neliels iegriezums, bet diemžēl tā ir saistīta ar muskuļaudu un kaulaudu bojājumiem, asins zudumu, veidojas rētas. Pēc operācijas ir arī sāpes, un cilvēkam kādas dienas jāpavada slimnīcā. Jaunā metode ir gandrīz bez griezumiem un asinīm. Caur nepilna centimetra lielu iegriezumu ar trubiņu tiek ievadīts endoskops un ierīce, kas praktiski ir kā adata, tā piekļūst bojātajai vietai un izņem diska trūci.
Pēc operācijas pacients praktiski neizjūt sāpes. Jau nākamajā dienā pacients var celties kājās, bet parasti viena nakts jāpavada slimnīcā – narkozes dēļ. Bet jau nākamajā dienā cilvēks var doties mājās,".
Taču ar operāciju viss vēl nebeidzas. Pacientam tik un tā jāstrādā, lai attīstītu muguras muskulatūru, lai situācija ar diska trūci neatkārtotos. Tas ne tikai stabilizē mugurkaulu: ar muskulatūras palīdzību notiek disku barošana. Jo labāka muskulatūra, jo labāki diski. Tāpēc visiem pacientiem pēc disku operācijām tiek ieteikta ārstnieciskā vingrošana (fizioterapija).
"Lai to uzsāktu, pēc mikrodiskotomijas brūcei ir jāsadzīst. Pēc mūsu operācijas rehabilitāciju var uzsākt ātrāk, tāpat ātrāk var arī doties atpakaļ pie darba. Tā arī ir būtiskā atšķirība" turpina neiroķirurgs.
Ir dažas nianses. Operācija ir paredzēta jaunākiem cilvēkiem, kuriem ir samērā plaša starpskriemeļu telpa. Jo vecākiem cilvēkiem skriemeļi ar laiku 'nosēžas', rodas kaula uzaugumi un piekļūt diskiem ir grūtāk. Tāpēc, pirms veikt operāciju, pacients tiek rūpīgi izmeklēts.
Spontāno spastisko krampju ārstēšana
Otra unikālā operācija, kuru šogad veicis dr. Igors Aksiks, ir mazinvazīva muguras smadzeņu operācija 62 gadus vecam pacientam ar spontāniem spastiskiem krampjiem.
Pacientam aptuveni 20 gadus ir apakšējo ekstremitāšu daļēja paralīze muguras smadzeņu bojājuma rezultātā.
Pēdējo piecu gadu laikā paralīzei pievienojušies progresīvi spontāni krampji, kas nav pakļāvušies medikamentozai ārstēšanai.
Pateicoties Rīgas 1. slimnīcas operāciju bloka modernajam aprīkojumam, tai skaitā – "Carl Zeiss" neiroķirurģiskajam mikroskopam, dr.Aksiks veica operāciju, būtiski uzlabojot daļēji paralizēta pacienta stāvokli.
Operācija veikta ar mikroskopu zem liela palielinājuma, tās laikā muguras smadzenēs, nervu saknīšu izejas zonās tika veikti dažu milimetru dziļi iegriezumi uz smadzeņu signālu pārvades ceļiem, kas ir atbildīgi par kāju jutību un kustībām.
Pēc operācijas pacientam tika noņemtas sāpes paralizētajā ķermeņa daļā, ievērojami samazināts krampju apjoms, rezultātā uzlabojusies pacienta dzīves kvalitāte. Pēc šādas operācijas no slimnīcas izraksta jau pēc dažām dienām.
"Mani pacienti ir cilvēki, kuri cieš no mokošām, spastiskām krampjveida spazmām, kuras cilvēks nespēj kontrolēt. Slimības pamatā var būt kāds muguras smadzeņu bojājums. Pēc traumas vai asinsrites traucējumiem, asinsizplūdumiem vai nopietnas saslimšanas, piemēram, spontānu kaulu lūzumu dēļ, tiek bojātas muguras smadzenes un traucēta signāla pārvade. Tā rezultātā kāju krampjos var saraut vismazākais pieskāriens. Ja cilvēkam kādreiz ir bijuši krampji, tad viņš zina, cik nepatīkams ir šis brīdis. Ja krampji ir nepārtraukti, tas cilvēkam atstāj ne tikai fiziskas, bet arī morālas un garīgas ciešanas. Tas ir mokoši," skaidro neiroķirurgs.
No spastiskiem krampjiem var atbrīvoties arī ar botulīna injekcijām, bet tas ne vienmēr palīdz, turklāt devu ar laiku jāpalielina. Tagad šo problēmu ir iespējams ārstēt minimāli invazīvi piekļūstot muguras smadzenēm zem liela mikroskopa palielinājuma. Pozitīvas operācijas rezultātā spastika pacientam vairs nav tik izteikta, vai arī to var kompensēt medikamentozi.
Par ārstu
Igors Aksiks
- Dr.med.habil., neiroķirurgs, vertebrologs, LU MF asociētais profesors, Latvijas ZA korespondētājloceklis.
- Neiroķirurgs no 1980. gada, aktīvi operējošs pieredzējis neiroķirurgs un mugurkaulāja ķirurgs (vertebrologs).
Viens no pirmajiem Latvijā un bijušajā PSRS teritorijā uzsācis veikt virkni komplicēto operāciju, tai skaitā:
- minimāli traumējošās operācijas (mikrodiskektomijas), kas novērš vai ievērojami mazina sāpes pie radikulītiem (vairāk kā 1000 operāciju);
- galvas smadzeņu nervu dekompresijas pie trijzaru un mēles-rīkles nerva neiralģijas, sejas spazmas u.c. (vairāk kā 400 operāciju);
- galvas smadzeņu un muguras smadzeņu audzēju operācijas, izmantojot mikroskopu un neironavigāciju, (vairāk kā 700 operāciju);
- smadzeņu asinsvadu aneirismu slēgšanu pie asins izplūduma mikroķirurģisko klipāciju, vairāk kā 300 operāciju) u.c.
Veikto operāciju iznākumi atbilst pasaules labāko neiroķirurgu rezultātu līmenim. Dr. Aksika zinātniski praktiskā darbība ir atzīta ārzemēs, atpazīstamību veicina piedalīšanās starptautiskajos neiroķirurgu un vertebrologu kongresos, neiroķirurgu biedrībās, kā arī publikācijas Latvijas un ārzemju žurnālos.
Pierakstīties uz konsultāciju pie Igora Aksika iespējams, zvanot uz Rīgas 1. slimnīcas reģistratūras tālruni +371 67366323 vai ar e-pierakstu portālā www.1slimnica.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!