Kā biznesam pārvarēt satricinājumus?

"Mēs neapšaubāmi dzīvojam vēsturiskā laikā, rekordaugsta gada inflācija (2022. gada septembrī Latvijā inflācijas rādītājs sasniedza 22,2%), energoresursu cenu vairākkārtīgs sadārdzinājums, piegāžu ķēžu traucējumi, kvalificēta darbaspēka trūkums u.c. pārbaudījumi. Šie apstākļi mūs ierāvuši strauju pārmaiņu virpulī, kurā ir jāspēj noturēt uzņēmuma stabilitāti, pārskatot un optimizējot procesus, analizējot iespējas un ātri pieņemot ilgtermiņa lēmumus. Tas nebūt nav viegls uzdevums. Uz dažādiem izaicinājumiem mēs varam atbildēt ar to pieredzi un zināšanām, kas ir mūsu rīcībā, taču nereti, lai paskatītos plašāk, jāmeklē padoms pie kāda, kuram ir vajadzīgās kompetences. Šis ir laiks, kurā jābūt drosmīgiem un aktīviem," norāda Elksniņa-Zaščirinska.

PwC Latvija vadošā partnere iezīmē dažus no veicamajiem uzdevumiem: "Viens no tiem ir pārskatīt procesus un meklēt veidus kā paveikt darbus labāk un efektīvāk. Virzieni var būt dažādi, pat tādi kas neprasa lielus resursu ieguldījumus, bet prasa domāšanas un pieejas maiņu. Šo laiku īpaši skarbi izjūt energoietilpīgie, lielie ražošanas uzņēmumi un pozitīvi ir tas, ka mēs Latvijā redzam vairākus patiešām labus piemērus kā vieda un ilgtspējīga domāšana ļauj šiem uzņēmumiem veiksmīgi realizēt savu produkciju, attīstīt jaunus un inovatīvus risinājumus, laikā, kad citi ir spiesti risināt jautājumus par uzņēmuma eksistenci. Kā piemēru varu minēt uzņēmumu "Latvijas Finieris", kas regulāri un mērķtiecīgi investē gan jaunu industriālo ēku būvniecībā, turklāt izmantojot ilgtspējīgus risinājumus, gan ražošanas paplašināšanā, gan inovatīvu produktu attīstībā. Tehnoloģijas, inovācijas, jauni noieta tirgi, robotizācija, pārdomāta valsts atbalsta izmantošana, tā ir tikai daļa no iespējām, kas var palīdzēt uzņēmuma attīstībā jau šodien, šis ir īstais brīdis pārmaiņām."

Vērtējot valsts atbalstu uzņēmējiem, PwC vadošā partnere uzsver, ka dažādos grūtos brīžos viens nav cīnītājs, līdz ar to valsts atbalstam šajā laikā arī ir ļoti liela nozīme. "Valdībai vajadzētu noteikt prioritātes un dot skaidrus norādījumus, kurā virzienā mēs kā sabiedrība un valsts dodamies. Tas būs viens no jaunās valdības uzdevumiem. Valsts atbalstam ir jābūt savlaicīgam, tas nevar tikt piemērots tikai brīdī, kad problēmas sekas jau ir redzamas. Svarīgi, lai šis atbalsts veicina konkurētspēju, kas savukārt nodrošinās ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, tātad attīstību par ko vairākkārt minēju iepriekš. Jaunajai valdībai būs jāizvērtē prioritātes, vai ieguldīt jomās kā piemēram izglītība, darbaspēks, veselības aprūpe, drošība, kam ir ilgtermiņa raksturs un, kas veidos sociālo platformu turpmākai attīstībai, vai arī pēc būtības konkurēt ar uzņēmējiem jomās ko veiksmīgi attīsta privātais sektors, tādejādi kavējot uzņēmumu attīstību, kas savukārt ietekmē mūsu tautsaimniecības izaugsmi.

Mums jāatceras – jebkura krīze mums ļauj secināt, cik labi esam paveikuši iepriekš uzdotos mājasdarbus, un norāda uz jauniem uzdevumiem. Tas cik labi mēs spēsim ar tiem tikt galā, būs pamats mūsu spējai veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi pārvarēt turpmākos satricinājumus. Savā ziņā tas ir tāds kā atskaites punkts."

Covid-19 pandēmija ir skaidri parādījusi, ka gandrīz katram uzņēmumam ir savi nepadarītie darbi, kas traucē ne tikai uzņēmumu veiksmīgai attīstībai, bet arī biznesa pastāvēšanai kopumā. "Mēs visi redzējām, cik strauji pandēmija paātrināja digitalizāciju. Tas ir mājasdarbs, ko daudzi bija atlikuši līdz pēdējam, taču kļuva par mūsu "jauno realitāti". Efektīva digitalizācija, inovācijas, automatizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts, IT tehnoloģijas – tā vairs nav nākotne, tā ir tagadne, un tiem, kas vēl dzīvo pagātnē, būs grūti konkurēt ar tiem, kuri jau ar abām kājām stāv tagadnē un pat mēģina to apsteigt."

Uzņēmumi Latvijā šobrīd piedzīvo digitālo transformāciju ieviešot mūsdienu tirgus situācijai atbilstošus inovatīvus risinājumus. Privātais sektors uzskatāmi parāda, kā digitalizācija var veicināt uzņēmuma attīstību un ilgtermiņa izaugsmi. Piemēram, uzņēmums "Lindstrom Latvija", lai strādātu ne tikai efektīvāk, bet arī ilgtspējīgāk veicis investīcijas darba apģērbu nomas servisa digitalizācijā, savukārt Latvijā zināmas veikalu ķēdes investē gan e-veikalu attīstībā, gan dažādu aplikāciju izstrādē tādā veidā pielāgojoties situācijai.

Šajā kontekstā Elksniņa-Zaščirinska norāda uz uzdevumiem, kas digitalizācijas jomā būtu risināmi valsts līmenī: "Ja runājam par valsts pārvaldi, mums jāizmanto iespējas, un digitalizācija noteikti ir viena no tām. Digitalizācijas "ministra" vai citas atbildīgās personas iecelšana, kura uzdevums būtu virzīt šos procesus valstiskā līmenī, sekmētu straujāku jomas attīstību. Vienota valsts stratēģija uzņēmējiem, publiskajam sektoram, digitālo prasmju pilnveidei ir tas, kas nepieciešama jau šodien. Varam paraudzīties uz kaimiņvalsts piemēru – Igaunija ir noteikusi savu identitāti tieši digitalizācijas jomā un šajā virzienā ļoti labi un veiksmīgi darbojas, straujiem soļiem dzenot uz priekšu šo jomu gan valsts, gan biznesa līmenī. Es redzu zināmu problēmu tajā, ka mēs neesam tik mērķtiecīgi, neesam konkrēti nodefinējuši, kas ir mūsu valsts stratēģiskais virziens, ar kuru mēs kā valsts un visa sabiedrība kopā spējam konkurēt ar pārējo pasauli. Ja valsts definētu šādu prioritāti vai tā saucamo lielo ideju, tad uzņēmumi ap to varētu vienoties, akumulēt savas zināšanas un prasmes, kopīgiem spēkiem virzot ekonomiku uz priekšu," secina Elksniņa-Zaščirinska.

Šobrīd uzņēmējiem vairāk kā jebkad ir svarīgi paskatīties uz savu biznesu iespējami plašāk. Viens no lielākajiem draudiem gan uzņēmējdarbībā, gan arī katram individuāli, ir "aklās zonas", kas līdz šim asociētas ar transportlīdzekļa vadīšanu, bet kā salīdzinājums lieliski der, lai raksturotu nespēju saskatīt detaļas, būtiskas nianses un, iespējams, draudus. PwC vadošā partnere norāda uz kļūdām, kuras var traucēt uzņēmējiem.

"Savā ilgu gadu pieredzē, vairākkārt esmu novērojusi situācijas, kad uzņēmums tik ļoti koncentrējas uz krīzes vadību, ka nespēj saskatīt turpat blakus esošās, viegli īstenojamās attīstības iespējas. Mēs redzam, ka parasti krīze izgaismo vājās vietas un norāda uz neizpildītiem mājasdarbiem. Krīze ir iespēju laiks tikai tajā brīdī, ja mēs spējam krīzi apzināties, pieņemt un attiecīgi rīkoties. Pārlieku koncentrējoties tikai uz krīzes situāciju, mēs riskējam pazaudēt iespējas," norāda PwC vadošā partnere.

Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka ir vēl viena ļoti būtiska lieta tieši krīzes laikos – investīcijas. "Var šķist pilnīgi neloģiski krīzes laikā ieguldīt, jo pirmā reakcija parasti ir sākt taupīt. Šādā veidā aklajā zonā var nonāk attīstības iespējas. Ja uzņēmuma pašu līdzekļi neļauj, varbūt šis ir brīdis, kad lūgt aizdevumu, līdzekļus ieguldot ražošanā, attīstībā, jaunu produktu izveidē vai citās aktivitātēs, tādejādi radot papildus pievienoto vērtību savam produktam vai pakalpojumam," mudina Elksniņa-Zaščirinska un min piemērus. "Mēs varam novērot, ka ne viens vien uzņēmums turpina investēt savā attīstībā un meklē jaunas iespējas. Piemēram, "DPD" savu autofloti pakāpeniski nomainījis uz elektroauto, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Eco Baltia" pārskatījis un optimizējis darbību, kas ļāvis gan efektivizēt ražošanas jaudas, gan ietaupīt resursus un gūt papildu ieņēmumus, "Virši" aprīko savas uzpildes stacijas ar saules paneļiem, "Neste" pāriet uz zaļo enerģiju un ievieš elektroenerģijas taupīšanas pasākumus. Šie ir tikai daži piemēri šeit pat Latvijā."

Aklo zonu kontekstā Elksniņa-Zaščirinska norāda uz vēl kādu svarīgu biznesa drošības aspektu, par kuru šobrīd Latvijā ļoti skaļi un plaši nerunā. Tie ir kiberdraudi. "Tas ir ļoti aktuāli, ņemot vērā gan ģeopolitisko situāciju, gan digitālo vidi. Ar kiberdraudiem saistīti arī personas datu aizsardzības jautājumi. PwC ikgadējās Baltijas uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti liecina, ka vairums uzņēmēju šo risku vērtē kā zemu, taču vēlos vērst uzmanību, ka nesakārtota kiberaizsardzības sistēma apdraud uzņēmuma turpmāku pastāvēšanu. Informācijas noplūde ir drauds ne tikai uzņēmuma biznesam, reputācijai, bet arī sadarbības partneriem," skaidro PwC vadošā partnere..

Viņa arī piebilst, ka nepietiekams fokuss uz prasībām atbilstošu personas datu apstrādi uzņēmumiem var rezultēties milzīgos zaudējumos un sodos. Ja iepriekš publiskajā telpā novērojām, ka liela apjoma sodi tiek piemēroti citviet Eiropā (piemēram, Francijā lielāko sodu 50 miljoni eiro saņēma viens no pasaules tehnoloģiju gigantiem, savukārt Vācijā 35 miljonu eiro sodu saņēma labi zināms modes preču uzņēmums), tad nu jau soda nauda, kas mērāma miljonos, tikusi piemērota arī uzņēmumiem Latvijā.

Būtu labi atrast universālu pieeju, kā katram uzņēmumam rīkoties krīzes laikā, bet dzīve ievieš savas korekcijas. Tomēr ir dažas lietas, ko Elksniņa-Zaščirinska iesaka paturēt prātā, gan uzņēmējiem, gan ikvienam, kas vēlas attīstīties un pilnveidoties.

Domāt ilgtspējīgi, ārpus ierastā rāmja un skatīties nākotnē. "Ja uzņēmumi tikai reaģē uz izmaiņām un tiem nav cita plāna, izņemot seku novēršana un krīzes vadība, tad šādai pieejai nebūs ilgtspējīgs raksturs. Gribu aicināt uzņēmējus domāt plašāk, vērst skatu, iespējams vēl nebijušos virzienos, paraudzīties nākotnē, nospraust ambiciozus mērķus un konsekventi uz tiem virzīties."

Būt zinātkāriem. "Es uztveru krīzi arī kā laiku pārdomām, laiku paskatīties apkārt, laiku uzdot sev svarīgus jautājumus. Vai esmu konkurētspējīgs? Vai esmu labāks nekā biju vakar? Ja neesmu, tad varbūt ir īstais brīdis ieguldīt izglītībā un pilnveidot prasmes, labāk plānot, efektīvāk pārvaldīt cilvēkresursus utt. Mēs nevaram izdomāt kaut ko, ko mēs nezinām. Tāpēc te palīdzēs tikai vēlme augt un attīstīties."

Būt drosmīgiem un pieņemt lēmumus. "Es vēlētos iedrošināt uzņēmējus būt drosmīgiem un pieņemiet tos lēmumus, kas ir jāpieņem. Protams, ir jāanalizē situācija un potenciālie riski, bet ir jāatceras, ka viena no uzņēmēju pamata prasmēm ir spēja orientēties nenoteiktībā un uzņemties risku. Tāpēc nebaidieties pieņemt lēmumus, testējiet, eksperimentējiet un esiet drosmīgi. Tas krietni ātrāk par piesardzīgu neizlēmību aizvedīs pie taustāmiem rezultātiem un veicinās attīstību."