Maģistra grāds – ceļš uz aizraujošu darbu, veiksmīgu karjeru un labklājību

Jau vairākus gadus Ekonomikas ministrija regulārajās darba tirgus prognozēs akcentē vienu ļoti nozīmīgu aspektu – Latvijā trūkst inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistu, un turpmākajos gados šo jomu profesionāļu trūkumu izjutīsim arvien krasāk, tāpēc darba tirgū pēc šiem speciālistiem būs liels pieprasījums un attiecīgi arī viņiem ir garantēts konkurētspējīgs atalgojums.

Taču, lai kļūtu par izcilu savas jomas speciālistu, ir nepārtraukti jāpilnveido savas zināšanas un prasmes, un to vislabāk var izdarīt studējot. Īpaši, ja ir iespēja, studējot maģistrantūrā, paralēli strādāt un apvienot studijas un darbu.

Protams, tas nav viegli, taču darba tirgus prasa jaunas zināšanas, jo jau tagad inovācijas, robotizācija un digitalizācija palielina pieprasījumu pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka līdz 2040. gadam darbavietu skaits augstākās kvalifikācijas profesijās būtiski palielināsies un var veidot pat vairāk nekā pusi no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā. Tātad – jo zemāka izglītība, jo grūtāk atrast darbu, bet, jo augstāka izglītība, jo lielākas perspektīvas, īpaši inženierzinātnēs un augsto tehnoloģiju jomā, ko var apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Maģistra un doktora grāda ieguvēji kopumā ir labāk nodarbināti un strādā augstākas kvalifikācijas profesijās nekā bakalauri, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā augstskolu absolventu monitoringa dati.

Tam izskaidrojums ir pavisam vienkāršs – bakalaura programmas pamatā tiek veidotas tā, lai studenti iegūtu pamatzināšanas konkrētajā jomā, taču jau dziļākas zināšanas un plašākus apvāršņus paver studijas maģistrantūrā. Tās pilnveido prasmes, attīsta darba kultūru, atbildību un pienākuma apziņu, bet maģistra diploms paver plašas izvēles iespējas – absolvents var strādāt industrijā, ieņemt augstāku amatu nekā ar bakalaura grādu, kā arī var pievērsties zinātnei vai kļūt par mācībspēku. Tēlaini izsakoties, maģistra grāda ieguvējs stāv pakāpienu augstāk un attiecīgi redz tālāk nekā bakalaurs. Turklāt maģistra programmas bieži vien sniedz tādas zināšanas, lai studentus sagatavotu tieši vadošiem amatiem, kas attiecīgi ir labāk atalgoti.

Ir arī profesijas, kur bez maģistra grāda nemaz neiztikt. Piemēram, arhitekts bez maģistra grāda ir tikai tehniķis, kurš var strādāt kā arhitekta palīgs, taču savus projektus izstrādāt un parakstīt nedrīkst. Arhitektam ir liela atbildība, lai būve būtu droša un cilvēki tajā justos labi, tāpēc nepieciešamas plašas zināšanas ne tikai savā profesijā, bet arī citās ar būvniecību saistītajās jomās. Šādas zināšanas var iegūt RTU maģistrantūras programmā "Arhitektūra", kuru absolvējot, studentam ir tiesības sākt patstāvīgu profesionālo praksi arhitektūrā.

Jo augstāka izglītība, jo augstāki ienākumi. To pierāda jau minētais IZM absolventu monitorings, apliecinot, ka augstākie vidējie ienākumi ir absolventiem, kuri studējuši inženierzinātņu, dabaszinību, informācijas tehnoloģijas (IT), matemātikas, ražošanas un būvniecības studiju virzienā.

Piemēram, RTU absolventi divus gadus pēc RTU beigšanas nopelna par 56% vairāk nekā vidējais nodarbinātais Latvijā, un šis ir augstākais absolventu ienākumu rādītājs salīdzinājumā ar citām daudznozaru universitātēm Latvijā. Turklāt dabaszinātņu, matemātikas un IT absolventiem otrajā gadā pēc absolvēšanas ienākumi ir pieauguši visstraujāk – par 27%, kamēr vidējais ienākumu kāpums augstskolu absolventiem ir 20%.

Monitoringa dati arī liecina, ka darba tirgū veiksmīgi startē ne tikai inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju, bet arī sociālo, komerczinību un humanitāro zinātņu RTU absolventi. Arī šajās jomās viņiem ir augstāki ienākumi nekā vidēji salīdzinājumā ar visiem attiecīgās jomas absolventiem.

Studijas maģistrantūrā bieži vien ir arī iespēja paplašināt zināšanas starpdisciplinārā jomā vai arī mainīt darbības jomu un jau agrāk iegūtās zināšanas izmantot jaunā kontekstā, tā iemantojot iespēju vieglāk manevrēt darba tirgū. Piemēram, ja bakalaura grāds ir iegūts inženierzinātnēs, biznesā vai matemātikā, maģistrantūrā RTU var studēt "Biznesa informātiku" un iemācīties izstrādāt un ieviest informācijas un komunikācijas tehnoloģijā sakņotus biznesa attīstību veicinošus risinājumus, kā arī projektēt organizāciju iekšējās un starporganizāciju informācijas sistēmas.

Dažkārt arī, studējot, piemēram, humanitārā programmā, ir iespējams, iegūt zināšanas tehniskajā jomā. RTU šāda tipiska programma ir "Tehniskā tulkošana", kurā līdztekus valodu apguvei studenti iegūst pamatzināšanas inženierzinātnēs un augstajās tehnoloģijās, un valodu studijās ir integrēta arī jaunāko tehnoloģiju apguve.

Starpdisciplināras studijas arī ir iespēja pievērsties inženierzinātņu studentiem tik nozīmīgajām inovācijām un iemācīties tās ne tikai radīt, bet arī pārdot – veidot savus uzņēmumus, lai pašu radīto produktu ieviestu tirgū.

Maģistra diploms ir nozīmīgs signāls arī darba devējam, ka darba ņēmējam vai arī potenciālajam amata kandidātam uz kādu vakanci ir plašākas zināšanas nekā bakalauram un ka viņš nav padevies pusceļā, nav samierinājies tikai ar pamata augstāko izglītību, bet ir spējis sasniegt augstāku izglītības līmeni. Tāpēc, ja uz izsludināto vakanci kandidē bakalaurs un maģistrs, bieži vien darba devējs priekšroku dod maģistram.

Tehnoloģijas strauji attīstās, tiek veidoti inovatīvi materiāli, notiek dažādu procesu digitalizācija, cilvēku darbu aizstāj mākslīgais intelekts, tāpēc darba devējiem ir vajadzīgi speciālisti ar zināšanu bagāžu un vēlmi visu laiku to pilnveidot. Ir nepieciešami gan profesionāļi, kuri prot uzraudzīt un veikt dažādu robotizētu sistēmu apkopi, gan arī vēl vairāk ir vajadzīgi cilvēki, kuri spēj paši programmēt, projektēt un radīt jaunas tehnoloģijas.

Jau patlaban darba devēji saskaras ar augsti kvalificētu profesionāļu trūkumu, un pētījumi liecina, ka tuvākajos gados tas nemainīsies, bet vērsīsies tikai plašumā, jo arī turpmāk veidosies dabaszinātņu, IT un inženierzinātņu speciālistu iztrūkums. Piemēram, IT nozares attīstībai Latvijā katru gadu vajadzētu ap 3000 absolventu, taču patlaban to ir aptuveni četras reizes mazāk. Līdz ar to ikviens speciālists, īpaši ar plašām zināšanām, būs gaidīts darba tirgū, vienalga, vai viņš būs darba ņēmējs, augsta ranga vadītājs, vai arī uzņēmējs, kurš savu produktu realizē tirgū. Jo gala iznākums jau ir viens – līdz ar izglītību ir iegūts aizraujošs darbs, veiksmīga karjera un labklājība.

Ziemas uzņemšana Rīgas Tehniskajā universitātē notiek līdz 28. janvārim.

Plašāka informācija: ziemasuznemsana.rtu.lv