Civilās aviācijas aģentūras dronu uztveršanas iekārta atvieglo policijas darbu

Kādiem nolūkiem Rīgas pašvaldības policija visbiežāk izmanto bezpilota gaisa kuģus jeb dronus?

Droni Rīgas pašvaldības policijā ir salīdzinoši jauns rīks, tāpēc pašlaik tie tiek izmantoti galvenokārt slēptai policijas kontrolei, piemēram, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu konstatēšanai. Līdz šim Rīgas pašvaldības policija ir veikusi jau vairākus reidus, kuru laikā droni ir fiksējuši dažādus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, tostarp ātruma pārsniegšanu, agresīvu braukšanu un pārvietošanos pa sabiedrisko transportlīdzekļu joslu.

Droni tiek likti lietā arī patrulēšanas darbos, gan rūpējoties par drošību plašākajās Rīgas peldvietās, piemēram, Vecāķos, kur oficiālās peldvietas garums ir aptuveni 700 metri, gan mežos un citās vietās, kur ir slikta redzamība un cilvēku patruļai tām ir grūti piekļūt. Ar droniem ir iespējams ātrāk un efektīvāk kontrolēt konkrētās teritorijas no putna lidojuma. Tomēr nākotnē bezpilota gaisa kuģu lietošanas iespējas Rīgas pašvaldības policijā var vēl vairāk paplašināt un tās robežojas vien ar mūsu pašu izdomu. Jau pašlaik ir vairākas iespējas, kā tos likt lietā, piemēram, malu mednieku atklāšanā naktī, glābšanas darbos sliktas redzamības apstākļos vai ziemā apsekojot teritorijas, kuras citādā veidā pārraudzīt nav iespējams.

Vai RPP darbinieki paši vada dronus? Cik šobrīd ir kvalificētu pilotu?

Jā, Rīgas pašvaldības policijas darbinieki paši pilotē darba vajadzībām nepieciešamos dronus. Pašlaik mums ir vairāki desmiti darbinieku, kuri ir sekmīgi nokārtojuši eksāmenu un ieguvuši apliecinājumu par nepieciešamo zināšanu apgūšanu, lai veiktu lidojumus A1 apakškategorijā – cilvēku tuvumā un virs tiem – un A3 apakškategorijā – tālu prom no cilvēkiem. Savukārt A2 apakškategorijā – cilvēku tuvumā – šobrīd ir divi kvalificēti tālvadības piloti. Nākamajos mēnešos plānojam palielināt to darbinieku skaitu, kuri būtu tiesīgi vadīt dronus.

Cik liela nozīme BGK ir RPP ikdienas darbā?

Bezpilota gaisa kuģiem Rīgas pašvaldības policijas ikdienā ir liela nozīme. Tie ir uzrādījuši lieliskus rezultātus jau iepriekšminētajā slēptajā policijas kontrolē, sevišķi ceļu satiksmē, tie ir arī labi palīgi glābšanas darbos. Šovasar, par laimi, tie nebija jāiesaista meklēšanas darbos, taču apziņa vien, ka, ja nepieciešams, varam tos izmantot, jau ir vērā ņemama. Vēl viens acu pāris – šajā situācijā drons – sarežģītākos glābšanas darbos var būt būtisks palīgs.

Kādi ir labākie/vērtīgākie ieguvumi, izmantojot BGK ikdienas darbā?

Ar droniem ir iespējams salīdzinoši viegli, ērti, ātri un efektīvi pārredzēt vietas un teritorijas, kuras iepriekš bija grūti vai gandrīz neiespējami sasniegt. Tāpat tie ir izcili rīki izmantošanai jau iepriekšminētajā slēptajā policijas kontrolē.

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" šogad iegādājās dronu uztveršanas iekārtu nolūkā uzlabot BGK lidojumu kontroli. Kā iepriekš tika uzraudzīti dronu lidojumi un kā BGK uztveršanas iekārta ir atvieglojusi nelikumīgo dronu pilotu notveršanu?

Godīgi sakot, bez konkrētās iekārtas dronu kontrole bija ļoti apgrūtināta un pat gandrīz neiespējama. Publiski pasākumi, piemēram, koncerti, piketi un citi masu pasākumi, bija vienīgās vietas, kur iepriekš varējām kontrolēt dronu lidojumus. Tomēr pat šajos pasākumos tas bija salīdzinoši neefektīvi. Pirmkārt, ir ļoti grūti ieraudzīt novērotā drona pilotu.

Otrkārt, bez papildierīcēm ir gandrīz neiespējami pierādīt, ka ir tikuši veikti pārkāpumi, piemēram, pārsniegts atļautais bezpilota gaisa kuģu lidojumu augstums konkrētajā teritorijā. Savukārt pašlaik ar jauno iekārtu varam uzraudzīt dronu lidojumus visā pilsētas teritorijā, fiziski neatrodoties notikuma vietā. Saņemot datus par nesaskaņotiem dronu lidojumiem vai gaisa drošības noteikumu pārkāpumiem, dežūrdaļas nodod nepieciešamo informāciju tuvākajai ekipāžai, kas ierodas notikuma vietā. Turklāt dažādus uzraudzības procesus ir iespējams automatizēt, daudzkārt atvieglojot policijas darba ikdienu.

Līdz ar iespējām daudz efektīvāk kontrolēt BGK lidojumus ir palielinājies arī to dronu pilotu skaits, kuri ir nelikumīgi veikuši dronu lidojumus un ir tikuši pieķerti. Cik nelikumīgo BGK pilotu ir izdevies notvert kopš BGK uztveršanas ierīces iegādes?

Es pat teiktu, ka pieķerto nelikumīgo dronu lidojumu un bezpilota gaisa kuģu noteikumu pārkāpumu skaits ir ne tikai audzis, bet līdz ar iekārtas izmantošanu mums beidzot ir pieejami šādi statistikas dati. Kopš jūlija vidus, kad ar v/a "Civilās aviācijas aģentūra" iegādāto ierīci tika uzsākta aktīva bezpilota gaisa kuģu kontrole un uzraudzība, Rīgas pašvaldības policija ir konstatējusi 76 nesaskaņotus lidojumus.

Kādi ir biežāk veiktie pārkāpumi un kur galvaspilsētā ir pieķerts visvairāk pārkāpēju?

Kopumā likuma "Par aviāciju" 124.1. pantā ir uzskaitīti 14 dažādi administratīvie pārkāpumi bezpilota gaisa kuģu jomā. Rīgas pašvaldības kompetences robežās vismaz reizi esam konstatējuši pārkāpumus katrā no minētajiem punktiem. Visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir saistīti ar maksimālā atļautā augstuma ierobežojumu neievērošanu, kas pamatprasībās ir noteikts 120 metri no zemes vai ūdens virsmas (nevis pacelšanās vietas), savukārt lielā daļā Rīgas teritorijas (lidlauka "Rīga" gaisa satiksmes vadības zonā (CTR)) – vien 50 metri.

Būtiski ir arī ņemt vērā ierobežojumu 5 km rādiusā ap lidlauku "Rīga" un 3 km rādiusā ap lidlauku "Spilve", kur dronu lidojumi ir atļauti, tikai ja tie tiek koordinēti ar VAS "Latvijas gaisa satiksme". Vēl diezgan bieži tiek novērots, ka lidojumus veic dronu īpašnieki, kuriem nav civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas. Atsevišķos gadījumos pilotiem nav arī apliecinājuma par nepieciešamajām zināšanām un tiesībām vadīt gaisa kuģi.

Kāds ir iespējamais sods?

Parasti soda apmērs, ko var piemērot pārkāpumu gadījumā, ir brīdinājums vai naudassods, sākot no 10 līdz 30 naudassoda vienībām jeb no 50 līdz 150 eiro, savukārt juridiskām personām no 30 līdz 100 naudassoda vienībām ‒ attiecīgi no 150 līdz 500 eiro. Likuma "Par aviāciju" 124.1. pantā ir uzskaitīti arī administratīvie pārkāpumi, par kuriem sods var būt līdz pat 1000 eiro vai atsevišķos gadījumos pat 2000 eiro. Uzskatu, ka summu amplitūdas ir pietiekoši lielas, lai policija varētu piešķirt attiecīgajā situācijā piemērotāko naudassodu.

Ko cilvēki atbild, ja viņiem uzdod jautājumu, kāpēc nav ievērojuši noteikumus? Vai vispār ir zinājuši, ka lidojumi iepriekš ir jāsaskaņo? Varbūt ir bijuši komentāri par saskaņošanu un tās kārtības procesu?

Lielākoties cilvēki savu rīcību skaidro ar neziņu par konkrētajiem dronu pilotēšanas noteikumiem, tostarp lidošanas augstuma ierobežojumiem, nepieciešamību lidojumu saskaņot un iegādāties obligāto apdrošināšanu. Vairākkārt ir dzirdēts, ka drona pirkšanas brīdī jaunajam pilotam netika sniegta plašāka informācija par turpmākajām darbībām, kas ir jāveic, lai bezpilota gaisa kuģa pilotēšana būtu likumīga. Jāpiemin arī tas, ka dronu var brīvi iegādāties jebkurš interesents bez īpašām atļaujām un vadīšanas tiesībām. Iespējams, tas arī ir viens no klupšanas akmeņiem, kas veicina dronu vieglprātīgu pilotēšanu. Savukārt, runājot par saskaņošanas procesu un kārtību, neesam saņēmuši pretenzijas par to, ka tas ir sarežģīti vai nesaprotami. Lielākoties arī nesaskaņotie lidojumi tiek veikti tikai tāpēc, ka cilvēks nezina, ka pirms drona pilotēšanas viņam ir jāveic konkrētas darbības.

Kādi ir apdraudējumi, ja droni tiek izmantoti nelikumīgi?

Pirmais un pats galvenais noteikums: katram drona īpašniekam un pilotam ir jāsaprot, ka drons nav rotaļlieta, bet gan paaugstinātas bīstamības objekts, ar kuru, līdzīgi kā ar automobili, var nodarīt kaitējumu trešai pusei. Attiecīgi, ja dronu pilotējam augstāk nekā maksimālais atļautā augstuma ierobežojums, tiek apdraudēta aviosatiksme. Savukārt, ja bezpilota gaisa kuģis tiek lidināts publiskās vietās, pastāv risks, ka tehniskas kļūmes vai pilota prasmju trūkuma dēļ krītošs drons var nodarīt miesas bojājumus cilvēkiem. Tad, kad cilvēki sapratīs, ka šis lidaparāts ir kaut kas vairāk nekā tikai rotaļlieta, visticamāk, palielināsies arī izpratne par tā lietošanas ierobežojumiem un noteikumiem.

Kādas ir nākotnes prognozes – vai nelikumīgo BGK pilotu skaits palielināsies vai, gluži otrādi, mazināsies?

Uzskatu, ka aktīvās kontroles ietekmē, kuru pašlaik veic valsts un pašvaldības policija, dronu piloti mācās no savām vai paziņu kļūdām: apgūst noteikumus un izzina normatīvos aktus. Tādējādi īsākā laikposmā nelikumīgo lidojumu skaits varētu mazināties, taču prognozēt ilgtermiņa situāciju pašlaik ir ļoti grūti. Tomēr neizbēgami ir tas, ka ļoti strauja jauno pilotu skaita palielināšanās varētu veicināt arī pārkāpumu pieaugumu, taču tādā gadījumā iekārtu cenai būtu jākļūst pieejamākai.

Ko vēl vajadzētu darīt, lai mazinātu nelikumīgo BGK lidojumu skaitu?

Pirmkārt, vajadzētu rast veidu, kā aktīvi izglītot jaunos dronu pilotus. Policijas kontrole ir viens no veidiem, kā veicināt sabiedrības izglītošanu šajā jomā, taču ar to vien nepietiek. Otrkārt, esmu pārliecināts, ka ir cilvēki, kuri pirms vairākiem gadiem intereses pēc ir nopirkuši bezpilota gaisa kuģus, bet nav vēl sākuši tos lietot un nav arī iepazinušies ar noteikumiem. Šie cilvēki savas pasīvās dronu pilotēšanas rezultātā vēl nav nonākuši policijas redzes lokā, tāpēc noteikti vajadzētu rast veidus, kā pievērsties arī viņiem. Tāpat ļoti noderīgi būtu, ja lidaparātu iegādes brīdī cilvēki tiktu informēti par viņu pienākumiem attiecībā uz likumīgu bezpilota gaisa kuģu vadīšanu un ar to saistītajiem noteikumiem.

Vai ir labi piemēri citās valstīs, kurus vajadzētu ieviest arī Latvijā?

Citu valstu piemēri dronu izmantošanai policijas darbā ir ļoti līdzīgi tam, ko pašlaik jau praktizējam. Uzskatu, ka mums mazāk vajadzētu skatīties, ko dara citi, bet vairāk domāt pašiem, kā šie lidaparāti varētu palīdzēt policijas un glābēju ikdienas darbā. Manuprāt, ziemas sezonā bezpilota gaisa kuģus varētu izmantot sniega novērošanai uz māju jumtiem, tādā veidā mazinot potenciālo bīstamo situāciju skaitu. Tāpat nereti ir situācijas, kad policijai ir jāapskata augšējo stāvu dzīvokļi, fiziski neejot tajos iekšā. Ja ārējie faktori neliecina, ka ir apdraudēta dzīvoklī esošā cilvēka vai dzīvnieka dzīvība vai veselība, palīgā tiek saukta ugunsdzēsēju un glābēju brigāde, kas ar pacēlēja palīdzību no ārpuses izvērtē situāciju dzīvojamajās telpās. Tomēr nenoliedzami būtu daudz ātrāk un ērtāk, ja šos novērojumus veiktu drons. Tie ir tikai daži piemēri. Saskatu, ka ir ļoti plašas iespējas dronu izmantošanai policijas un glābēju ikdienas darbā.

Ar kādām problēmām RPP saskaras nelikumīgo BGK lidojumu uzraudzīšanā? Kādi varētu būt iespējamie risinājumi?

Lielākā problēma ir jau iepriekšminētā cilvēku neinformētība, kas arī ir visu pārkāpumu pamatā. Daudzi ne tikai nezina, kādi ir dronu pilotēšanas noteikumi, bet arī neizprot, kāpēc nedrīkst pacelties augstāk kā 120 metrus, kāpēc ir jāiegādājas apdrošināšana, jānokārto eksāmens utt. Neņemot to vērā, uzskatu, ka ar laiku ‒ līdz ar policijas aktīvu bezpilota lidojumu kontroli, plašsaziņas līdzekļu iesaisti un atbildīgo iestāžu vēlmi izglītot un informēt sabiedrību ‒ viss sakārtosies.

"Civilās aviācijas aģentūra" pašlaik izstrādā vienotu bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmu nolūkā nodrošināt ātrāku pakalpojuma saņemšanu, informācijas pieejamību un apmaiņas iespējas bezpilota gaisa kuģu tālvadības pilotiem un sadarbības iestādēm. Vai, Jūsuprāt, šī sistēma ļaus BGK lietotājiem vadīt lidaparātu atbildīgāk?

Uzskatu, ka jaunā sistēma veicinās sakārtotību un padarīs sistēmu efektīvāku un saprotamāku visiem dronu pilotiem. Visbiežāk iedzīvotāju sūdzības par dažādām valsts un pašvaldību sistēmām ir saistītas ar to, ka tās nav lietotājiem draudzīgas. Šī iemesla dēļ aicinu v/a "Civilās aviācijas aģentūra", izstrādājot jauno sistēmu, īpaši padomāt par tās pieejamību lietotājiem.

Materiāls tapis valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" īstenotā ES Kohēzijas fonda projekta Nr. 6.1.2.0/20/I/001 "Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide" ietvaros. Projekta mērķis ir izveidot bezpilota gaisa kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, lai veicinātu vides un drošības pasākumus Latvijas Republikas gaisa telpā, kā arī nepieļautu nesankcionētus dronu lidojumus lidlauku tuvumā.

Toms Sadovskis, galvenais sabiedrisko attiecību speciālists

Telefons: 26323545

Epasts: toms.sadovskis@riga.lv