Energoefektivitāte un modernas apkures iekārtas mazina gaisa piesārņojumu Latvijā

Apkures sezonā mājsaimniecību radīto kaitīgo emisiju apjoms, īpaši blīvi apdzīvotās pilsētvidēs, ir viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem, kuru apmērus nevar noteikt, bet tā sekas uz veselību nereti jūtamas vien ilgtermiņā.

Viens no būtiskākajiem gaisa piesārņojuma avotiem Latvijā ir apkures iekārtas, kurās tiek sadedzināta koksnes biomasa – malka, briketes, granulas vai citi koksnes materiāli. Mājsaimniecībās (individuālajā siltumapgādē) cietās biomasas lietojums ir gandrīz 80% no tajās izmantotajiem energoresursiem, un mājsaimniecības 2021. gadā patērēja aptuveni 31% no visas kurināmās koksnes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Koksnes biomasas sadedzināšanas rezultātā rodas dažādi savienojumi, kas tiek uzskatīti gan par nopietniem draudiem sabiedrības veselībai, īpaši elpošanas sistēmas slimību ierosinātājiem, gan par vides piesārņotājiem.

Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), malkas izmantošana nav videi draudzīgākais apkures veids, mudinot izvēlēties citus apkures veidus, kā arī nomainot vecās apkures iekārtas uz jaunākām, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas.

Mūsu valsts ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konvenciju par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos (CLRTAP), kā arī ievieš Eiropas Savienības direktīvas par gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu valstī: valsts rīkojas, mazinot šo piesārņojumu. Lai sekotu līdzi progresam un mērķa sasniegšanai, Latvijai katru gadu jāsagatavo un jāiesniedz ziņojums Eiropas Vides aģentūrai par kopējām valsts emisijām un informatīvais pārskata ziņojums, kurā tiek izskaidroti veiktie emisiju aprēķini un emisiju izmaiņu tendences. Jaunākajā Gaisa piesārņojošo vielu inventarizācijas kopsavilkumā par situāciju Latvijā datu kopsavilkums liek secināt, ka mūsu valstī sistemātisks darbs ar gaisa piesārņojuma samazināšanu vainagojas rezultātiem: dažādu kaitīgo izmešu apjoms (atkarībā no vielas) 30 gados ir samazinājies diezgan ievērojami – dažu vielu emisijas samazinātas pat par 70%. Šādu progresu sekmējuši Latvijā ieviestie energoefektivitātes pasākumi, kas mazina kurināmā patēriņu, mūsdienīgu, vides kvalitātes prasībām atbilstošu apkures iekārtu pareiza lietošana, kā arī plašāka centrālapkures pieslēgumu izmantošana blīvi apdzīvotās apkaimēs.

Latvijā tiek arī analizēts, kurās vietās koncentrējas lauvas tiesa no gaisa piesārņojuma. Lielākā daļa no emisijām fiksēta Rīgā un tās apkārtnē, kā arī citās lielākajās Latvijas pilsētās, piemēram, Liepājā un Rēzeknē. To var skaidrot ar lielāku transporta intensitāti, ražošanas jaudu koncentrēšanu, kā arī mājsaimniecību devumu apkures sezonā: pie pazeminātas gaisa temperatūras, gaisā ir novērojama augstāka sēra dioksīda un smalko daļiņu PM₁₀ un PM_2,5 koncentrācija, ko apliecina Rīgā, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā izvietoto staciju pēdējo desmit gadu mērījumu analīze. VARAM ieskatā, it sevišķi nozīmīgi ir veicināt centrālapkures lietošanu blīvi apdzīvotās pilsētu teritorijās, kur vairāk izplatīta koksnes apkures izmantošana. Ja tas nav tehniski iespējams vai ekonomiski pamatoti, ir jāveicina esošo apkures iekārtu nomaiņu pret videi draudzīgākām un efektīvākām iekārtām, piemēram, mūsdienu vides prasībām atbilstošiem granulu kurināmā katliem, siltumsūkņiem u.c.

Taču, lai kaitīgo ietekmi ierobežotu, ir nepieciešams veikt arī citus pasākumus. Ministru kabinetā 2020. gadā apstiprinātajā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2021.-2030. gadam" būtiska loma ir atvēlēta pašvaldībām, kurām jāanalizē situācija savā teritorijā, jānosaka galvenie piesārņojuma avoti, jāizstrādā atbilstošs rīcības plāns un jāīsteno tajā iekļautie pasākumi.
Turklāt Eiropas Komisijas (EK) uzstādījums gaisa kvalitātes jomā ir vēl vairāk censties stiprināt Eiropas iedzīvotāju veselības aizsardzību no kaitīgās gaisa piesārņojuma ietekmes. Tādēļ EK pērn oktobrī ir publiskojusi jaunu likumdošanas priekšlikumu, ar kuru vēlas ES valstīm noteikt stingrākas prasības gaisa kvalitātei, paredzot līdz šā gadsimta vidum sasniegt tādu piesārņojuma līmeni, kas neradītu negatīvu ietekmi uz veselību.

Vieni no lielākajiem gaisa piesārņojuma avotiem ar PM daļiņām un benz(a)pirēnu ir vecas un neefektīvas apkures krāsnis un katli. Neefektīvas apkures iekārtas, kas izmanto koksni, rada daudz lielākas emisijas nekā viena lielā kravas automašīna bez kvēpu filtra, secināts Orhūsas Universitātes (Dānija) pētījumā. Šādas apkures iekārtas ir galvenais daļiņu PM_2,5 emisiju avots, kas Latvijā kopumā rada teju pusi no šo daļiņu kopējā piesārņojuma.

Edgars Vīgants, Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors un vadošais pētnieks skaidro, ka sadedzināšanas iekārtu ekspluatācijai ir ļoti liela nozīme, jo pat no ļoti modernām sadedzināšanas krāsnīm un apkures katliem var būt augstas putekļu emisijas, ja tās neatbilstoši izmanto. Mājsaimniecību apkures iekārtu izmeši ir atkarīgi no kurināmā, kas tiek izmantots, no iekārtas efektivitātes un sadedzināšanas apstākļiem. Apkures iekārtas rada ne tikai ārtelpu, bet arī iekštelpu gaisa piesārņojumu. Kā vienu piemēru pētnieks min tvana gāzi – oglekļa monoksīdu (CO), kas ir viena no bīstamākajām vielām. Tā rodas tad, ja degšanas process kurtuvē vēl nav beidzies, un pāragri tiek noslēgts dūmvads (tautā sakot "aizvērts šīberis"), lai gailošais kurināmais materiāls ilgāk uzturētu siltumu. Aplēsts, ka no nepareizas malkas kurināšanas var noplūst 1000 mg/kWh tvana gāzes. Šī indīgā gāze ir bez smaržas un cilvēks to nejūt. Ja cilvēks aizmieg ar tvana gāzi piepildītā telpā, var notikt ne tikai saindēšanās, bet pat letāls iznākums.

Ja tiek nodrošināti ideāli sadegšanas apstākļi, tad biomasas kurināšana rada tikai oglekļa dioksīdu, pelnus un ūdens tvaikus. Taču neefektīva sadegšana rada augstas dūmu emisijas, kas satur dažādus piesārņotājus, piemēram, oglekļa monoksīdu, slāpekļa oksīdus, gaistošos organiskos savienojumus un smalkās daļiņas PM_2,5, kā arī kancerogēnus un mutagēnus savienojumus, kas, ilgāku laiku iedarbodamies uz organismu, var ierosināt ļaundabīgus audzējus un izmaiņas organisma ģenētiskajā materiālā.

Vīgants vēlreiz vērš uzmanību uz smalkajām daļiņām PM_2,5, kuru sastāvā esošie pelnu un sodrēju atlikumi kopā ar dūmgāzēm caur skursteni nonāk atmosfērā. "Apkures iekārtas lietojam savās privātmājās un tām līdzās parasti ir mazdārziņš, kurā mēdzam audzēt tomātus, gurķus, zemenes. Nepilnīgas sadegšanas un nekvalitatīva kurināmā rezultātā radušās daļiņas nosēžas ap māju: uz zemes, uz augiem. Kad mūsu bērni rotaļājas laukā, noplūc un turpat pie dobes apēd ogu, viņi apēd šīs kancerogēnās vielas. Protams, to koncentrācija nav tik liela, lai pēc vienas vai divām ogām smagi saindētos, bet šādu vielu klātbūtne organismā uzkrājas. Diemžēl daudzi grēko arī ar to, ka mēdz krāsnīs dedzināt sadzīvē radušos atkritumus: vecas mēbeles un to daļas, kas pārklātas ar laku, vecos apavus, plastmasas izstrādājumus, kartonu, kam degot atbrīvojas cilvēkam un apkārtējai videi kaitīgas vielas ar kodīgu un kairinošu un pat toksisku ietekmi," saka pētnieks.

Smalkās daļiņas PM_2,5, kas rodas kurināmā degšanas procesā, mēs ar aci nevaram saredzēt un ar degunu nevaram sajust, jo tās ir mikroskopiskas. Ziemā lielāka piesārņojuma gadījumā to varēs redzēt tikai lielākas frakcijas daļiņas PM₁₀, kad sniegs vairs nebūs žilbinoši balts, bet gan pelēcīgs. Saskaņā ar Veselības inspekcijas datiem, gan PM_2,5, gan PM₁₀ daļiņas ilgtermiņā rada kaitējumu videi un cilvēku veselībai – mazās daļiņas nonāk asinsritē un audos (tās uzskata par visbīstamākajām), veicina alerģijas, elpceļu un sirds slimības, pat onkoloģisku saslimšanu. Rupjākas frakcijas PM₁₀ daļiņas tiek aizturētas degunā un augšējos elpvados. PM₁₀ izraisa problēmas plaušu normālai funkcionēšanai un negatīvi iedarbojas uz gļotādām, kā arī izraisa alerģijas putekšņu, koksnes un citu organisko vielu putekļu ieelpošanas gadījumā.

Vēl viena cilvēkam kaitīga un nedraudzīga vielu grupa, kas izdalās kurināmā degšanas procesā, ir slāpekļa un sēra oksīdi. Tos pilsētās mēs "saredzam" kā smogu vai pieredzam kā skābo lietu. Arī šo vielu ietekme uz mūsu veselību ir līdzīga kā smalkajām daļiņām.

Eiropas Vides aģentūra novērtējusi, ka Latvijā 2018. gadā daļiņu PM_2,5 piesārņojums ir radījis 1800 priekšlaicīgas nāves gadījumus, slāpekļa dioksīda piesārņojums – 70, bet ozona piesārņojums – 60 priekšlaicīgas nāves gadījumus.

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu informatīvās kampaņas "Mana māja. Mana vide" ietvaros, par kuras saturu atbildīga Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija (IKIPA). Projektā privātmāju īpašnieki un plašāka sabiedrība tiks informēta par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā sadedzināšanas praksi, dažādu kurināmo ietekmi uz veselību un vidi.