Saeima ceturtdien, 9. decembrī, lēma nodot izvērtēšanai kolektīvo iesniegumu "Par sadarbspējīga sertifikāta piešķiršanu iedzīvotājiem ar Sars-CoV2 antivielām organismā", kuru parakstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Kolektīvā iesnieguma vērtēšanu atbalstīja 77 deputāti, bet pret balsoja divi.
Kolektīvās iniciatīvas autori aicina atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka Latvijā daudzi ir slimojuši ar Covid-19, un arī pēc 180 dienām viņu organismā ir stabils antivielu līmenis. "Tas nozīmē, ka viņi nevar atkārtoti inficēties ar šo slimību. Daudzi izslimo Covid-19, nevēršoties pie ārsta. Ierosinām pārņemt Lietuvas pieredzi šajā jautājumā un arī Latvijā izsniegt sadarbspējīgu sertifikātu uz 60 dienām, pamatojoties uz SARS-CoV2 antivielu esamību organismā," pausts kolektīvā iesnieguma pamatojumā.
1. decembri minēto jautājumu skatīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs izteicās, ka eksperti pašlaik nerekomendē noteikt antivielu līmeni kā pietiekamu argumentu sertifikāta piešķiršanai, jo nav zināms, cik ilgi cilvēks ar antivielām ir pasargāts.
Viņš norādīja, ka antivielu testus var izmantot, lai noteiktu, cik daudzi cilvēki kopumā populācijā bija saslimuši ar Covid-19, bet nevar izdarīt secinājumus par indivīdu, kāda rīcība viņam ir nepieciešama. Tāpat Perevoščikovs sacīja, ka Pasaules veselības organizācija (PVO) iepriekš izsludināja nepieciešamību standartizēt testus, lai to rezultāti būtu salīdzināmi, jo ir dažādi antivielu testu veidi, kur katrs nosaka citus rādītājus. To verifikācija joprojām notiek un nav īsti zināms, kādi lielumi pie kādiem testiem būtu nosakāmi kā pietiekoši, pauda epidemiologs.
Arī imunoloģe Inese Mihailova sēdē pauda uzskatu, ka nevarētu nodrošināt vienādus standarta noteikumus visām grupām, kas var saņemt Covid-19 sertifikātus, ja skaitītu arī antivielas, jo nav zinātniski noteikts, kādam antivielu daudzumam jābūt un kā to varētu pielīdzināt vakcinētiem cilvēkiem.
"Antivielu līmenis nav kontrindikācija vakcinācijai," viņa sacīja, uzsverot, ka vakcinācija nav kontrindicēta, bet iesakāma cilvēkiem, kuri ir pārslimojuši, jo šādi cilvēks saņems vislabāko aizsardzību. Viņa pauda bažas, ka "ir iespaids, ka cilvēki grib papīru, bet negrib imunitāti".
Iniciatīvas pārstāve Alīna Škutāne kā argumentu minēja citu valstu piemērus, kur ir ieviesta iespēja saņemt īslaicīgu sertifikātu, balstoties uz antivielu daudzumu, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Šveicē. Uz to Perevoščikovs atbildēja, ka nevar komentēt atsevišķu valstu lēmumus, jo "ir politiskie un ir zinātniskie lēmumi".
Komisijas deputāts Vitālijs Orlovs (S) sacīja, ka iepriekš viņa vadītajā Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē arī tika skatīts jautājums par sadarbspējīga Covid-19 pārslimošanas sertifikāta iegūšanas iespēju, pamatojoties uz antivielu testiem. Šajā komisijā arī ārstu un speciālistu vērtējumi atšķīrās, bet diskusijas par šo tēmu ir sāktas un tiks turpinātas, viņš norādīja, atbalstot priekšlikumu turpināt izskatīt šo iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijā.
Arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) iepriekš atbalstīja priekšlikumu turpināt šī jautājuma tālāku virzību un izskatīšanu viņa vadītajā komisijā. Viņš norādīja, ka, skatot šo jautājumu, "komisijā stingri pieturēsimies pie zinātniskās puses".